Trešdien Madonas novadu apmeklēja Austrijas Republikas vēstnieks Latvijā Arads Benke (Arad Benkō), kura pirmais apmeklējuma mērķis bija Ļaudonas pagasts.
Šis pagasts netika izvēlēts nejauši. Ļaudonas pagasts pirms 300 gadiem ir bijusi dzimšanas vieta vienam no izcilākajiem Centrāleiropas karavadoņiem – feldmaršalam Ernestam Gideonam fon Laudonam, kuram par godu plānots jaunveidojamajā parkā uzstādīt pieminekli. Vēstnieku vizītes gaitā pavadīja tēlnieks Viktors Suškēvičs un vēstniecības darbiniece, kas pildīja tulka funkciju, Inta Tiļļa.
Ja latviešiem Laudona vārds visbiežāk joprojām ir liels nezināmais, Austrijā un Čehijā par viņu zina katrs, kas gājis skolā. Arads Benke bija pārsteigts, ka feldmaršala vārds Latvijā ir maz zināms, taču pauda cerību, ka kopīgiem spēkiem izdosies viņa atpazīstamību celt. Vēstnieks atklāja, ka Austrijā, jo īpaši Vīnē, ir Laudona vārdā nosauktas ielas un laukumi, Austrijā meklējama arī Laudonu dzimtas pils. Arī paša vēstnieka dzīves ceļš krustojies ar Laudona dzimtu.
– Mācoties skolā, gāju vienā klasē ar vienu no Laudonu dzimtas pārstāvjiem, un bijām draugi. Te gan jāpaskaidro, ka, sabrūkot impērijai un 1918. gadā nodibinot Austrijas Republiku, oficiāli monarhija bijušajās Austroungārijas valstīs beidza pastāvēt. Taču aristokrātija nosacīti „pagrīdē" turpināja eksistēt, un nereti arī sarunās vai sarakstē tiek lietoti tituli grāfs, firsts utt., – atklāja Arads Benke.
– Mūs neskāra komunisms, staļinisms, kurā iepriekšējā iekārta tika nolīdzināta, līdz ar to (kaut gan, nodibinot republiku, aristokrātija daudz ko no iepriekšējās ietekmes un statusa zaudēja) liela daļa īpašumu, kā arī tituli palika. Laudonu dzimta ir viena no plašākajām un ietekmīgākajām Austrijā. Mācoties skolā, neko daudz par aristokrātiem nedomāju, taču, sākot strādāt Latvijā un uzzinot par Ļaudonas pagastu, uzreiz atcerējos bērnības draugu Laudonu un viņam aizrakstīju. Zīmīgi, ka viņa tēvu arī sauc par Gideonu, – turpināja vēstnieks.
Arads Benke aicināja apzināties to, ka feldmaršala vēsturiskā saikne ar Ļaudonas pagastu jau pati par sevi ir vērtība, kuru var izmantot ne tikai kultūrvēsturiskā mantojuma izzināšanā, bet arī tūristu piesaistei.
– Visi esam dzirdējuši par gleznotāju Marku Rotko. Kaut arī viņa saikne ar Daugavpili ir visai niecīga, laba mārketinga un sabiedrisko attiecību iespaidā Rotko vārds ir spējis visai būtisku tūrisma plūsmu pavērst Daugavpils virzienā. Šis piemērs rāda, ka, ieguldot vārda popularizēšanā un infrastruktūrā, ir iespējams visai daudz panākt. Neaicinu veidot Laudona atrakciju parku, taču, popularizējot Laudona saikni ar Ļaudonu, būtu iespējams tūrisma plūsmā gūt ļoti pozitīvu bilanci. Austrijā esam iemācījušies pārdot katru nieku, un šī spēja mums ir ļoti svarīga, jo aptuveni trešo daļu no valsts iekšzemes kopprodukta veido ieņēmumi no tūrisma, – uzsvēra Austrijas vēstnieks Latvijā.
Viņš neslēpa, ka Austrijā un Čehijā populārā feldmaršala vārds varētu būt gana būtisks magnēts, lai šo valstu iedzīvotāji vēlētos apmeklēt Laudona dzimteni, ja vien būtu kāds apskates objekts, un par pirmo soli varētu būt piemineklis feldmaršalam. Vēstnieks arī aicināja meklēt kontaktus gan ar muzejiem, gan feldmaršala dzimtas pārstāvjiem, kuriem arī varētu būt interesanti apmeklēt sava slavenā priekšteča dzimšanas vietu.
