Pērnā gada septembra sākumā sabiedrību pāršalca ziņa, ka Praulienas pagastā pastrādāta sevišķi cietsirdīga slepkavība. Kopīgas alkohola lietošanas laikā ar sava brāļa faktisko sievu G. U. izdarīja vairākus naža dūrienus un atdalīja upura galvu no ķermeņa, sievietei dzīvai esot. Pagājušajā nedēļā tapa zināms tiesas spriedums šajā krimināllietā.
G. U. Madonas rajona tiesas priekšā stājās šā gada 18. janvārī. Pēc liecinieku teiktā, iezīmējās šādi tā traģiskā vakara notikumi. – Ap pulksten 20 sazvanījāmies, viss šķita normāli. Pats biju prom Zviedrijā, bet vakaros parasti ar Kristīni sazinājāmies. Pa telefonu jau šķita, ka abi ir iedzēruši. Sēžot virtuvē un pļāpājot. Pēc notikušā ar dēlu esam runājuši, esot dzirdējis, ka sākuši strīdēties, bet nav klausījies, par ko, – atminas nogalinātās K. I. faktiskais vīrs Kaspars.
Kristīnes draudzene Rita tiesā liecināja par tālākajiem šā vakara notikumiem: – Kristīne man vakarā piezvanīja, lai atvedu dzeramo, ka ar Guntīti sēžot. Dienā gan bija teikusi, ka negrib ar Gunti tikties, jo viņš esot agresīvs. Pēc viņas vārdiem, kad piedzērās, viņš bija „psihs un debils". Tomēr pēc zvana vakarā nospriedu, ja jau „Guntītis", tad jau viss labi. Aizvedu gandrīz pilnu 0,7 l degvīna pudeli. Virtuvē bija kafija, torte, pasēdēju kādu laiku. Viņi abi sarunājās, bet varēja just spriedzi. Bija dzēruši, bet pie saprāta, ne tādā stadijā, lai nesaprastu, ko dara. Bija runa par māju, Guntis izturējās kā mantinieks, teica, ka viņš šeit ir tas saimnieks. Kristīne šo izteicienu nepiefiksēja, jo tajā brīdī runāja ar mani. Var būt, ka jau tobrīd būtu konflikts sācies, jo Kristīnei tā māja bija sirdslieta. Atceros, ka pulksten 22.40 paskatījos pulkstenī. Gribēju tikt ātrāk prom. Kopumā tur pavadīju kādas 40 minūtes, tad aizbraucu. Tobrīd nebija nekādas agresivitātes, abu runa bija sakarīga.
Radiniece, kas arī dzīvo konkrētajā mājā, kur notika asiņainais noziegums, liecināja, ka naktī pamodusies no gārdzoša kliedziena. Pavērusi durvis, gribējusi iet skatīties, kas notiek, dzirdējusi, ka skaļi iet radio un atskan G. U. balss: „Dabūji, ko gribēji!" No bailēm sieviete noslēpusies skapī un ārā nav nākusi, līdz atbraukuši neatliekamās medicīniskās palīdzības un Valsts policijas darbinieki. Ātrās palīdzības darbiniece atminas skatu, kas pavēries, ierodoties izsaukuma vietā: – Saņēmām izsaukumu, ka sadurta sieviete. Piebraucot pie mājas, pa taciņu mums pretī nāca vīrietis paceltām rokām. Izvilka no jostas apvidus nazi, to nometa un sauca „padodos". Kad informējām, ka esam ātrā palīdzība, dusmīgi noteica: „Te jau ātrajai palīdzībai nav ko darīt, es visu esmu izdarījis." Ieradās arī Valsts policija un vīrieti aizturēja, tad mēs devāmies uz māju. Pie ieejas durvīm, uz sliekšņa, gulēja sieviete. Redzējām durtas brūces mugurā un to, ka sievietei nav galvas. Ieejot dziļāk mājā, redzējām, ka uz galda novietota galva, tai apkārt mētājās arbūza mizas.
