Pērnā gada oktobrī pēc Madonas novada pašvaldības pasūtījuma pētījumu kompānija „TNS Latvija" veica iedzīvotāju aptauju par Madonas novada pašvaldības līdzšinējās darbības novērtējumu. Aptaujas rezultāti ir apkopoti, un ar tiem pašvaldības pārstāvji cilvēkus iepazīstinās no marta līdz maijam, apmeklējot visus novada pagastus un tiekoties ar vietējiem iedzīvotājiem, taču arī šis raksts sniegs plašāku ieskatu pētījuma rezultātos.
Kā „Staram" pastāstīja pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste Dzintra Stradiņa, pērn rīkotā telefonaptauja, kuras laikā 400 pagastu un pilsētas iedzīvotājiem, kuri sasnieguši vismaz 15 gadu vecumu (tie ir aptuveni 2% no kopējā novada iedzīvotāju skaita, ierēķinot arī tos iedzīvotājus, kas nav sasnieguši 15 gadu vecumu. – Aut.), tika uzdoti 11 jautājumi, veikta ar mērķi noskaidrot, kā iedzīvotāji vērtē pašvaldības darbību dažādās jomās – izglītībā, sociālajā sfērā, kultūrā un citās.
– Pašvaldībai bija būtiski apzināt stiprās un vājās puses iedzīvotāju vērtējumā, lai, plānojot turpmāko darbu, to varētu ņemt vērā, jo īpaši ieteikumus, kas palīdzētu pilnveidot pašvaldības sniegto pakalpojumu kvalitāti. Aptaujā, lai iegūtu papildu informāciju, tika uzdoti arī jautājumi, kuros iedzīvotāji tika aicināti sniegt vērtējumu katra novada pašvaldības deputāta darbam, – uzsvēra Dzintra Stradiņa.
Kopš iepriekšējās aptaujas pagājis krietns laiks
Vaicāta, kādēļ tieši šobrīd pašvaldība nolēmusi rīkot sabiedriskās domas aptauju, Dzintra Stradiņa norādīja, ka iepriekšējais pētījums, ko savulaik par visām Latvijas pašvaldībām veica tolaik vēl politikā neiegājušais Roberts Ķīlis, tika rīkots vēl pirms novadu reformas.
– Saskaņā ar tā rezultātiem pašvaldības (tolaik Madonas pilsētas) darbu atzinīgi novērtēja aptuveni 90% iedzīvotāju. Kopš tā laika, ja neskaita atsevišķu iedzīvotāju vai sabiedrības grupu viedokļu uzklausīšanu vienā vai otrā jautājumā, plašāka pētījuma nav bijis. Pašvaldībai ir būtiski zināt, kāds ir iedzīvotāju viedoklis par paveikto vienā vai otrā jomā. Varbūt pašvaldības darbiniekiem šķiet, ka viss ir kārtībā, bet iedzīvotāji tā nedomā, vai otrādi – varbūt mēs kādas problēmas risināšanai veltām lielas pūles, bet iedzīvotāju skatījumā problēmas nemaz nav, – skaidroja sabiedrisko attiecību speciāliste.
Telefonaptaujas formāts, veicot aptauju, izvēlēts finansiālu apsvērumu dēļ, jo tiešo interviju rīkošana izmaksu ziņā būtu daudz dārgāka. Aptauja pašvaldībai izmaksāja aptuveni 4000 eiro.
Novērtē atpazīstamības veicināšanu un teritorijas sakārtošanu
Kā jau minēts, kopumā 400 novada iedzīvotājiem izvērsti bija jāsniedz atbildes uz 11 jautājumiem, informējot par apmierinātību gan ar pašvaldības darbu kopumā, gan ar darbu atsevišķās jomās. Saskaņā ar aptaujas datiem pilnībā (19%) vai drīzāk apmierināti (64%) ar pašvaldības darbu bija 83% no kopējā respondentu skaita. Drīzāk neapmierināti (13%) vai pilnībā neapmierināti (2%) bija 15% respondentu, savukārt 3% nebija atbildes uz šo jautājumu.
