Pūpolsvētdienā sākās arī pavasaris. Gaisa temperatūra un sals naktīs to gan vismaz pagaidām neapstiprina. Toties Lieldienas, ja piepildīsies sinoptiķu prognozes, būs jaukas, siltas un saulainas.
Tomēr ziema vēl tā pa īstam neatkāpsies, slēpošanas bāzēs varēs vēl uzslēpot, un, visticamāk, daudzdzīvokļu mājās arī apkures sezona turpināsies – iespējams, pat ilgāk nekā citus gadus. Bet šoreiz tas vairs neraisa kādu īpašu satraukumu, jo lielākie apkures rēķini jau ir saņemti. Pēc piedzīvotā šoka, turot rokās janvāra rēķinus, februārī tie jau veldzēja sirdi, jo, pateicoties salīdzinoši siltajiem laikapstākļiem un mazāk patērētajām megavatstundām, maksa par viena kvadrātmetra apsildi salīdzinājumā ar janvāri samazinājās vismaz par trešdaļu.
Tiesa, pēc pārejas uz eiro tādas pa īstam aukstas ziemas, kas ilgtu vairākus mēnešus, neesam vēl piedzīvojuši. Arī janvāra rēķini, kuri daudzus madoniešus šokēja, tik lieli nešķistu, ja maksu par kvadrātmetru pārrēķinātu latos. Droši vien daudziem ir piemirsies, ka vēl ne tik sen bija apkures sezonas, kad maksa par kvadrātmetru daudzās mājās svārstījās 1,20 līdz 2 latu robežās. Pārrēķinot eiro, tie jau būtu 1,70-2,85 eiro. Tik siltas ziemas kā pēdējos trīs gados jau nebūs mūžīgi. Gan jau piedzīvosim arī mūsu klimatiskajai zonai atbilstošas bargas ziemas, kad patiešām nezināsim, kā samaksāt lielos apkures rēķinus.
Bet uz traģisko teroraktu fona, kas otrdienas rītā – tikai trīs dienas pēc Parīzes teroraktu plānotāja Saleha Abdeslama aresta – notika Briselē, gan apkures rēķini, gan siltā pavasara kavēšanās un pat iecerētā izglītības reforma, pretrunīgi vērtētā Madonas pilsētas triju skolu reorganizācija, par kuru vakar Madonas novada domes finanšu komitejas sēdē nobalsoja 11 deputātu (galīgais lēmums tiks pieņemts 31. marta domes sēdē), tādi „dzīves sīkumi" vien ir.
Sprādzienu sērija Briselē šokē un satriec līdz sirds dziļumiem, liek vēl un vēl aizdomāties, vai tiešām terorakti nav novēršami, vai tiešām lielais bēgļu vilnis Eiropā nav apturams un vai tiešām mēs pamazām tuvojamies civilizācijas bojāejai.
Valsts prezidents Raimonds Vējonis ir nosodījis teroraktus Briselē un, tāpat kā visas mūsu valsts amatpersonas, paudis līdzjūtību cietušajiem. Arī mēs pievienojamies šiem līdzjūtības apliecinājumiem, tam, ka šāda rīcība nav attaisnojama un tā grauj pamatvērtības, uz kurām balstās demokrātiska sabiedrība. Diemžēl terorisms mūsu gadsimtā ir viens no lielākajiem izaicinājumiem katras valsts un visas pasaules drošībai, un mums kopā visiem spēkiem ir jācīnās pret to.