– Zinu, ka, apmeklējot Ļaudonu, viņi sajustu asinsbalsi, – sacīja Arads Benke, piebilstot, ka centīsies šajā jautājumā palīdzēt un aicinās Laudonus apmeklēt Madonas novadu.
Vienojošais elements
Ļaudonas pagasta pārvaldes vadītāja Ilze Dreimane atzina, ka Laudona gadījums ir viens no tiem, kad vairākas labas iniciatīvas, lai arī sākotnēji dzimušas nošķirti, satiekas, brīžiem pat nejauši, vienā vietā.
– Impulss idejai par parka izveidi radās pēc 2010. gada vējgāzes, kas līdzās estrādei esošo teritoriju skāra īpaši smagi. Tolaik par to, ka tajā varētu atrasties Laudona skulptūra un parks varētu nest feldmaršala vārdu, pat nedomājām. Bija vien iecere izveidot vietu, kur ļaudonieši ikdienā varētu atpūsties. Tad mūs apmeklēja interesenti no Čehijas. Pērn saņēmu uzaicinājumu no Viktora Suškēviča piedalīties viņa darba atklāšanā, un sarunas gaitā noskaidrojām, ka viņam ir dzimusi iecere radīt Laudonam veltītu tēlniecības darbu. Šobrīd interese ir arī no Austrijas vēstniecības puses, kontakti ir arī ar Čehijas vēstniecību, kurā gan, tiesa, nesen mainījies vēstnieks. Tādējādi ir saslēgušās vairāku pušu intereses, un vienojošais elements ir Laudons. Pašlaik būtiskākais darbs ir pamazām iekārtot parku, kurā jau pērn tika iestādīti jaunie kociņi, un meklēt finansējumu Laudona pieminekļa radīšanai, tādā veidā popularizējot gan Laudona, gan viņa dzimšanas vietas Ļaudonas vārdu. Nākamgad tiks atzīmēta Laudona 300 gadu dzimšanas jubileja, un neizslēdzu, ka par godu šim notikumam varētu notikt kāds plašāks sarīkojums, – pastāstīja Ilze Dreimane.
Madonas novada pašvaldības domes priekšsēdētāja vietnieks Agris Lungevičs, kas kopā ar pārvaldes vadītāju un Madonas novadpētniecības un mākslas muzeja direktori Līviju Zepu vizītes gaitā pavadīja vēstnieku, norādīja, ka minētajās aktivitātēs Ļaudonai būs arī Madonas novada atbalsts.
– Noteikti pieslēgsimies un palīdzēsim, taču vispirms mums arī pašiem ir sīkāk jāiepazīstas ar Laudona personību un jāsaprot, ar ko šis cilvēks ir iekarojis popularitāti ārpus Latvijas robežām. Tas, ka saistībā ar Laudonu interesi vēstniecību līmenī izrādījušas gan Austrija, gan Čehija, manuprāt, ir ļoti pozitīvi un pat pārsteidzoši, jo šādu situāciju nav daudz. Manuprāt, daudz ko noteiks tas, kā veidosies kontakts ar Laudona dzimtas pārstāvjiem. Ja viņiem, apmeklējot Ļaudonu, interese nostiprināsies un būs vēlme sadarboties, ir laba perspektīva, ka ar Laudonu saistītie pasākumi norisināsies starptautiskā līmenī, ja ne – aktivitātes var palikt lokālā līmenī, taču gan vienā, gan otrā gadījumā Laudona vārds nesaraujami paliks saistīts ar Ļaudonu, – minēja Agris Lungevičs.
Tēlniekam Viktoram Suškēvičam, kura lielākajiem sasniegumiem pieskaitāms monumentāls Svētā Meinarda piemineklis Ikšķilē, dekoratīva bruņrupuča skulptūra Ventspilī, Svētās Katrīnas statuja Somijā, Kaarinas pilsētā, Ļaudonas apmeklējums raisīja īpašas izjūtas. Viņš neslēpa, ka, apmeklējot Ļaudonu, juties kā iekļuvis autentiskā 18. gadsimta atmosfērā.
