2015. gada 30. jūlijā Madonas novada pašvaldības domes sēdē deputāti pieņēma lēmumu par līdzfinansējuma pieprasīšanu Satiksmes ministrijai (SM) autoceļa P62 Krāslava-Preiļi-Madona (Madonas apvedceļš) tranzīta ielas Rūpniecības ielas lokveida krustojumu ar Raiņa un Saules ielu Madonas pilsētā atjaunošanai.
Šā gada februārī pašvaldība no SM saņēma vēstuli ar nosacījumiem, kas jāizpilda finansējuma saņemšanai, un dome varēja lemt par pašvaldības iepirkumu komisijas sastāva apstiprināšanu būvdarbu iepirkumam „Rūpniecības ielas lokveida krustojumu atjaunošana Madonā".
Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem „Valsts pamatbudžeta valsts autoceļu fonda programmai piešķirto līdzekļu izlietošanas kārtība" Madonas novada pašvaldība varēja pieprasīt līdzfinansējumu SM 70% apmērā no kopējām atjaunošanas darbu izmaksām, pašvaldībai finansējot 30% no šīm izmaksām.
Viens no SM nosacījumiem bija atsevišķas iepirkumu komisijas būvdarbu iepirkuma „Rūpniecības ielas lokveida krustojumu atjaunošana Madonā" veikšanai apstiprināšana, kurā būtu arī SM pārstāvis, konkrētā iepirkuma gadījumā – VAS „Latvijas Valsts ceļi" Vidzemes reģiona Madonas nodaļas vadītāja Marija Drunka.
Deputāti vienbalsīgi atbalstīja atsevišķas iepirkumu komisijas izveidošanu, iekļaujot tajā arī Mariju Drunku.
Pašvaldības ceļu inženieris Edgars Gailums „Staram" pastāstīja, ka šobrīd norit iepirkuma procedūra, bet rekonstrukcijas darbi krustojumos varētu sākties pavasara beigās/vasaras sākumā. Viņš atzina, ka abu Madonas lokveida krustojumu – Rūpniecības un Raiņa ielas, kā arī Rūpniecības un Saules ielas – atjaunošana nepieciešama tādēļ, ka abu pirms vairākiem gadiem rekonstruēto krustojumu stāvoklis nav no spīdošākajiem. To nomales, kā arī citas konstrukcijas regulāri izbraukā gan smagais transports, gan arī pa kādam vieglajam automobilim, un nu ir pienācis laiks pamatīgākiem atjaunošanas darbiem, vēl jo vairāk situācijā, kad ir iespēja piesaistīt SM finansējumu.
– Šobrīd 2008. gadā pārbūvētā Rūpniecības un Raiņa ielas lokveida krustojuma brauktuve un tās elementi ir nolietojušies un bojāti, līdz ar to ir nepieciešams veikt šā krustojuma atjaunošanas darbus – asfaltbetona seguma virskārtas nomaiņu, bojāto apmaļu nomaiņu, rotācijas apļa iekšējās nomales seguma no laukakmens bruģa nomaiņu pret atbilstošu betona bruģakmens segumu, lokveida krustojuma uzbrauktuvēs un nobrauktuvēs laukakmens bruģa seguma nomaiņu pret asfaltbetona segumu, grants nomali rādiusa zonā paredzot no betona bruģakmens. Darbu kopējās izmaksas ir 55 818 eiro. SM pieprasītais finansējums ir 39 073 eiro, bet pašvaldības līdzfinansējums ir 16 745 eiro. Līdzīgus atjaunošanas darbus nepieciešams veikt arī otrā apvedceļa rotācijas aplī, kas atrodas Rūpniecības un Saules ielas krustojumā. Tajā līdz ar jau minētajiem darbiem nepieciešams nomainīt arī divas lietusūdens uztvērējakas. Šo darbu kopējās izmaksas ir 65 487 eiro, no kuriem SM pieprasītais finansējums ir 45 841 eiro, bet pašvaldības līdzfinansējums –
19 646 eiro.
Darbus abos lokveida krustojumos plānots pabeigt 2016. gadā,- minēja Edgars Gailums.
Gan pērn domes sēdē jūlijā, gan pirms mēneša notikušajā deputāts Bruno Kokars vaicāja, kādēļ laikā, kad aizvien biežāk Eiropā, tostarp Igaunijā, ceļu būvē tiek izmantoti laukakmeņi, rotācijas apļu atjaunošanā tos plānots nomainīt pret betona bruģi.
Edgars Gailums skaidroja, ka laukakmens bruģis ceļu uzturēšanā ir ļoti nepateicīgs materiāls. Abos rotācijas apļos, kuros nepieciešama rekonstrukcija, tie labi neturas nomalēs. Apgrūtināta ir arī krustojumu atbrīvošana no sniega ziemas sezonā. Šī iemesla dēļ paredzēts izmantot betona bruģi, kam ir augsta noturība pret sāli. Tas jau ir iekalts arī tā dēvētā Pļaviņu loka nomalēs.