18. janvāra tiesas sēdē liecināja arī tiesu medicīnas eksperts, atklājot vēl kādu šokējošu šā notikuma faktu. Pat atkārtoti veicot ekspertīzi uz alkohola koncentrāciju asinīs nogalinātajai, rezultāts uzrādījies viens un tas pats – 10,77 promiles. Šis apgalvojums raisīja lielu neticību zālē klātesošo vidū, arī tiesnese Kornēlija Poča pārjautāja, vai šāds reibums, kas pārsniedz 6-7 promiļu slieksni, kas jau uzskatāms par dzīvībai bīstamu, tādā gadījumā nevarēja būt par nāves iemeslu? Uz to eksperts atbildēja: – Tas var būt par nāves iemeslu, bet ne šajā gadījumā. Visi ķermeņa bojājumi cietušajai tika izdarīti dzīvai esot – bija gan elpošana, gan rīšana, gan sirdsdarbība, organisms funkcionēja. Lielā alkohola koncentrācija bija izteikta anestēzija, sāpes tik lielā reibumā juta mazāk, tāpēc ar to ir izskaidrojams, kāpēc sieviete uzbrukuma brīdī nekliedza un mājā esošie varēja neko nedzirdēt.
Pēc iepazīšanās ar ekspertīzes atzinumu, tai skaitā par to, ka G. U. nozieguma izdarīšanas brīdī ir atzīstams par pieskaitāmu, viņam nav bijis psiholoģisko saslimšanu, aizstāvība tomēr lūdza nozīmēt papildu ambulatoro komplekso tiespsihiatrisko un tiespsiholoģisko ekspertīzi. Tam piekrita arī G. U., piebilstot: – Uzskatu, ka atrados neadekvātā stāvoklī, jo tāda rīcība ir nenormāla.
Pēc papildu ekspertīžu saņemšanas tiesas sēde turpinājās šā gada 30. martā. Tās laikā tika nolasītas G. U. pirmstiesas izmeklēšanā sniegtās liecības. G. U. Latvijā nebija bijis aptuveni 10 gadu. Dzīvojis un strādājis Ziemeļīrijā. Pērn aizgājis no darba, jo nespējis izturēt lielo slodzi, vairākus gadus viņam esot nācies strādāt pat 16 stundu dienā. Atbraucis uz Praulienu, jau dienā sācis dzert alu, vakarā turpinājis lietot alkoholu kopā ar Kristīni. Sarunas laikā tikai uzzinājis, ka māju, kurā dzīvo arī mamma, brālis ar savu ģimeni un radiniece no tēva puses, 1. stāvs norakstīts brālim Kasparam. Sapratis, ka no vectēva mājām viņš ir norakstīts. Iedzeršanas laikā Kristīne, kas mācējusi par sevi pastāvēt un vienmēr teikusi, ko domā, Guntim pārmetusi, ka visus šos gadus prom svešumā viņš reti sazinājies ar savu mammu, nav atbalstījis finansiāli mājas uzturēšanā, tāpēc neesot, ko šeit braukt. G. U. slepkavībā savu vainu atzina pilnībā, tomēr vēl līdz šai dienai neesot skaidrs pastrādātā iemesls, jo, pēc viņa teiktā, runas par mantojumu viņu sarūgtinājušas, bet ne tādā mērā, lai kļūtu agresīvs vai veiktu tik šaušalīgu noziegumu.
– Atceros tikai, ka Kristīne uz mani kliedza. Ko tieši kliedza, neatceros. Bijām izgājuši ārā. Tad atceros, ka Kristīne guļ uz vēdera uz mājas sliekšņa un es velku nazi laukā viņai no spranda, tad sāku griezt nost galvu. Vēl atminos, ka sēžu virtuvē pie galda, ēdu arbūzu un nevaru saprast, kam ir tā galva. Iegāju pie mammas, lai sauc policiju, – saraustītās un baisās G. U. atmiņas par noziegumu atklājās no pirmstiesas izmeklēšanā liecinātā.
Prokurore Silvija Pizele prasīja piemērot apsūdzētajam G. U. soda mēru – brīvības atņemšanu uz 18 gadiem un probācijas uzraudzību 1 gadu. Apsūdzētā aizstāvis Armands Baguckis akcentēja vainu mīkstinošos apstākļus – pilnīgu savas vainas atzīšanu, iesaistīšanos izmeklēšanā, kā arī nodarītā nožēlošanu. Šobrīd Praulienas lietā ir pasludināts īsais spriedums, tā informēja Madonas rajona tiesas priekšsēdētāja palīdze Inga Hačatrjana, t. i., tikai tā rezultatīvā daļa – brīvības atņemšana uz 17 gadiem, probācijas uzraudzība – 2 gadus. Pilnais sprieduma teksts būs pieejams šā gada 14. aprīlī.