– Mākslinieki daudzas lietas uztver intuitīvi, un, apmeklējot Ļaudonu, es jutu, ka te valda 18. gadsimta romantisma ainava, gluži kā 18. gadsimta glezniecībā. Man šķiet, ka tieši tas ir šīs vietas pievilkšanas spēks un potenciāls, kuru tikai nedaudz vajadzētu akcentēt. Šodien, braucot kopā ar vēstnieku uz Ļaudonu, viņš man atklāja arī kādu interesantu faktu – Jozefs Haidns Laudonam veltījis vienu no savām simfonijām. Tas ir ievērības cienīgs notikums. Jāatzīst, ka, iespējams, tā ir mūsu izglītības sistēmas vaina, ka par vēsturi cilvēkiem veidojas tāds pelēcīgs iespaids, jo visu tiek mēģināts salikt pa plauktiem. Strādājot ar pieminekļiem dažādām vēsturiskām personām, atklāju, ka daudzi fakti par viņu dzīves gājumu ir tik interesanti un aizraujoši, ka pat labākās piedzīvojumu filmas nestāv ne blakus. No Latvijas, un konkrētajā gadījumā – Ļaudonas, ir nācis tik daudz ievērojamu personību – mums par tām jāstāsta vairāk, – sacīja tēlnieks Viktors Suškēvičs.
Tēlnieks uzsvēra, ka darbā galvenā tēma būs pats Laudons. Izstrādājot tēlniecības darbu, viņš plānojis izmantot 18. gadsimta arhitektūras elementus un darbu atveidot granītā.
Pēc topošā parka apmeklējuma vēstnieks pašvaldības pārstāvju pavadībā devās uz Andreja Eglīša Ļaudonas vidusskolu, bet pēcpusdienā apmeklēja Madonas novadpētniecības un mākslas muzeju.
Ļaudonas Laudons
Ļaudona ir Ernesta Gideona fon Laudona dzimšanas vieta. 1717. gada 2. februārī Toces pusmuižā dzimušo vācu muižnieku atvasi Viduseiropā uzskata par vienu no slavenākajiem 18. gadsimta militārajiem stratēģiem. Tas, ka Laudons savā dzimtenē ir tik maz zināms, saistīts ar to, ka mūža lielāko daļu viņš ir pavadījis, dzīvojot Austrijā un Čehijā, kas tolaik bija impērijas sastāvā.
Militāro karjeru viņš uzsāka jau 15 gadu vecumā, kad pēc tēva nāves iestājās Pleskavas kājnieku pulkā, kurā ķeizarienes Annas Ivanovnas valdīšanas laikā (1730-1740) dienēja daudzi trūcīgo Vidzemes muižnieku dēli. Pie tādiem varēja pieskaitīt arī Laudonu, jo – pēc vēstures liecībām – viņa muižā bijuši vien četri zemnieki. Vēl būdams pavisam jauns, viņš piedalījās vairākās Krievijas armijas ārzemju militārajās kampaņās un karoja gan pret Poliju, gan pret Osmaņu impēriju. Mainoties politiskajam klimatam Krievijas galmā, Laudons meklēja militārās karjeras iespējas citur. Sākotnēji darbu viņš nesekmīgi meklēja Prūsijas armijā. Vēlāk izrādīsies, ka tieši karš ar Prūsiju, tikai nu jau Austrijas armijas sastāvā, būs viņa lielākais militārais panākums. Kad 1763. gadā sākās Septiņgadu karš, ko modernie vēsturnieki uzskata par pirmo globāla mēroga karu pasaulē, Laudons Austrijas armijā jau bija ieguvis pulkvežleitnanta pakāpi. Sākoties karadarbībai, Laudons sevi ātri vien apliecināja kā talantīgu militāro stratēģi un sāka strauju karjeras kāpienu, kas noslēdzās ar Prūsijas karaļa Frīdriha Lielā armijas sakāvi pie Olomoucas, kas Prūsijai lika atteikties no sapņa par Čehijas iekarošanu, bet Laudonam nodrošināja feldmaršala pakāpi, un vēlāk viņam piešķīra arī barona titulu. Čehijas nosargāšana no Prūsijas un citas militārās uzvaras, kas sekoja šai, arī ir pamats tam, kādēļ Laudons Austrijā un Čehijā tiek uzskatīts par nacionālo varoni. Jāpiebilst, ka jau mūža nogalē Austrijas-Krievijas-Turcijas kara laikā feldmaršals Laudons kā Austrijas armijas virspavēlnieks Horvātijā vadīja uzbrukumu turku varā esošajai Bosnijai un Serbijai, kas noslēdzās ar Belgradas aplenkumu, kuru viņa vadībā ieņēma, tādējādi apturot turku ekspansiju Serbijā.
Zīmīgi, ka visā Austrijas impērijas pastāvēšanas laikā tikai trim cilvēkiem ir bijis piešķirts ģenerālisimusa tituls, un Laudons bijis pēdējais no tiem.