3. martā ar Aronas pagasta apmeklējumu Madonas novada pašvaldības domes deputāti uzsāka izbraukumu sēriju, kuras laikā līdz maijam deputāti apmeklēs visus novada pagastus un iepazīstinās iedzīvotājus ar aktualitātēm Madonas novadā, kā arī atskatīsies uz paveikto un informēs par nākotnes iecerēm.
Uz sanāksmi Aronas pagasta Kusas multifunkcionālajā centrā bija sapulcējušies aptuveni 15 pagasta iedzīvotāju (lai gan precīzāk būtu teikt – iedzīvotājas, jo apmeklētāju vidū, ja neskaita Aronas pagasta pārvaldes vadītāju Andreju Piekalnu, bija tikai viens stiprā dzimuma pārstāvis). Domi pārstāvēja tās priekšsēdētājs Andrejs Ceļapīters, Artūrs Čačka, vietējiem jau labi pazīstamais Agris Sārs, Antra Gotlaufa un Jeuženija Adamoviča. Sanāksmes ievadā plašāku ieskatu novada aktualitātēs, kā arī būtiskākajos statistikas rādītājos sniedza pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste Dzintra Stradiņa, kuras sagatavotajā prezentācijā bija apkopoti svarīgākie ar novada un arī Aronas pagasta attīstību saistītie rādītāji par pēdējiem gadiem.
Nelielu ieskatu, pirms sākt jautājumu un atbilžu sadaļu, sniedza arī domes priekšsēdētājs.
– Kā redzams no prezentācijas, lielākais izdevumu postenis pašvaldībai ir saistībā ar izglītības jomu, un tieši izglītības sistēmas sakārtošana, kas skar visu novadu, ir viena no šābrīža aktualitātēm. Būtisks ir jautājums arī saistībā ar struktūrfondu piesaisti jaunajā plānošanas periodā, kurā finansējuma piešķiršana vairāk ir orientēta uz atbalstu uzņēmējdarbībai. Novada politika, kas iepriekšējā struktūrfondu plānošanas periodā bija vērsta uz pēc iespējas lielāka projektu skaita īstenošanu sociālo problēmu risināšanai, ir attaisnojusies. Piemēram, ūdenssaimniecības attīstības projekti, kas novadā ir teju noslēgušies, šajā plānošanas periodā vairs no struktūrfondiem netiks finansēti. Svarīga ir arī ceļu tēma. Lauku ceļu programmā Madonas novadam būs pieejami aptuveni 4 miljoni eiro. Nezinu, kuram no jums tas labums tiks, taču saskaņā ar dažādu kritēriju kopu prioritāri tiks sakārtoti ceļi uz lauksaimnieku objektiem – fermām, laukiem, ražotnēm utt., – pastāstīja Andrejs Ceļapīters.
Jāatzīst, ka aptuveni trešo daļu laika no vairāk nekā pusotru stundu ilgušās sanāksmes aizņēma tieši ar izglītības jomu un šobrīd aktuālo novada izglītības iestāžu tīkla attīstības plāna pirmās redakcijas apspriešanu saistītie jautājumi.
Kusēnieši akcentēja arī citos pagastos dzirdēto, ka pašvaldības saistošie noteikumi, kas ļauj bērniem bez maksas braukt ne tikai uz tuvāko, bet uz ikvienu novada skolu, veicina lauku skolu iztukšošanos. Atzinīgi gan tika novērtēta bezmaksas ēdināšana, kuras nodrošināšanā Madonas novads joprojām valstī ir viens no pionieriem. Andrejs Ceļapīters atzina, ka šī pašvaldības finansētā aktivitāte ir nesusi ne vien daudzus pateicības vārdus no bērnu vecākiem, bet arī materiālu ieguvumu, jo savstarpējos norēķinos ar citiem novadiem Madona no maksātāja ir kļuvusi par saņēmēju.
To, ka bērnu vizināšana pa visu novadu nav vērtējama pozitīvi, uzsvēra arī Antra Gotlaufa.
