Pagājušajā gadā Latvijā ir reģistrētas ap 3700 bioloģisko saimniecību, daudzas vecās ir aizgājušas, bet ap 200 jaunu saimniecību ir nācis klāt. Sertificētās platības ir palielinājušās par vairāk nekā 50 tūkstošiem hektāru.
2014. gadā Latvijā bija pieteikti 170 tūkstoši ha bioloģisko platību atbalstam, bet 2015. gadā – 230 tūkstoši ha.
Lielāko daļu bioloģiski sertificēto platību (107 tūkstoši ha) aizņem zāle – pļavas un ganības, jo populārākā nozare ir bioloģiskā lopkopība. Seko papuves (18 tūkstoši ha), kā arī auzas (12 tūkstoši ha). Audzē arī vasaras miežus, kviešus, garšaugus. Ļoti maz audzē bioloģiskos dārzeņus, piemēram, burkānus – tikai 3 ha, vairāk audzē ārstniecības augus (1000 ha), ķirbjus, ķiplokus, kā arī ābeles, bumbieres, smiltsērkšķus.
Par tendencēm bioloģiskajā lauksaimniecībā stāstīja Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas valdes priekšsēdētājs Gustavs Norkārklis, kas 5. aprīlī bija ieradies Madonā uz tikšanos ar bioloģiskajiem lauksaimniekiem.
Madonas kinoteātris, kur norisinājās SIA "LLKC" Madonas nodaļas rīkotais informatīvais seminārs par aktualitātēm un prasībām bioloģiskajā lauksaimniecībā, nozares perspektīvu un finansējuma piesaistīšanas iespējām, bija pilns. Tas tikai liecina, cik liela ir interese par bioloģiskās lauksaimniecības nosacījumiem un kritērijiem.
Madonas novads izskatās zaļš
Gustavs Norkārklis, vērtējot situāciju Madonas novadā, uzsvēra: – Madonas novads izskatās ļoti zaļš, kas nozīmē, ka te ir daudz bioloģisko saimniecību. Tomēr pretī stingrās pozīcijās stāv konvencionālā lauksaimniecība, un sadzīvot nebūs viegli, īpaši bioloģiskajā biškopībā, ja saimniecībai ir robežas ar tiem, kas lieto ķīmiju. Taču likumdošanā ir jāpanāk izmaiņas, lai konvencionālajiem lauksaimniekiem būtu grūtāk dzīvot blakus bioloģiskajiem lauksaimniekiem, nevis otrādi. Tagad bioloģiskais lauksaimnieks uzņemas visu atbildību.
Pēc bioloģiskās lauksaimniecības produkcijas pieprasījums ir lielāks. Taču katram individuāli jāvērtē attālums, produkcijas piegāde, apjoms, kvalitāte, jo nepietiek ar to, ka ir saņemts bioloģiskais sertifikāts. Kvalitātes prasība ir pirmā, pircējs ir pirmais vērtētājs, un burkāns nevar būt līks, greizs, ābols – tārpains. Arī gaļas lopu audzētāji lai nelolo ilūzijas, jo, ja par pienu nauda, lai arī kāda, ienāk regulāri, te būs jāpierod, ka par gaļas lopiem nauda ienāks divreiz, vienreiz gadā. Turklāt bioloģiski audzētas gaļas cenas nav bijušas pat tuvu Eiropas līmenim.
Gatavi runāt par naudu
– Kad ir runa par naudu, par bioloģiskajām subsīdijām, visi ir ieinteresēti, taču – no otras puses – bēdīgi, ja interesē tikai nauda, jo bioloģiskajā lauksaimniecībā ir jāraugās uz daudzām lietām. Bioloģiskajai lauksaimniecībai šajā plānošanas periodā ir piešķirta liela nauda – 151 miljons eiro. Ja bioloģiskās saimniecības pieteiks visas platības uz atbalstu, 2020. gadā pietrūks 3 miljonu. Būtu nepareizi neļaut paplašināt bioloģiskās platības vai neielaist iekšā jaunās saimniecības, tāpēc šogad viss notiks. Pašreiz bioloģiskie lauksaimnieki ir ieguvēji.
Taču ir izveidojusies jauna kategorija – nevis "dīvāna zemnieki", bet atbalsta pretendenti, kas vēlas saņemt maksimāli daudz naudas, izpildot minimālās prasības. Mūsu uzdevums ir tādus ierobežot, jo sabiedrībā pastāv viedoklis, ka bioloģiskie neko nedara, tikai imitē lauksaimniecību, neko neražo. Kaut vai piesakot papuves, ir jāsaprot, ka tā ir aramzeme, kur, apkarojot nezāles, uz laiku nenotiek kultūraugu audzēšana, bet, ja piesaka pļavu, tad tā ir pļava, bet ne aramzeme, – vērtēja asociācijas vadītājs.
Ne visus var nosaukt par bioloģiskajiem
– Stingrāk vērsīsimies pret tiem, kas vēlas izpildīt tikai minimālās prasības, ne visus atbalsta pretendentus varam nosaukt par bioloģiskajiem lauksaimniekiem. Katru gadu analizējam datus, un pagājušajā gadā vērtējām stāvokli ar papuvēm, tagad ir noteikts, ka papuvē var atstāt ne vairāk kā 25% no aramzemes. Pārskatījām sinepju audzēšanu (tās bija pieliktas pie garšaugiem, bet tagad – pie kultūraugiem) un tējasaugu vākšanu. Kad uz dabiskajām pļavām vairs nav vajadzīgas lopu vienības un, lai saņemtu atbalstu, nav jātur bites, daudzi pārgāja uz savvaļas tēju vākšanu, piesakot visas savas pļavas. Tagad noteikts, ka tējaszālēm var pieteikt maksimāli 50 ha dabisko pļavu, bet – vai ar rokām var augus no šādas platības novākt? Novāc 1 kg augu, bet saņem atbalsta maksājumus par visu platību? Industriālie lauksaimnieki patlaban kaisa ziemāju tīrumos slāpekli, slapjajos laukos atstājot rises. Zemes īpašniekus, kas iznomā zemi lauksaimniekiem, aicinu padomāt, kas ar augsni notiek, ja augsni piesārņo ar ķīmiju, minerālmēsliem, – domās dalījās G. Norkārklis.
Uz jautājumu par to, kā bioloģiskajā saimniecībā nodrošina augsnes auglību, viņš atbildēja: – Augsni sagatavo, iepriekš audzējot āboliņu, zirņus ar auzām, izvēloties pareizu augu seku u. c. metodes.