Raugoties detalizētāk uz šo statistiku, var secināt, ka augstāku apmierinātību ar pašvaldības darbu kopumā pauž mājsaimnieces un skolēni, savukārt zemāku – iedzīvotāji vecumā no 45 līdz 54 gadiem.
Iedzīvotāji, kuri nav apmierināti ar pašvaldības darbu, visbiežāk kā iemeslu norādījuši to, ka maz uzmanības tiek pievērsts pagastiem, neapmierina deputātu un pašvaldības iestāžu darbinieku darbs („strādā kā padomju laikos", „radu būšana", „kukuļņemšana" u. c.), daļu respondentu neapmierina arī komunālie pakalpojumi – gan tarifi, gan pakalpojumu kvalitāte. Vairākos gadījumos neapmierinātība pausta arī par augsto bezdarba līmeni un to, ka netiek domāts par jaunu darbavietu radīšanu, par slikto ceļu stāvokli un doto solījumu nepildīšanu.
Aptauja uzrāda arī visai augstu iedzīvotāju apmierinātību ar pašvaldības darbu dažādās jomās. Visaugstāk novērtēts (90%) ir pašvaldības darbs novada atpazīstamības un identitātes veidošanā. Tikai 5% iedzīvotāju norāda, ka ar pašvaldības darbu šajā jomā nav apmierināti. Tie, kuri nav apmierināti, teju pusē gadījumu kā iemeslu min reklāmas, informācijas, bukletu trūkumu par novadu, savukārt Ošupes pagasta iedzīvotāji salīdzinoši bieži norādījuši, ka nekas netiek darīts novada atpazīstamības, identitātes veicināšanā.
Tikpat augsts (90%) apmierinātības līmenis iedzīvotāju vidū ir arī ar pašvaldības darbu teritorijas un vides sakārtotībā. 10% aptaujāto iedzīvotāju gan ir pauduši daļēju vai pilnīgu neapmierinātību, visbiežāk kā iemeslus minot neapmierinošu ceļu uzturēšanu, problēmas ar atkritumu izvešanu un apsaimniekošanu, kā arī to, ka netiek veikti teritorijas sakopšanas darbi. Salīdzinoši zemāka apmierinātība ar pašvaldības paveikto šajā jomā ir Barkavas un Ļaudonas pagasta iedzīvotājiem, bet augstāka – Madonas pilsētas un Mētrienas pagasta iedzīvotājiem.
Nedaudz zemāku, taču joprojām ļoti augstu (85%) apmierinātību iedzīvotāji ir pauduši ar pašvaldības darbu kultūras jomas atbalstam. Neapmierināto ir 10%. Salīdzinoši augstāka apmierinātība ar pašvaldības veikumu šajā jomā ir skolēniem, bet zemāka – pašnodarbinātajām personām. Neapmierinātība visbiežāk tiek pamatota ar nepieciešamību biežāk organizēt dažādus kultūras pasākumus, kā arī nepietiekamo atbalstu kultūras dzīvei pagastos un finansējuma trūkumu novada kultūras namiem.
82% respondentu atzinīgi vērtē pašvaldības darbu izglītības pieejamības un kvalitātes nodrošināšanā, bet neapmierināto ir 10%. Salīdzinoši augstāka apmierinātība ir gados jaunākiem iedzīvotājiem (15-24 g. v.), skolēniem. Trešā daļa neapmierināto ir norādījuši, ka viņiem nepatīk izglītības sistēmas optimizācijas plāni, mazo skolu slēgšana. Daudzus neapmierina arī mazais skolēnu skaits skolās, apvienoto klašu veidošana, kā arī sliktā izglītības kvalitāte, kas neatbilst apkārtējās dzīves prasībām. Tieši Vestienas pagasta iedzīvotāji ievērojami biežāk norāda, ka viņus neapmierina apvienoto klašu veidošana, no kā cieš izglītības kvalitāte.