– Kā piecu bērnu māte, kurai visi bērni ir beiguši Praulienas pamatskolu un četri no viņiem vēlāk absolvējuši Madonas Valsts ģimnāziju, ar pilnām tiesībām varu komentēt šo situāciju. Skolā bērnu ir trīs reizes mazāk nekā laikā, kad tur mācījās mani bērni. Kusā notiek pilnīgi tas pats. Pagasti, kuri no skolēnu vadāšanas cieš visvairāk, ir Bērzaune, Prauliena, Arona, kas atrodas vistuvāk pilsētai. Ja man būtu iespēja balsot, bez ilgas domāšanas balsotu par to, ka skolēns jāved tikai uz tuvāko skolu, taču diemžēl valsts nostāja ir tāda, kāda tā ir, – sacīja Antra Gotlaufa, kas arī aktīvi iestājas par to, ka ir jāapvieno abas Madonas vidusskolas, no kā arī lauku skolas būs tikai ieguvējas.
Izglītības jautājumu lokam sekoja citas tēmas. Kusēniešus interesēja, kas notiek ar Gaiziņkalna skatu torņa būvniecības ieceres virzību. Andrejs Ceļapīters atzina, ka sākotnējais optimisms, kas bijis pēc vecā skatu torņa nojaukšanas, strauji noplacis, jo nav bijis iespējams panākt vienošanos ar zemes īpašniekiem par kalna virsotnes apsaimniekošanu. Iespējams, ka pozitīvākas vēsmas nesīs jau tuvākā nākotne, jo martā atbraukt uz Madonu un tikties ar domes pārstāvjiem, lai lemtu par tālāko rīcību, gatavojas Gaiziņa virsotnes īpašniece Inese Apele.
Andrejam Ceļapīteram tika vaicāts arī par to, ka attīstās Liezēres eko pilsētas projekts. Arī šajā ziņā nekā iepriecinoša nav, jo investori saistībā ar ģeopolitisko notikumu attīstību, saspīlētajām attiecībām ar Krieviju nav gatavi tik nestabilā situācijā veikt turpmākas investīcijas. Pavisam krusts pāri šim projektam gan neesot, vienkārši jāgaida labvēlīgāki laiki.
Uz sanāksmi atnākušie iedzīvotāji runāja arī par sava pagasta aktuālajiem jautājumiem. Kāda iedzīvotāja sacīja, ka ar skaudību raugās uz Madonas apvedceļa soliņiem. Dažus tādus būtu nepieciešams uzstādīt arī uz Kusas ciema centrālās ielas. Vienīgais sanāksmes vīriešu kārtas apmeklētājs vērsa uzmanību uz to, ka Kusas estrādē gan dejotājiem, gan aktieriem, kas brauc uz izrādēm, tā īsti nav vietas, kur pārģērbties un sagatavoties pirms iznāciena. Vietējie arī piebilda, ka estrādi vasarā ir iecienījuši arī jaunlaulātie, kas ceļā no Madonas uz Kučuru dzirnavām mēdz piestāt estrādē, lai veidotu fotosesiju vai arī sarīkotu kādas no kāzu izdarībām.
Andrejs Ceļapīters minēja, ka risinājums būtu pārvietojamās telts iegāde, kuru varētu izmantot arī citiem pasākumiem pagastā.
Jautājums par Kusas estrādi iedzīvotājus uzvedināja uz jautājumu par tālākajiem plāniem saistībā ar Madonas estrādi.
