Gaisā jūtamas pavasarīgas vēsmas, kas nereti saistās ar skaistuma pārmaiņām. Jauku pārmaiņu priekšā ir četras mācību centra „BUTS" frizieru programmas absolventes, kas nesen veiksmīgi nokārtoja galapārbaudījumus un turpmāk plāno frizēt iedzīvotājus Madonas reģionā.
Programmas „Frizieris" pasniedzēja Jurita Šarkovska, jautāta, kā kļūt par frizieri, uzsver: – Pirmkārt, ir svarīga vēlme to darīt un talants. Meitenes tiešām ir ļoti spējīgas, tāpēc – lai tikai izdodas! Friziera amats tomēr ir gana grūts, no malas jau vienmēr izskatās vieglāk. Bet, kad paņem šķēres rokā, saprot, ka nemaz tik viegli nav. Iespēja mācīties „BUTĀ" vienmēr ir, šeit ir tiešām liela izvēle dažādiem kursiem, sākot ar metinātājiem, beidzot ar pavāriem, frizieriem, floristiem un tamlīdzīgi. Var mācīties jebkurš, ir tikai jāinteresējas un pašiem jānāk ar savu gribēšanu mācīties un darīt. Mūsdienās daudziem ir jāpārkvalificējas, jo darbavietas pazūd – ir jāmeklē sevi un jāmainās. Pozitīvi, ka mācību centrā piedāvātās profesijas ir pieprasītas un cilvēks sev vietu zem saules vienmēr atradīs.
Frizieru apmācības ilga piecus mēnešus, un jau Ziemassvētku laikā apgūtās zināšanas četras dalībnieces praktiski pielietoja, safrizējot un iepriecinot Madonas novada Ļaudonas pagasta pansionāta iemītniekus. Tagad radu un draugu vidū jau veidojas rindas pie jaunajām frizierēm.
Sabīne Jargane no Biksēres atzīst, ka jau sen gribējusi kļūt par frizieri: – Pēc skolas absolvēšanas mājās audzināju bērniņu. Tad sāku interesēties par frizieru kursiem, sapratu, ka Rīga būs par tālu – uzzināju par „BUTU". Apgūtā friziera profesija, domāju, noderēs. Māku gan puišu, gan meiteņu griezumus, frizūras – mums bija ļoti laba pasniedzēja.
Līgai Beļauniecei gan radi, gan draugi jau izteikuši vēlmi pie viņas safrizēties. – Galvenais jau, ka pašai šis darbs patīk. Tieši tā iemesla dēļ to arī izvēlējos apgūt. Kad vajadzēja pašai frizēties, vienmēr bija aizņemts un nevarēja tikt pie esošajiem Madonas frizieriem. Tā arī sapratu, ka darbs vienmēr būs. Praksē turpmāk iešu Madonā, varbūt ar laiku izdomāšu arī par kaut ko savu, – teic Līga Beļauniece.
Arī Iveta Tole sevī sen jutusi aicinājumu kļūt par frizieri:
– Vienmēr to ir gribējies, pati sev esmu veidojusi matus, kopš vien atceros. Skolas laikā tās bija bizītes, rullīši. Paskatījos, ka kursus piedāvā Rīgā – tas tālu. Tā nu veiksmīgi atklāju, ka arī Madonā šādi kursi ir pieejami. Turpmāk man noteikti pietrūks to piektdienu un sestdienu, kad šeit bariņā ?ubin?j?miesčubinājāmies.
Līdzīgi uzskata arī Ilze Miezāja no Gaiziņkalna, jo pieci mēneši, kas aizvadīti kursos, paskrējuši vēja spārniem: – Nemaz šo laiku neizjutu kā ilgu, noteikti varētu vēl droši turpināt un mācīties. Bet pamats ir ielikts labs, tālāk ir doma tepat Madonā cilvēkus frizēt – rindu jau netrūkst.