Gadu gaitā Madonā, pilsētai attīstoties, prioritāri veicamie darbi ir mainījušies, taču darāmo darbu sarakstos, ko nereti dažādos forumos aktualizē arī pilsētas un nu jau arī novada iedzīvotāji, ir nepieciešamība pēc peldbaseina.
Kaut gan labiekārtotu oficiālo peldvietu novadā nav daudz, ūdenskrātuvju, kuras būtu piemērotas peldētgribētājiem, netrūkst.
Tiesa, tās var izmantot tikai vasaras sezonā (ja neskaita roņus, kuriem arī ziemas spelgonis netraucē ielīst ezerā). Problēmas rada arī tas, ka ne visi iedzīvotāji no mazotnes ir iemācījušies peldēt, un piemājas dīķis, upe vai ezers ar nezināmu gultni ne vienmēr ir tā piemērotākā vieta, kur mācīties peldēt, pie tam bez zinoša trenera uzraudzības.
Apzinoties šo problemātiku un arī vajadzību, Madonas novada pašvaldība ir spērusi pirmo nopietno soli peldbaseina virzienā un parak-stījusi līgumu ar Nīderlandē bāzēto peldbaseinu un sporta būvju projektēšanas biroju „Slangen+Koenis Architecten", kuru pārstāvēja Ēriks Roršs (Erik Rörsch) un Pēteris Bāss (Peter Bass), par tehniski ekonomiskā pamatojuma (TEP) izstrādi peldbaseina būvniecībai.
– Nepieciešamība pēc peldbaseina aktualizējās jau Madonas pilsētas domes laikā, un arī šobrīd aktualitāte nav mazinājusies, tādēļ nolēmām, ka jāsper pirmie praktiskie soļi peldbaseina būvniecības virzienā. Apzinot Eiropas pieredzi, Nīderlande peldētprasmi apguvušo skaita ziņā ir pirmajā vietā. 97% valsts iedzīvotāju ir apguvuši peldētprasmi, un likumsakarīgi, ka arī baseinu būvēšanas tehnoloģijas šajā valstī ir ļoti augstā līmenī. Uzskatu, ka viņu pieredzi mums būtu vērts pārņemt. Pirmais solis pirms peldbaseina būvniecības procesa sākuma ir TEP izstrāde. TEP ietver ekonomisko izpēti, analīzi, aprēķinus, to, kāds peldbaseins un ar kādām papildu funkcijām būtu vajadzīgs tieši Madonai – kāds ir potenciālā pieprasījuma tirgus, kāds ir pašreizējais šī pakalpojuma piedāvājums reģionā, kādas būs būvniecības un uzturēšanas izmaksas, kāds būtu objekta racionālākais izmantojums utt., – pastāstīja Madonas novada domes priekšsēdētāja vietnieks Agris Lungevičs, kas februāra nogalē Madonā tikās ar projektēšanas biroja pārstāvjiem.
Viņš minēja, ka konkrētais projektēšanas birojs strādā ar klientiem Nīderlandē, Vācijā, Norvēģijā un Lietuvā un var piedāvāt gan TEP izstrādi, gan, ja tas būs nepieciešams, paša peldbaseina vizualizāciju un projektu.
Uzņēmējs vai pašvaldība
Vaicāts, vai ir pamats cerēt, ka izstrādātais TEP ļaus piesaistīt baseina būvniecībai investoru, vai tomēr pašvaldībai būs jāpaļaujas uz saviem spēkiem šī objekta (kas bieži vien citviet Latvijā ir uzturams tikai ar dotācijām) būvniecībā, Agris Lungevičs atzina, ka TEP, kurā skaidri tiktu atspoguļoti ekonomiskie aprēķini, kā arī izstrādāta ēkas vizualizācija noteikti būtu liels pluss investora piesaitē. Pašlaik finansējuma avots peldbaseina būvniecībai nav skaidrs, bet, līdzko radīsies iespēja to piesaistīt, pašvaldībai būs konkrēti aprēķini un plāns, ko uzrādīt potenciālajiem investoriem, vai arī pašai realizēt projektu ar publisko finansējumu (pašvaldības finansējums, struktūrfondi utt.).
– Risinājumi peldbaseina būvniecībai var būt visdažādākie. Tai nav noteikti jābūt pašvaldībai, kas baseinu būvē un uztur. Pirms dažiem gadiem pieteicās investors, kas bija ar mieru peldbaseinu uzbūvēt, un pašvaldība piekrita izmantot attiecīgu celiņu skaitu, kur varētu peldēt novada bērni. Uzņēmējam tā būtu daļa no skaidri prognozējamiem ieņēmumiem, kur pārējais būtu jānopelna brīvajā tirgū. Investors beigās nepiekrita, un projekts neīstenojās, taču šāda tipa risinājums ir iespējams. Šajā gadījumā mums jau būs gatavs TEP, investoram jau ir vieglāk orientēties un saprast, cik lielu objektu būvēt un kādus pakalpojumus piedāvāt, jo tas viss būtu balstīts uz skaidriem aprēķiniem. Arī jautājumā par to, vai pašvaldība spēs šādu būvi uzbūvēt un uzturēt, atbildi sniegs TEP. Zināsim būvniecības un uzturēšanas izmaksas, zināsim, kā ar šādu objektu uzturēšanu klājas citām pašvaldībām (tas gan nav noslēpums, ka lielākoties peldbaseini tiek dotēti), taču jau šobrīd pašvaldības daudzus iedzīvotājiem nepieciešamus pakalpojumus subsidē – tās nedarbojas kā uzņēmums. Es gan neizslēdzu, ka, pārdomāti komplektējot peldbaseina kompleksa piedāvājumu, mēs varētu nepieciešamo dotāciju apjomu samazināt līdz minimumam vai pat no tām izvairīties pilnībā, – to, ka, pašvaldībai būvējot peldbaseinu, tas varētu būt dzīvotspējīgs modelis, neizslēdza Agris Lungevičs.