– Plāni ir tādi, kuri nedaudz pat baida, taču – no vienas puses – labi vien ir, ka baida. Kā zināms, Latvijā netrūkst koncertzāļu un vienu – par 80 miljoniem eiro – vēl gatavojas būvēt Ventspilī. Šo zāļu ietilpība ir no 600 līdz 1000 skatītāju vietām. Lielākajā atvērtā tipa koncertzālē Dzintaros skatītāju sēdvietu ir ap 2000. Madonas estrādes ietilpība ir 4000-5000. Daži rīdzinieki pēc tās apmeklēšanas to mēdz saukt par „mazo Mežaparku". Problēma ir tā (un Raimonds Pauls pirms septiņiem gadiem, ar sev raksturīgo manieri sakot, ka visas Latvijas estrādes ir jāuzspridzina un jānojauc, lika to mums saprast), ka estrādi tās līdzšinējā formātā nav vērts atjaunot. Pavisam skaidrs tas kļuva pēc tam, kad teju desmit lielus, dārgus pasākumus izjauca laikapstākļi. Mums ir jāorientējas uz estrādi, kur segta būtu gan mākslinieku, gan skatītāju zona. Tāda tipa un ietilpības estrādes ir Sopotā un Vitebskā. Tas nav nekas neaizsniedzams. Tas ir paceļams, taču ne vienā piegājienā un ne tikai ar pašvaldības budžeta līdzekļiem, – skaidroja domes priekšsēdētājs.
Sanāksmes laikā aktualizējās kāds pagasta iedzīvotājiem ļoti būtisks jautājums, proti, Kusā, gluži kā daudzās citās Latvijas mazāk apdzīvotās vietās, „Latvijas Pasts" vēlas likvidēt savu nodaļu.
– Esmu runājis ar „Latvijas Pasta" pārstāvjiem, un viņi ir lūguši telpu, kuru varētu no pārvaldes nomāt. Ēka, kurā pašlaik darbojas pasta nodaļa, pieder „Latvijas Pastam", un tik plašas telpas viņiem nav rentabli uzturēt. Viņi piedāvā samazināt pasta darba laiku līdz vienai stundai dienā. Telpu jautājums, ja neskaita to, ka pasta nodaļas māja sāks degradēties, nebūtu tā nozīmīgākā problēma, jo esam piedāvājuši viņiem piemērotu telpu Melioratoru ielā 1, kas ir daudz vieglāk pieejama iedzīvotājiem. Bažas ir par saīsināto darba laiku, – norādīja Aronas pagasta pārvaldes vadītājs Andrejs Piekalns.
Gan iedzīvotāji, gan domes deputāti informāciju par to, ka pasta darbinieks nodaļas telpās klientus varētu apkalpot tikai stundu dienā, uztvēra ar sašutumu, jo tādam darba laikam nav jēgas. Iedzīvotāji minēja, ka jau šobrīd pasta nodaļā vienmēr ir kāds klients, jo Kusas ciemā, kas atrodas tuvu Madonai, cilvēku kustība ir diezgan liela un ir izteikta nepieciešamība pēc pasta pakalpojumiem. Andrejs Piekalns sacīja, ka viens no risinājumiem varētu būt īres maksas samazināšana, taču līdz galam skaidrības par pasta nodaļas tālāko pastāvēšanu Kusā šobrīd vēl īsti nav.
Pēc sanāksmes viedokli par tās gaitu un lietderību vaicājām arī Aronas pagasta iedzīvotājiem. Pirmsskolas izglītības iestādes „Sprīdītis" vadītāja Silvija Čurkste atzina, ka ir reti iznācis tikties ar domes priekšsēdētāju un nepastarpināti uzklausīt viņa viedokli, nostāju, kā arī sadzirdēt atbildes uz jautājumiem.
– Laikrakstos lasīt viņa teikto ir viens, taču uzklausīt klātienē – pavisam kas cits. Tikšanos ar iedzīvotājiem kopumā vērtēju pozitīvi, sniegtās atbildes mani apmierināja. Mana tēma ir pirmsskolas izglītības iestādes, un, iespējams, šajā ziņā redzējums no centra par situāciju laukos var būt nedaudz atšķirīgs. Tas gan man neliedz oponēt vai prasīt skaidrojumus par vienu vai otru jautājumu, kā, piemēram, PII „Sprīdītis" gadījumā – priekšlikumu izveidot apvienotu virtuvi gan pamatskolai, gan bērnudārzam. Vēlos dzirdēt šī priekšlikuma ekonomisko pamatojumu un tādēļ 14. martā arī došos uz Madonu, kur notiks sabiedriskās apspriešanas sanāksme, – sacīja Silvija Čurkste.