Uz Gaiziņkalna karnevālu bija ieradusies Minionu komanda "Banānu Tik-tak", tauriņu ķērājas, kas laidās no Golgāta trases lejā tam pielāgotā boilerā, arī citplanētieši no komandas "Dabas jaucēji", Makstiņu mobilā vienība, Miegamices halātos ar visu matraci, Ziemassvētku vecītis, gorilla, SPA meitenes, lācis un citas – kaķu, zaķu un peļu – maskas.
To skaits un vispārējā aktivitāte gan bija salīdzinoši mazāka nekā pērngad, bet tieši maskas ik gadu parūpējas par to, lai pasākums Gaiziņkalnā būtu atraktīvs un cienīgs saukties par karnevālu.
Masku karnevālu Gaiziņkalnā rīkoja Madonas novada pašvaldības uzņēmējdarbības un tūrisma attīstības nodaļa sadarbībā ar biedrību "Notikumu aģentūra". Šogad par atrakcijām rūpējās "Notikumu aģentūra". "Spēkavīru ziemas šovā" noskaidroja, kurš no spēkavīriem un karnevāla apmeklētājiem var pacelt lielāko baļķi vai noturēt smagāko Fiskar cirvi, pavilkt milzīgās ragavas. Savukārt "Mazā stiprinieka ziemas piedzīvojumi" deva iespēju parādīt savu spēku, veiklību un attapību, veicot dažādus ziemas uzdevumus. Sniega skulptūru celšanā, sacenšoties par skatītāju simpātijām un lielāko atzinību, vairāk iesaistījās bērni. Todien kā magnēts piesaistīja arī "Grilēšanas klase", kur kopā ar restorāna "Ostas skati" šefpavāru Ingmāru Ladigu varēja atklāt grilēšanas sezonu, uzzināt gardas maltītes pagatavošanas receptes, par gāzes grila izmantošanu brīvā dabā.
Tradicionālajā Gaiziņkalna masku karnevālā par pavasarīgu noskaņu gādāja pati daba, jo diena bija saulaina, bet ziemīgi balta un pat ar nelielu asumiņu. Ainavā lieliski iederējās sešu sniega suņu pajūgs, kas vizināja ar kamanām bērnus.
Karnevāla dienā arī "Mazā Golgāta" un "Dāmu paradīzes" slēpošanas trases bija pieejamas par brīvu. Visādu veidu šļūkšanai ar plēvēm vai paliktņiem bija sagatavota Muļķīškalna nogāze, un sniega krājumu visā Gaiziņkalna apkārtnē vēl daudz. Vien ziemas atpūtas cienītāju varēja būt krietni vairāk. Bija gan atbraukuši no Rīgas, Mārupes, Preiļiem, bet madoniešu bija ļoti maz.
Vislielāko uzmanību, kā ierasts, izpelnījās Gaiziņkalna karnevāla maskas un masku netradicionālo šļūcamo nobraucieni no Golgāta trases, gājiens un parāde pie lielās skatuves. Pasākuma vadīšanā tika iesaistīti aktieri – Gints Andžāns un Jānis Vimba, kas komentēja notiekošo.
Par ātrāko netradicionālo braucamo komandu tika atzīta "Dabas jaucēji" no Preiļiem, otrajā vietā – "Banānu Tik-tak" ar Minionu ekipāžu, trešā atraktīvākā – "Dullās tauriņu ķērājas". – Izjūtas ir vienkārši burvīgas, apetītelīgas un ļoti iespaidīgas, – sacīja uzrunātā komanda "Dabas jaucēji", kas atklāja, ka ieradusies no pasaules centra "Preiļi" kopā ar atbalsta komandu no Ķekavas. Uz Gaiziņkalnu cenšoties atbraukt trīs četras reizes paslēpot, arī uz karnevālu, jo Preiļos un Ķekavā sniega vairs neesot, bet Gaiziņā vēl ir ļoti ziemīga atmosfēra. "Banānu Tik-tak" komandā bija pieci jaunieši no Madonas, kas bija izvēlējušies pārvērsties par multfilmas varoņiem Minioniem. Visi atzina, ka no stāvā kalna braukt ar "banānu" bijis forši un ātri, bet gatavošanās karnevālam, lai sameklētu piemērotus tērpus, izgatavotu brilles, ilgusi veselu nedēļu.
No maskām žūrijas ievērību saņēma ģimene ar Ziemassvētku vecīti, čigānpirātu pārītis un gorilla, kas bija ieradies pats pirmais.
Tā kā Gaiziņkalna karnevāla atbalstītājs bija SIA "Madonas alus", visiem balvā – šī uzņēmuma produkcija.
Uz vaicājumu par pasākuma izdošanos Madonas novada pašvaldības uzņēmējdarbības un tūrisma attīstības nodaļas vadītājs Romāns Hačatrjans atbildēja: – Varbūt "iegrieza" lietainais un pelēkais laiks pirms karnevāla (tikai sestdien bija saulains laiks) un fakts, ka citviet Latvijā sniega vairs nav. Pagājušajā gadā mums pārmeta, ka esot pārāk augstas karnevāla ieejas biļešu cenas, taču tas veicināja ierašanos maskās, jo maskās tērptajiem – ieeja par brīvu. Šogad biļešu cenas laikam nebija stimuls karnevālu apmeklēt maskās.
Lai gan masku šoreiz skaita ziņā bija mazāk, karnevāla atmosfēra bija jūtama. Atbraukušie noteikti guva pozitīvas emocijas, uz ziemas baltā fona ieelpoja jau pavasara dvesmu, atpūtās no ikdienas. Pulcējās aktīvie ļaudis no Rīgas, no citām vietām, bet madoniešu bija nedaudz, un var tikai vaicāt – kāpēc tā.
Uzrunātie dalībnieki no Mārupes gan bija pārliecināti, sakot: – Gaiziņkalns ir Latvijas augstākā virsotne, ko vērts apmeklēt vismaz reizi gadā. Karnevālā ir, ko darīt visiem. Ja vēl uzcels jaunu skatu torni, tad te brauksim biežāk un aicināsim citus līdzi.