Daudzās lauku saimniecībās sakarā ar piena krīzi ir tendence palielināt gaļas liellopu ganāmpulku. Aizvien vairāk zemnieku papildus piena nozarei attīsta arī gaļas lopu audzēšanu, ir arī tādi, kuri šo biznesu vēlas tikai sākt.
Ņemot vērā pieaugošo interesi par gaļas liellopu audzēšanu, divas marta beidzamās dienas lauku saimnieki bija aicināti uz SIA "LLKC" rīkoto semināru. 30. martā teorētiskās mācības Madonas konsultāciju biroja zālē apmeklēja vairāk nekā 60 lauku saimnieku. Tiesa, liela daļa bija tādu, kuri jau tur gaļas lopus un kuri vēlētos palielināt liellopu gaļas ražošanas efektivitāti un kvalitāti. Savukārt iesācēji varēja apgūt zināšanas par gaļas šķirnes liellopiem, ganāmpulka veidošanu, ciltsdokumentu kārtošanu, audzēšanas uzsākšanas nosacījumiem, ganībām, nojumēm u. c.
Otrajā dienā – 31. martā – izbraukumā Ērgļu novada Jumurdas pagasta SIA "Viesaki", kur noritēja gaļas liellopu audzētāju semināra praktiskā daļa, piedalījās ap 70 interesentu, kam interesēja pieredzes apmaiņa, situācijas izzināšana, viņu vidū – arī gados jaunie saimnieki, kas vēlas uzsākt gaļas liellopu audzēšanu.
Par gaļas liellopu audzēšanas tendencēm Latvijā, ganāmpulka veidošanas principiem, gaļas liellopu šķirnēm un to izvēli stāstīja SIA "LLKC" speciāliste lopkopībā Daiga Baltiņa. LLKC veiktais datu apkopojums liecina, ka Latvijas saimniecībās visvairāk audzē ‘Šarolē', ‘Hereforda', ‘Limuzīna' un ‘Angus' šķirnes liellopu, taču aizvien lielāku īpatsvaru veido dažādi gaļas liellopu šķirņu krustojumi.
Gaļas liellopu audzēšana Latvijā kļūst arvien populārāka, tomēr nozarē strādājošajiem bieži vien pietrūkst zināšanu, kā šo saimniekošanas veidu padarīt ekonomiski izdevīgu, lai mazinātu nozares atkarību no Eiropas Savienības atbalsta maksājumiem.
Par biežāk sastopamajām gaļas liellopu slimībām un profilaktiskajiem pasākumiem runāja Madonas KB lopkopības konsultants Edvīns Broks. Viņš gaļas lopu audzētājiem atgādināja: – Par šo nozari nezinātājiem nereti ir izveidojies stereotipisks priekšstats, ka tas ir vienkārši – ielaid lopiņus prērijās, lai viņi tur savā vaļā ganās, un viss notiks. Bet ir jāpiestrādā gan pie ēdināšanas, gan labturības. Ja vēlas visu uzticēt dabai, tad ir jādomā drīzāk par meža dzīvnieku turēšanu.
Ja vaicā, cik izdevīga ir gaļas liellopu audzēšana, viennozīmīgas atbildes nav. Reāls labums un ienākums no gaļas liellopu ganāmpulka ir, sākot no vairākiem desmitiem dzīvnieku. Ja gaļas šķirnes liellopus realizē caur izsoļu namu, tad viss ir kārtībā, bet, realizējot gaļu uzpircējiem, piena un gaļas lopu cenas neatšķiras. Saimniecībām attīstoties un augot, par pārstrādi un produkcijas realizāciju būtu jādomā kooperējoties.
Jumurdas pagastā ar SIA "Viesaki" pieredzi ‘Šarolē' šķirnes gaļas lopu audzēšanā, attīstības un realizācijas iespējām iepazīstināja valdes locekle Gunta Cunska. "Viesakos" ir ap 100 gaļas liellopu un tikpat daudz jaunlopu, jo mērķis ir turēt ap 300 lopu. Visas telītes, kas dzimst, papildina ganāmpulku, bullēnus realizē vaislai. Tā kā uzņēmumā plānots attīstīt mājražošanu, no gaļas taps kūpinājumi, vītinājumi, konservi.
Izvērtējot gaļas liellopu audzēšanas ekonomiskos aspektus, LLKC eksperti konstatējuši, ka perspektīvas strādāt ar pozitīvu naudas plūsmu ir saimniecībām, kurās govju skaits ir vismaz 25 līdz 30, tās apsaimnieko, sākot no 150 hektāru zemes, ir bioloģiski sertificētas un saņem ES atbalsta maksājumus, turklāt saimniecībā neizmanto algotu darbaspēku. Nepieciešamie ieguldījumi gaļas saimniecības izveidei ir lieli, un, prasmīgi saimniekojot, pozitīva naudas plūsma iespējama sestajā saimniekošanas gadā.
Latvija ir liellopu gaļas eksportētājvalsts, un nozarei ir labs izaugsmes potenciāls – ar nosacījumu, ka tiek audzēti gaļas šķirnes liellopi ar vismaz 600 kilogramu dzīvsvaru un tiek attīstīta tīršķirnes dzīvnieku audzēšana. Izaudzēto dzīvnieku veiksmīgāka realizācija par ekonomiski pamatotām cenām iespējama, saimniekiem apvienojoties kooperatīvos.