Jau vairākus gadus 16. marts Latvijā, jo īpaši no tiesībsargājošo iestāžu puses, tiek gaidīts ar drebstelīgu piesardzību – vai tik gājienā uz Brīvības pieminekli kāda no pusēm ko nesastrādā. Pēdējā laikā gan jāatzīst, ka gan pašu gājiena dalībnieku, gan to, kas pret gājienu vēršas, skaits ir gājis mazumā un arī konfrontācija visbiežāk nenotiek. Tie, kuri uzskata, ka viņiem ir būtiski piedalīties dievkalpojumā vai gājienā, bez liekas izrādīšanās to dara, bet pretējās nometnes pārstāvji, pildot savu „antifašistisko" pienākumu, kaut kur netālu (šogad – Bastejkalnā) vientulīgi mīņājas un ik pa laikam paceļ kādu no plakātiem ar saukļiem.
Nelielas pārmaiņas un, ko tur liegties, arī izklaides momentu pasākumā ieviesa kāds britu žurnālists/blogeris Greiems Filipss (Graham Phillips), kas, nokāries ar mazizmēra videokamerām, gluži kā āksts dancoja apkārt gājiena dalībniekiem, stājās viņiem ceļā un ņirdzot apsaukāja gājiena dalībniekus par fašistiem. Nav brīnums, ka „žurnālists", kuru pirms pāris gadiem pat Kremļa kanāls „Russia Today" nevēlējās paturēt savās rindās, bija ieslīdējis Latvijā, drošības iestāžu nepamanīts. Pārāk „zems profils", lai viņu iepriekš iekļautu „melnajā" sarakstā. Šī kļūda gan ātri vien tika izlabota, un blogeris/kaimiņvalsts nacionālais varonis uz dažām stundām dabūja pasēdēt izolatorā, lai pēc tam dotos uz Krieviju un pa ceļam izbļaustītos sociālajos tīklos par to, kā Latvijā tiek apspiesti žurnālisti, bet Krievija gan ir patiesas brīvības zeme. Šobrīd Greiems Filipss jau atrodas „melnajā" sarakstā, un droši vien viņam būs jāmaina plāni saistībā ar iecerēto reportāžas veidošanu par 9. maija svinībām Rīgā.
Protams, 16. martā Latvijā notikušos leģionāru piemiņas pasākumus pavadīja Krievijas Ārlietu ministrijas nosodījums un jau sen dzirdētā demagoģija, kas diemžēl atbalsojas arī ārpus Krievijas, ka kārtējo piemiņas pasākumu mērķis bijis godināt „Waffen SS" leģionārus, un tā esot acīmredzama propaganda un to personu heroizēšana, kas bija līdzdalībnieki masu noziegumos pret cilvēci, ko veica nacisti un viņu līdzskrējēji Otrā pasaules kara laikā. Taču kopumā sižetu par nacisma slavināšanu un atdzimšanu otrpus robežai paliek mazāk, un arī interese par Rīgā notiekošo noplok. Daļēji tam par iemeslu ir tas, ka jau otro gadu Krievijai ir atzīmējams pašai savs „16. marts" – datums, kurā neilgi pēc Krievijas bruņotā iebrukuma Ukrainai piederošajā Krimas Autonomajā republikā tika rīkots referendums, par atkalapvienošanos ar Krievijas Federāciju, kura rezultātus par leģitīmiem uzskata vien pati Krievija un vēl saujiņa valstu. Tas patiesi ir svinēšanas vērts notikums.