Pagājušajā ceturtdienā, 17. martā, Saeimā galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus likumā „Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā", kuri nosaka, ka pašvaldība saviem speciālistiem turpmāk varēs izīrēt dzīvojamās telpas.
Dzīvokļu palīdzības likumā, kas pašreiz paredz tiesības saņemt no pašvaldības īres dzīvokli daudzās sociāli kritiskās situācijās, ar grozījumiem tiek noteikta vēl viena atbal-stāmā grupa – kvalificēti speciālisti. Saskaņā ar likuma grozījumiem dzīvojamās telpas pašvaldība varēs izīrēt tādiem speciālistiem, kuri nodarbināti nozarē, kas pašvaldības attīstības programmā noteikta kā attīstāmā nozare. Tāpat uz īres dzīvokli varēs pretendēt persona, kas strādā jomā, kurā ir nepietiekams speciālistu nodrošinājums. Tas, kādās nozarēs vai kādu pārvaldes uzdevumu veikšanai ir nepieciešami kvalificēti speciālisti, pašvaldībai būs jānosaka ar saistošajiem noteikumiem.
Grozījumi noteic, ka kvalificēta speciālista nodrošināšana ar dzīvojamo telpu turpmāk būs viens no palīdzības veidiem. Uz šo palīdzību varēs pretendēt arī speciālisti, kuru darba devējs nav pašvaldība, ja speciālists, piemēram, strādā jomā, kas noteikta kā attīstāmā nozare.
Lai noteiktu kārtību, kādā pašvaldība neizīrētos dzīvokļus var izīrēt pašvaldības speciālistiem, likums papildināts ar jaunu nodaļu. Paredzēts, ka lēmumu par dzīvojamās telpas izīrēšanu attiecīgajam speciālistam pieņems pašvaldības dome.
Pašvaldība dzīvojamās telpas īres līgumu ar speciālistu varēs slēgt uz darba tiesisko attiecību laiku, bet ne ilgāku par trim gadiem. Izbeidzoties īres līguma termiņam, pašvaldība varēs lemt par tā pagarināšanu, ja darbinieks turpina strādāt attiecīgo darbu. Savukārt dzīvojamās telpas īres līgumu ar speciālistu, kurš nav pašvaldības darbinieks, pašvaldība slēgs ar šī speciālista darba devēja piekrišanu.
Dzīvojamā platība – būtisks stimuls
Madonas novada domes priekšsēdētājs Andrejs Ceļapīters grozījumus vērtēja atzinīgi, jo līdz šim likums ļāva dzīvokli piešķirt tikai saskaņā ar dzīvokļu rindu, un tas radīja problēmas.
– Ar grozījumiem ir noteikta juridiski korekta kārtība, kas pašvaldībai ļauj piesaistīt speciālistu, piedāvājot viņam dzīvojamo patību, protams, ja pašvaldības rīcībā ir šī dzīvojamā platība. Manuprāt, tas ir pareizs, pārdomāts un ļoti nepieciešams lēmums, jo daudzas pašvaldības (Madonas tai skaitā) saskaras ar speciālistu nepietiekamību kādā no jomām. Mūsu gadījumā tā ir ārstu nepietiekamība – gan ģimenes ārstu, gan Madonas slimnīcas jauno speciālistu. Strādājot pie novada izglītības iestāžu tīkla attīstības plāna, mēs redzam, ka tuvāko 10-15 gadu laikā ļoti aktuāla būs arī pedagogu piesaiste novada izglītības iestādēm, un dažos no mācību priekšmetiem šī problēma ir aktuāla jau šobrīd. Jauniešiem ir jāpiedāvā atbalsts izglītības ieguvē; piemēram, šobrīd pašvaldība, Madonas slimnīcas un Pētera Avena fonds „Paaudze" atbalsta rezidentu apmācību. Dzīvoklis, sociālais nodrošinājums, labas skolas, pieejami bērnudārzi – tas viss ir virzīts uz to, lai jauni cilvēki izvēlētos dzīvot un strādāt reģionos. Ja mēs speciālistam varam piedāvāt darbu un viņam nav jālauza galva par to, kur dzīvot, pašvaldība noteikti kļūst šim speciālistam pievilcīgāka, – skaidroja Andrejs Ceļapīters.
Viņš gan atzina, ka Madonas novadā, un jo īpaši pilsētā, nav plaša pašvaldības dzīvojamā fonda piedāvājuma.
