Dažādu institūciju apkopotie dati par vardarbību atspoguļo mazāko daļu par vardarbības gadījumu izplatību ģimenē, jo norāda tikai uz tiem notikumiem, kas nonāk atbildīgo iestāžu redzeslokā, tā uzsvērts Labklājības ministrijas (LM) sagatavotajā informatīvajā ziņojumā par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē gadījumiem, to izplatību un dinamiku 2014. gadā.
„Saskaņā ar apkopotajiem datiem 2014. gadā vismaz 5 sievietes nogalināja viņu dzīvesbiedri, vismaz 58 sievietes nonākušas slimnīcās ar traumām, ko nodarīja dzīvesbiedrs. Ierosināti kriminālprocesi par 48 sievietēm dzīvesbiedru nodarītajiem dažāda smaguma miesas bojājumiem (smags, vidējs, viegls). Valsts policija uz izsaukumiem saistībā ar ģimenes konfliktiem brauca vairāk nekā 7000 reižu. Gandrīz ceturtā daļa no visiem pašnāvības mēģinājumiem, kuru gadījumā sniegta medicīniskā palīdzība stacionārā, notikusi pēc pilngadīgu personu konflikta ar ģimenes locekļiem vai pārciestās vardarbības dēļ. 2014. gadā 123 sievietes mēģināja izdarīt pašnāvību pēc pārciestas vardarbības vai konflikta ar ģimenes locekli, partneri vai draugu," traģisko statistikas apkopojumu izklāsta LM pārstāve Marika Kupče.
Vienlaikus cietušie aktīvi izmantojuši iespēju lūgt policijai pieņemt lēmumu par nošķiršanu un tiesai pieņemt lēmumu par pagaidu aizsardzību pret vardarbību. Laikā no 2014. gada 31. marta līdz 2015. gada beigām reģistrēts 891 tiesas nolēmums par pagaidu aizsardzību pret vardarbību un 163 Valsts policijas lēmumi par nošķiršanu.
Marika Kupče turpina: „Pērn Valsts policijas pieņemtajos lēmumos aizsargājamo personu vidū ir 35 sievas, 28 partneres, 7 mātes, 1 tēvs, 1 māsa. Personu, kas rada draudus, vidū bija 36 vīri, 28 partneri, 7 dēli, 1 brālis. Vidējais personas, kas rada draudus, vecums ir 42 gadi. Visbiežākais tiesas piemērotais pagaidu aizsardzības pret vardarbību līdzekļa veids ir aizliegums tuvoties cietušā mājoklim, tikties un sazināties ar cietušo."
2015. gadā ieviests sociālās rehabilitācijas pakalpojums no vardarbības cietušām pilngadīgām personām, tas aizvadītajā gadā sniegts 30 Latvijas pašvaldībās. Kopumā pakalpojumu saņēma 114 personas (5 vīrieši, 109 sievietes). Kaut gan rehabilitācijas pakalpojumu var saņemt jebkura no vardarbības cietusī persona, praksē lielākoties to izmantoja no vardarbības ģimenē cietušie. Vardarbības veicēji bija 67% laulātie/partneri, 18% – citi radinieki vai mājsaimniecībā dzīvojošas personas, 10% – bijušie vīri vai bērnu tēvi, 5% – svešas personas, secinājusi LM.
Marika Kupče uzsver: „Biežākais vardarbības veids pret bērniem ir vardarbības gadījumi pret bērniem ģimenē. Bērnu un pusaudžu uzticības tālruņa dati liecina, ka zvanu skaits par vardarbību ģimenē ir palielinājies – tie ir ap 600 zvanu gadā. Turklāt pieaug zvanu skaits par emocionālo vardarbību un pamešanu novārtā, kas iet kopā ar tādām bērnu pieaugošām psihosociālām problēmām kā saskarsmes grūtības un zems pašvērtējums. Tāpat konsekventi pieaug to gadījumu īpatsvars, kad bāriņtiesas vecākiem pārtrauc aizgādības tiesības konstatētās vardarbības dēļ. 2014. gadā ierosinātas krimināllietas par 325 no vardarbības cietušām nepilngadīgām personām, kur 150 cieta no tuviniekiem (tai skaitā 123 bērni cieta no vecākiem vai audžuvecākiem), noslepkavoti 12 bērni, tai skaitā 6 noslepkavoja tuvinieki. 2014. gadā rehabilitācija sniegta 2800 no prettiesiskām darbībām cietušiem bērniem. No tiem 2302 gadījumi notika ģimenēs (82%). Visbiežāk vardarbīgi izturas vecāki (1896 gadījumi jeb 67% no visiem vardarbības gadījumiem) vai citas mājsaimniecībā dzīvojošas personas (303 gadījumi jeb 13%). Liels ir to vardarbības gadījumu skaits, kad bērns cieš no citiem bērniem. 2014. gadā tādi bija 240 gadījumi (8,5%). Vismazāk bērnus apdraud sveši cilvēki. 2014. gadā tādi bija 139 gadījumi jeb aptuveni 5%."