Aizvadītajā ceturtdienā 100 gadu jubileju svinēja liepkalnietis Pēteris Grīnbaums. Ar ziedu klēpjiem, tortēm un kliņģeriem, saulainiem sveicieniem jubilāram tika vēlēta veselība un možs gars. Vienmēr optimistisko un humora pilno gaviļnieku sveikt bija pulcējušies gan Ērgļu novada pašvaldības un Sausnējas pagasta pārvaldes pārstāvji, gan radi, draugi, bijušie kaimiņi un sociālās aprūpes centra „Kastaņas" darbinieki un iemītnieki.
Pēteris Grīnbaums pasaulē nāca tālajā 1916. gada 7. aprīlī tēva mājās „Rozītēs", Liepkalnes pagastā, kur tikpat kā viss mūžs arī aizvadīts. Kaut šobrīd gadu nasta liek par sevi manīt, ir grūtāka redzēšana un dzirdēšana, arī atmiņas sāk izplēnēt, Pēteris vēl tur možu garu un svinību reizē pateicās visiem tuvajiem, sveicējiem. Jautāts, vai ir kāda ilgdzīvošanas formula, Pēteris atbild, ka viņu pie spēka vienmēr turējis mūžīgais darbs.
Dēls Ilgonis atminas par savas bērnības gadiem: – Bērnībā tētis bija gan stingrs, bet braucām arī kopā makšķerēt. Jāpiezīmē, ka es viņu uz to iemācīju. Uzstāju: „Brauksim!" „Nu, ja jau puika grib…" Aizbraucām. „Bet cik tad ilgi makšķerēs? Brauksim mājās." Vienu vasaru bija tā, otru gadu jau otrādi. Kad prasījos braukt mājās, tad bija: „Pagaidi, pagaidi." Azartā bija ierauts.
Savu sieviņu Veltu Pēteris Grīnbaums iepazinis caur kaimiņu būšanu, atceras dēls Ilgonis, abi dzīvojuši pusotra kilometra attālumā. – Tēti paņēma ciet 1945. gadā. Čekists prasīja: „Ģimene ir? Sieva, bērni? Nav? Nu un arī nebūs." Tētis ar spītu apņēmās: „Būs!" Astoņus gadus, kā tajā vecajā anekdotē, viņš izmācījās partijas skolā Ņižņijtagilā, Jekaterinburgā, svaigā gaisā ar zāģi. Izsūtījumā bija līdz 1953. gadam, kad veiksmīgi atgriezās atpakaļ uz tēva mājām. Tur arī kaimiņienē ieskatījās.
Visu darba mūžu Pēteris Grīnbaums palicis uzticīgs vienai darbavietai, strādājis par remontstrādnieku ceļu daļā, kas laika gaitā dažādi pārsaukta. Arī pie mājas bijusi neliela saimniekošana, kā jau padomju gados, varējuši turēt maksimums 1-2 lopiņus.
Pētera strādīgumu uzteic bijusī ilggadējā Sausnējas pagasta pārvaldes vadītāja Liena Kārkliņa: – Tagad jau visu rok ar traktoru, bet viņi ar lāpstām caurtekas tīrīja, tehnikas tolaik tādas nebija. Pēteris darbā bija ļoti spējīgs un strādīgs. Tad viņš cieta avārijā, domāja, vai vispār izdzīvos. Bet izķepurojās, tur liels paldies sieviņai, kas rūpējās par viņu līdz sava mūža pēdējai dienai. Arī pēckara gados bija daudz cietis, ir gājis visādi. Bet jubilārs ir spēcīgs, izturējis un pārdzīvojis visu – Pēteri atceros ļoti dzīvespriecīgu, humora pilnu. Tas ir mūsu zelta fonds, šo cilvēku pieredze un dzīves gudrība. Zīmīgi, ka vismaz manā darba pieredzē Pēteris ir pirmais īstenais liepkalnietis, kas svin 100 gadu jubileju.
Tam, ka tētis arī par spīti visādām dzīves vētrām ir spējis saglabāt pozitīvismu un omulību, piekrīt arī Ilgonis: – Pulcēšanās reizēs viņš vienmēr citus pamudināja „Uzdziedam!", bet pats, ja godīgi, bija švaks dziedātājs. Tomēr citu dziedāšanā gan labprāt klausījās.
Ilgonis arī stāsta, ka pie veselības un ilga mūža Pēteris turējies aiz tā paša spīta: – Kaimiņš arī bija cienījamos gados, kad abi tikās, tad katru reizi izvirzīja jaunu mērķi – nu vajag vēl līdz 70 nodzīvot, nu labi – līdz 80, līdz 85. Tā nu pirms 100 gadiem nebija cita mērķa – vajag 100 un neko mazāku, kā arī uz priekšu tikai turēties!
Dēls ar ģimeni jau ilgus gadus ir prom Rīgā, taču Pēteris Grīnbaums palicis uzticīgs savai dzimtajai Liepkalnei. – Kad mamma nomira, paņēmu tēti uz Rīgu, bet paši esam prom darbā, un Rīgas dzīve lauku cilvēkam ne visai patīk. Mamma te visu mūžu kādreizējā Liepkalnes skolā nostrādāja, pats šeit bērnībā mācījos. Tagad, kopš te ir sociālās aprūpes centrs „Kastaņas", viss šeit jau ir pazīstams un mīļš, tad arī dzīvošana ir jaukāka, visi šeit tēti pazīst.
Svētku reizē Sausnējas pagasta pārvaldes vadītāja Elita Ūdre jubilāram nolasīja viņam atsūtīto Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa apsveikumu. Kliņģeri un naudas dāvanu nozīmīgajā jubilejā bija sarūpējusi Ērgļu novada pašvaldība. – Man ir liels gods būt šeit un sveikt mūsu novada cilvēku ar tik bagātu dzīves pieredzi – to var tikai apbrīnot. Vēlu labu veselību un turēt možumu sirdī. Kā teic „Kastaņās", jūs turoties braši un šī možuma netrūkst, – pauda Ērgļu novada domes priekšsēdētājs Guntars Velcis.
Sveica arī Sausnējas pagasta pensionāru padome, aprūpes centra „Kastaņas" kolektīvs un iemītnieki, bijušie kaimiņi, vēlot atkal satikties ar gaviļnieku vēl nākamo un citus gadus.