Tikpat atzinīgi (82%) novērtēts ir arī pašvaldības darbs, atbalstot sportu. Tikai 6% respondentu ar to nav apmierināti, visbiežāk norādot, ka nepieciešams uzlabot sporta būves, infrastruktūru, kā arī minot, ka pagastos netiek nodrošinātas iespējas nodarboties ar sportu un ka trūkst finansiālā atbalsta sportam, tostarp jaunatnes sportam.
Respondentiem atsevišķi tika vaicāts arī par šobrīd gan Latvijā kopumā, gan novadā tik aktuālo skolu tīkla sakārtošanu. Pašvaldības darbu skolu tīkla sakārtošanā atbalsta 72% respondentu, savukārt neapmierināti ar to ir 15%. Par iemesliem jau ne reizi vien esam rakstījuši laikrakstā – mazo skolu slēgšana, Madonas vidusskolu apvienošana vai, gluži pretēji, lēns skolu apvienošanas process, jo novadā nav nepieciešams tik daudz skolu, utt. Par to, ka tiek slēgtas mazās skolas, ievērojami biežāk neapmierinātību pauž Sarkaņu pagasta iedzīvotāji un aptaujātie nepilsoņi, bet ar vidusskolu apvienošanu Madonā visbiežāk neapmierināti ir gados jaunākie iedzīvotāji un skolēni.
Līdzīga statistika ir arī, vērtējot pašvaldības darbu ar jaunatni – 72% apmierināto un 13% neapmierināto. 40% no neapmierinātajiem norādījuši, ka netiek organizēta brīvā laika pavadīšana jauniešiem, kā arī pasākumi jauniešiem. Atbildēs uzmanība vērsta arī uz darbavietu trūkumu jauniešiem, kā arī to, ka jaunatne neapzinās savus pienākumus.
Ir, kur piestrādāt
Atbildēs uz nākamajiem trim jautājumiem jau iezīmējas pamatīgāks atbalsta kritums, kā arī augstāks neapmierināto procents.
Ar pašvaldības darbu saistībā ar ceļu un ielu stāvokli apmierināti ir 62% iedzīvotāju, bet neapmierināto ir 37% (vislielākā iedzīvotāju neapmierinātība, salīdzinot ar pārējām jomām, par kurām veikta aptauja). Teju puse no neapmierinātajiem kā būtiskāko iemeslu min to, ka nav sakārtoti vietējās nozīmes ceļi (pagastu ceļi). Atbildēs norādīts arī uz to, ka ceļi ir bedraini un slikti, sīkāk nekonkretizējot.
Zemāka iedzīvotāju apmierinātība (59%) ir arī ar pašvaldības darbu sociālā atbalsta jomā. Tiesa, šajā jautājumā arī neapmierināto procents ir salīdzinoši zems (20%), un 21% respondentu šajā jautājumā nav konkrēta viedokļa. Biežāk minētie neapmierinātības iemesli ir saistīti ar sociālā atbalsta trūkumu pensionāriem un veciem cilvēkiem, neapmierinātību ar sociālo dienestu darbinieku attieksmi, kā arī nepieciešamību sniegt lielāku atbalstu ģimenēm ar bērniem, jo īpaši daudzbērnu ģimenēm. Zīmīgi, ka salīdzinoši liela daļa norādījusi, ka iedzīvotājiem vispār nav sociālā atbalsta un ka pašvaldība vairāk palīdz degradētiem cilvēkiem, citiem atbalstu nesniedzot.
Viszemākais iedzīvotāju apmierinātības rādītājs ir saistībā ar pašvaldības darbu uzņēmējdarbības atbalsta jomā. Apmierināti ir 55% respondentu, bet neapmierināti – 15%. Gandrīz trešdaļai respondentu – 27% – nav konkrēta viedokļa. No neapmierinātajiem respondentiem visbiežāk atbildēs minēts, ka trūkst atbalsta vispārīgi, sīkāk nekonkretizējot. Atbildēts arī, ka trūkst atsaucības no pašvaldības darbinieku puses un novadā ir liels bezdarbs.