Jābūvē blakus hallei
Vienā jautājumā gan šobrīd ir teju 100% skaidrība – ja baseins tiks būvēts, tas atradīsies līdzās Madonas sporta centram, kuru savulaik būvējot jau tika ievērtēta iespēja par baseina atrašanos tam līdzās.
– Idejas ir bijušas visādas, taču šī ir vieta, pie kuras mēs paliekam. Apmeklējot Nīderlandi, pārliecinājos, ka visbiežāk baseins ir kāda lielāka kompleksa sastāvdaļa – vai nu tā ir vingrošanas zāle kopā ar peldbaseinu, vai baseins ir apvienots ar sporta halli. Projektētājiem ir arī dots uzdevums paskaitļot un apsvērt variantu, ka virs baseina atrodas ledus laukums, kas pirmajā mirklī šķiet visai neierasts risinājums. Nav noslēpums, ka arī par nepieciešamību pēc slēgtā ledus laukuma Madonā ir bijušas jau ilgas diskusijas. Apvienojot abas būves, to uzturēšana būtu ekonomiskāka, un citviet pasaulē šāda veida piemēru netrūkst. Protams, daudz ko noteiks šāda objekta izmaksas, – norādīja domes priekšsēdētāja vietnieks.
Viņš uzsvēra, ka primāri peldbaseins būs mūsu pašu novada un pilsētas iedzīvotājiem, taču uzmanība jāvērš arī uz tūrisma un sporta piesaisti. Tas varētu būt peldbaseins ar kustīgo grīdu (regulējamu dziļumu), fizioterapijas funkcijām, rekreācijas iespējām, saunām, pirtīm. Runājot par peldbaseina lielumu – tie varētu būt četri līdz seši celiņi 25 metru garumā. Izpētes laikā tiks radīti arī vizuālie materiāli – skices, kā peldbaseins un ēka varētu izskatīties.
– Tas, vai tiek izbūvēti četri vai seši peldēšanas celiņi, būvniecības un uzturēšanas izmaksas būtiski nemaina, taču, pieaugot celiņu skaitam, pieaug baseina funkcionalitāte. Seši celiņi jau ļauj apsvērt domu par tāda sporta veida kā ūdenspolo attīstīšanu. Kustīgās grīdas, kuras īsā laikā ļauj mainīt baseina dziļumu, ir labs risinājums, lai baseinā varētu peldēt un trenēties dažāda vecuma cilvēki, – minēja Agris Lungevičs.
TEP pirmā daļa tiks izstrādāta sešu nedēļu laikā, un pēc tam ir plānots slēgt līgumu par galaizpēti, kurai kopumā būs nepieciešami trīs līdz četri mēneši. Ar tās rezultātiem arhitektu birojs iepazīstinās arī kādā no domes sēdēm. Holandieši Madonā uzturējās trīs dienas, kuru laikā tika ievākta pamatinformācija, kā arī apskatīta potenciālā peldbaseina atrašanās vieta un apmeklēts tūrisma informācijas centrs. Nākamais pilsētas apmeklējums plānots aprīļa sākumā. Pārējā laikā biroja darbinieki strādā Nīderlandē un regulāri sazinās ar pašvaldības attīstības nodaļu, kā arī uzņēmējdarbības un tūrisma attīstības nodaļu.
Agris Lungevičs piebilda, ka par baseinam noskatīto vietu biroja pārstāvji izteikušies atzinīgi. Viņus gan pārsteidzis tas, ka apkures un elektrības izmaksas sporta centram, salīdzinot ar līdzvērtīgu objektu Nīderlandē, ir krietni vien augstākas. Iezīmējusies arī pirmā problemātika – mazais iedzīvotāju skaits un lielie attālumi, taču, no otras puses, jāņem vērā, ka tuvākajā apkārtnē līdzvērtīga piedāvājuma tam, kādu iecerēts sniegt Madonā, nav, līdz ar to ir potenciāls piesaistīt peldbaseina kompleksam viesus no citiem novadiem vai pat valstīm, jo, kā zinām, vasaras sezonā sporta centru un sporta un atpūtas bāzi „Smeceres sils" visai intensīvi izmanto ārvalstu sporta komandu un izlašu sportisti. Jau esošais sporta kompleksu piedāvājums un peldbaseins darbotos kā magnēti, kas piesaistītu sportistus, un ne tikai viņus vien, Madonas novadam.