Cesvaine ziemā
Cesvaines pils
Meža taka Madonas apkārtnē
Baltie loki Madonas parkā
Madonas novada ezeri un lauki
Reklāma — × 150 px

Cieņa deju skolotājam un dejotpriekam

INESE ELSIŅA

Autors • 29.02.2016.

Cieņa deju skolotājam un dejotpriekam
Burtu lielums

Svētdien sociālos tīklus pāršalca ziņa, ka 28. februārī mūžībā aizsaukts izcilais deju skolotājs, horeogrāfs, deju virsvadītājs un Madonas kultūras nama Tautas deju ansambļa „Vidzeme" mākslinieciskais vadītājs Andris Ezeriņš.

– Andris Ezeriņš lielāko daļu savas dzīves un mīlestības atdeva latviešu tautas dejai un tās popularizēšanai gan Latvijā, gan aiz tās robežām. Par savu deju skolotāju Andri Ezeriņu sauc ļoti daudzi dejotāji gan Madonā, gan citās Latvijas vietās. Ar tautiskās dejas un mūzikas mīlestību, neatlaidību, spītību un profesionalitāti deju Meistars ir sasniedzis neskaitāmas virsotnes un atstājis neizdzēšamas pēdas latviešu tautas dejas vēsturē. Mums Tevis noteikti pietrūks… Lai Tev gaišs ceļš uz Dieva dārziem! – facebook lapā svētdien rakstīja Madonas novada pašvaldības kultūras nodaļas vadītājs Jānis Kļaviņš.

Paldies Andrim Ezeriņam!
– Andris bija arī mans pirmais īstais tautas deju skolotājs, – laikrakstam atzīst madoniete Zane Cakule. – Bērnudārzu neskaitu, jo tam (dārziņā paredzētajām tautisko deju stundām) cauri iziet teju visi. Toties dejot Tautas deju ansamblī „Vidzeme" bija saistoši, interesanti un man ļoti patika. Andrim bija savs redzējums katrai dejai. Vienmēr paticis, kā viņš mācēja dejām pielikt nianses tā, ka pat neizteiksmīgas dejas kļuva visnotaļ interesantas. Strādāšanas stils ir katra paša vadītāja radīts un par to var strīdēties un runāt, cik grib, bet galu galā galvenais ir rezultāts, ko redzam uz skatuves. Nebijis „Vidzemes" un Andra Ezeriņa, es šobrīd noteikti nedejotu vienā no Latvijas labākajiem deju ansambļiem – „Daiļrade". Jāatzīst, ka bija patīkami no Andra saņemt atzinību par savu dejas prasmi. Tiesa, tas netika teikts tiešiem vārdiem, bet ar darbiem un aicinājumu dejot viss tika izteikts vēl labāk un saprotamāk. Milzīgs prieks, ka bija iespēja dejot Tautas deju ansamblī „Vidzeme" un iemīlēt tautas deju. Paldies par to Andrim Ezeriņam!