Aptaujā iedzīvotājiem tika arī vaicāts gan par vēlamajiem uzlabojumiem, ko nepieciešams Madonas novadā veikt nākamo divu gadu laikā, gan par jau iepriekšējos divos gados veiktajiem uzlabojumiem. Aicināti nosaukt trīs galvenās lietas, kas pašvaldībai tuvākajā nākotnē būtu jāveic/jāuzlabo, teju puse iedzīvotāju (47%) norādījuši, ka vēlētos redzēt uzlabojumus ceļu un ielu stāvoklī.
Vērtējot jau veiktos uzlabojumus pēdējos divos gados, gandrīz puse (46%) iedzīvotāju augstu novērtējuši pašvaldības veikumu teritorijas un vides sakārtotībā. Salīdzinoši augstu novērtēts arī pašvaldības darbs ceļu un ielu stāvokļa uzturēšanā, atbalstā sporta jomai un kultūrai.
Aptaujā iegūta informācija arī par to, kā Madonas puses iedzīvotāji gūst informāciju par novada aktualitātēm. Pēdējā gada laikā informāciju par dažādām aktualitātēm Madonas novadā aptaujātie iedzīvotāji visbiežāk guvuši no pašvaldības informatīvā izdevuma „Madonas Novada Vēstnesis" (54%), pašvaldības mājas lapas (45%), kā arī laikraksta „Stars" (35%). Populārs informācijas ieguves avots ir arī sociālie tīkli (27%).
Aptaujas rezultāti sniedz interesantu ieskatu arī attiecībā uz to, kā iedzīvotāji novērtē kontaktu ar pašvaldības darbiniekiem. Saskaņā ar TNS aptaujas datiem tikai 31% iedzīvotāju pēdējo divu gadu laikā ir vērsušies pašvaldībā – zvanot, rakstot vai apmeklējot tās darbiniekus klātienē. Atlikušajiem 69% šādas nepieciešamības nav bijis. Iedzīvotāji, kuri pēdējo divu gadu laikā ir vērsušies pie pašvaldības kopumā, ir apmierināti gan ar darbinieku pieejamību (89%), gan attieksmi pret viņiem kā klientiem (86%), gan sniegto atbilžu saprotamību (86%), gan sniegto atbilžu savlaicīgumu (82%). Pēdējos trijos vērtējumos gan parādās tas, ka vairāk nekā 10% respondentu nav bijuši apmierināti ar saskarsmi ar pašvaldības darbiniekiem.
Aizrādījumi pamatoti
Dzintra Stradiņa, izsakoties par aptaujas rezultātiem, neslēpa, ka rezultāti gaidīti ar bažām, jo iepriekš nav bijis nekādu indikāciju par to, cik daudz cilvēku būs apmierināti ar pašvaldības darbu.
– Apmierinātības līmenis ir augsts, taču netrūkst arī neapmierināto, un aptaujā apkopotā informācija noteikti tiks ņemta vērā, domājot par pašvaldības sniegtajiem pakalpojumiem un to kvalitāti. Manuprāt, aizrādījumi, kurus pauduši iedzīvotāji, ir pamatoti. Arī mēs iekšēji administrācijā cīnāmies par to, lai atbildes netiktu sniegtas novēloti un lai to saturs būtu cilvēkiem saprotams. Ir dažas nodaļas, kuras šajā ziņā grēko. Arī aizrādījumi par ceļiem bieži vien ir vietā, taču jāņem vērā, ka aptaujā, izsakoties par ceļiem, iedzīvotāji, visticamāk, nenodala – valsts vai pašvaldības ceļš, – sacīja sabiedrisko attiecību speciāliste.
Vaicāta, vai tie problēmjautājumi, kuri parādās aptaujas rezultātos, izgaismojās arī, kad pašvaldības pārstāvji šomēnes apmeklēja pagastu iedzīvotājus, Dzintra Stradiņa atzina, ka pagastos lielākoties tiek runāts par lokāliem jautājumiem, līdz ar to problemātika visbiežāk nepārklājas. Viņa gan atzīmēja, ka jau divos pagastos – Aronas un Kalsnavas – uz tikšanos atnākušo iedzīvotāju vidū bijušas divas sievietes, kas ar prieku atzina, ka viņām zvanījuši aptaujas veicēji.