– Pilsētā tie ir daži dzīvokļi, kas gada laikā nonāk apritē. Neizslēdzu situāciju, ka, ja speciālists kādā no jomām būs ļoti nepieciešams, pašvaldība var dzīvokli iegādāties un pēc tam piedāvāt dzīvojamo platību minētajam speciālistam. Plašāks piedāvājums pašvaldības dzīvokļiem ir Aiviekstē, Jaunkalsnavā, Aizpurvē un vēl šur tur novadā, taču runāt par to, ka pašvaldības rīcībā būtu daudz brīvu dzīvokļu, nevar, – norādīja domes priekšsēdētājs.
Grozījumi paredz, ka uz pašvaldības palīdzību varēs pretendēt arī speciālisti, kuru darba devējs nav pašvaldība, ja speciālists, piemēram, strādā jomā, kas noteikta kā attīstāmā nozare. Šāds princips jau kādu laiku tiek īstenots Bērzaunes pagastā. Pērn vasarā informējām, ka Bērzaunes pagastā, ieguldot aptuveni 200 000 eiro, pašvaldība vairāku gadu garumā ir veikusi Madonas rajona „Lauktehnikas" kopmītņu trīs stāvu rekonstrukciju. Ēkā iekārtotie dzīvokļi ir izīrēti pagastā strādājošajiem uzņēmumiem, kuros tie savukārt izmitina savus strādniekus.
– Bērzaunes pagastā ir koncentrējušies ražošanas uzņēmumi, un to darbinieku komplektācija ir bijusi atšķirīga. Uzņēmumos strādā gan novada iedzīvotāji, gan darbinieki no citiem novadiem, un ir pat tādi, kas atgriezušies no ārvalstīm. Dzīvojamās platības nodrošināšana ir ļoti būtisks faktors, lai šos speciālistus piesaistītu un noturētu, tādēļ priecājos, ka varējām pieņemt pozitīvo lēmumu un atbalstīt dzīvokļu ierīkošanu, kas tagad ļauj legāli, bez aplinkus ceļiem nodrošināt jaunos speciālistus ar dzīvojamo platību. Mēs gan vēlētos, lai tādu jomu, kurās augtu pieprasījums pēc kvalificētiem darbiniekiem, kļūtu vairāk un teritorijas, kurās ienāktu ražošanas uzņēmumi, paplašinātos, šobrīd tā ir tikai Bērzaune, – sacīja Andrejs Ceļapīters, piebilstot, ka, lai gan patlaban domes dienas kārtībā vēl nav jautājuma par saistošo noteikumu, kas noteiktu attīstāmās jomas, pieņemšanu, tas noteikti tiks darīts.
Jāpalīdz ne tikai trūcīgajiem
Atzinīgi grozījumus vērtē arī Varakļānu novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Māris Justs.
– Jau līdz šim esam iespēju robežās centušies palīdzēt ar dzīvojamo platību, un nu, kad šī kārtība tiek atrunāta arī likumā, to darīt būs vēl vieglāk. Manuprāt, mums ir jāmaina sistēma, kādā saimniekojam ar pašvaldības dzīvokļiem. Prioritātei jābūt gan jauno speciālistu, gan iedzīvotāju piesaistei. Tas neattiecas tikai uz pašvaldības sistēmā strādājošajiem – mums ir svarīgs ikviens cilvēks, kurš ir aktīvs gan sabiedriskajā dzīvē, gan arī veicina nodarbinātību. Līdzšinējais regulējums mums faktiski ļāva palīdzēt tikai trūcīgajiem iedzīvotājiem, taču tas nav mērķis, kas atbilst mūsdienu apstākļiem pašvaldībās, – atzina Māris Justs.
Viņš minēja, ka, lai gan Varakļānu novadā visas vakances ir aizpildītas un ar darba apjomu pašvaldība tiek galā, problēmas dažbrīd sagādā kvalificētu darbinieku piesaiste.
– Atalgojuma ziņā mēs nevaram konkurēt ar Rīgu un lielajām pilsētām, taču ir citi instrumenti, ar kuru palīdzību varam piesaistīt speciālistus, un dzīvojamās platības piešķiršana ir viens no tādiem. Jomas, kurās būtu nepieciešami speciālisti, ir vairākas. Acīmredzamākās ir veselības aprūpe un izglītība, taču ir arī speciālisti, kas nepieciešami administrācijas darbam, kā, piemēram, datorspeciālists un jurists. Ja mēs nevaram šiem cilvēkiem pat dzīvokli piedāvāt, visticamāk, Varakļānus par vietu, kur dzīvot un strādāt, viņi neizvēlēsies, – uzsvēra Māris Justs, piebilstot, ka brīvu dzīvokļu pašvaldības rīcībā parasti nav, taču ik pa laikam kāds atbrīvojas, un līdz ar to ir iespēja palīdzēt kādam ienācējam novadā.