Dejot ir laime
„Dejot ir laime" – vārdi, kurus, nu jau dejojot Rīgā, deju ansamblī „Daiļrade", iznāk dzirdēt bieži, – šābrīža izjūtas raksturo Zane Cakule. – Savu tagadējo kolektīvu „Daiļrade" varu raksturot ar dejotāju milzīgo degsmi, aizrautību un vēlmi darīt vairāk. Tas ir kolektīvs, kurā jūtams, ka ikviens dejotājs atdod dejai sevi visu. Tā ir brīnišķīga izjūta, ka mēģinājumos neviens nav jāspiež un jāpārliecina. Visi ir kā viens vesels, esam kā liela, laimīga ģimene. Lai gan „Daiļradē" dejoju pagaidām tikai pussezonu, šķiet, ka esmu tur ilgāk. Tas tāpēc, ka jau piedzīvoti daudzi un dažādi koncerti, un arī tāpēc, ka nevienā brīdī neatrodos maliņā, vienmēr ir iemesls justies vajadzīgai. Kolektīva vadītāja Iveta Pētersone-Lazdāne ir mērķtiecīga un prot mūs iedvesmot tad, ja to vajag, vai pateikt kādu skarbāku vārdu, ja esam to izpelnījušies. „Daiļrade" ir kolektīvs, kuram ir jāvelta daudz laika, taču, ja deja ir daļa no dzīves, tas nešķiet ne traucējoši, ne slikti.
Zane uzsver, ka brīnišķīgi ir dejot kolektīvā, kurā ikviens dejotājs ir spējīgs izpildīt sākumā šķietami ārkārtīgi sarežģītas un neizpildāmas prasības, bet, pārvarot sevi, nonākt pie rezultāta. „Kolektīvs ir tāds, kurš spēj ātri un kvalitatīvi izdarīt vajadzīgo. Manuprāt, mūsu kolektīva svarīga iezīme ir spēja attēlot raksturus. Jau mēģinājumu procesā tiek prasīts deju sajust, nevis to tīri mehāniski nodejot. Tāpēc „Daiļrades" priekšnesumus ir aizraujoši vērot, jo tie ir piepildīti ar emocijām, attiecībām, raksturiem un partneru saspēli, tie nekad nebūs tukši un garlaicīgi."
Vēl deju ansambli „Daiļrade" raksturo mūsdienīgums – kolektīvs bieži sadarbojas ar Agri Daņiļeviču un veido horeogrāfijas, kurās tiek apvienotas latviešu tautas deju pamatkustības ar laikmetīgās un mūsdienu dejas elementiem. – Tas dod odziņu ikvienā koncertā un ļauj skatītājam ieraudzīt latviešu deju pavisam citā gaismā, – vērtē madoniete Zane Cakule. – Taču tas nenozīmē, ka „Daiļrade" savā repertuārā neiekļauj Zelta fonda dejas un citas latviskās dejas. Dejotājiem ir interesanti, ja repertuārs ir dažāds, līdz ar to katra uzstāšanās ir citāda.

Jubileja un dalība TV šovā
Šogad deju kolektīvs „Daiļrade" svinēs 25 gadu jubileju, kas tiks atzīmēta 28. martā ar jubilejas koncertu „Cieši, cieši". – Bez tam esam spējuši sagatavot repertuāru Lietuvas TV3 šovam „Kadagys", – piebilst Zane. – Neraugoties uz to, ka šovā jau atklāšanas pārraidē pārsteidzām žūriju un saņēmām visaugstāko vērtējumu (no Latvijas esam vienīgie), ir vajadzīgs mūsu tautiešu – latviešu atbalsts, jo rezultātam svarīgs ir tieši skatītāju balsojums. Balsot par kolektīvu var http://kadagys.tv3.lt, bet tikai tikmēr, kamēr kolektīvs uzstājas. Mūsu uzstāšanos un visu šovu ir iespējams vērot katru svētdienu no pulksten 19.30 portālā www.skaties.lv. Šovu Latvijā rāda ar minūtes nobīdi, tāpēc mums dotais balsošanas laiks ir nedaudz mazāks, nekā lietuviešiem. Priecāsimies par ikvienu balsi, ko atdosit par mums! „Daiļrade" ir kolektīvs, kurā IR vērts dejot! – apliecina Zane Cakule – dejotāja, kas pēc dejas apguvei atvēlētajiem gadiem Madonā deju skolotāja Andra Ezeriņa vadībā nu sevi apliecina deju kolektīvā Rīgā.

Atbalsti kvalitatīvu žurnālistiku

Abonē eStars.lv un lasi vairāk

Ar digitālo abonementu no 1,99 €/mēn. tu piekļūsti visiem portāla eStars.lv rakstiem. Vēlies vairāk? Izvēlies E-avīzi vai drukāto laikrakstu.

Pievienojies sarunai

Pievieno komentāru

Komentēt vari arī anonīmi — pietiek norādīt vārdu.

Reklāma — × 150 px