Pirms pāris nedēļām informējām, ka līdzīgi kā valstī kopumā arī Madonas novadā 2015. gadā bija vērojama iedzīvotāju skaita samazināšanās. Diemžēl Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) apkopotie dati par pērno gadu nav iepriecinoši arī attiecībā uz pārējiem četriem bijušā Madonas rajona teritorijā izveidotajiem novadiem – Cesvaines, Ērgļu, Lubānas un Varakļānu.
Ja salīdzina PMLP datus uz 2016. gada 1. janvāri un 2015. gada 1. janvāri, var redzēt, ka novados iedzīvotāju skaits samazinājies 50-90 cilvēku robežās. Nav arī bijis nevienas pilsētas vai pagasta, kurā iedzīvotāju skaits būtu audzis.
Skaits samazinās katru gadu
Lielākais kritums piemeklējis Varakļānu novadu, tur iedzīvotāju skaits gada laikā samazinājies par 84 cilvēkiem (no 3590 uz 3506). Taisnības labad gan jāteic, ka Varakļānu novads ir lielākais no šī četrinieka. Raugoties detalizētāk uz atsevišķām novada teritorijām – Varakļānu pilsētā pērn iedzīvotāju skaits samazinājies par 30 cilvēkiem (no 1990 uz 1960), Varakļānu pagastā – par 20 (no 811 uz 791), savukārt vissmagāk klājies Murmastienes pagastam, gada laikā iedzīvotāju skaits samazinājies par 34 cilvēkiem (no 789 uz 755).
Otru lielāko kritumu piedzīvojis iedzīvotāju skaita ziņā mazākais no četriem novadiem – Lubānas novads. Tas gada laikā zaudējis 79 cilvēkus. Lubānas pilsētā iedzīvotāju kļuvis par 45 mazāk (no 1804 uz 1759), savukārt Indrānu pagastā iedzīvotāju skaits gada laikā sarucis par 34 (no 856 uz 822).
Nedaudz labāk, ja šo vārdu var lietot saistībā ar iedzīvotāju skaita kritumu, ir klājies Ērgļu novadam, kas 2015. gadā zaudēja 57 iedzīvotājus (no 3300 uz 3243). Lielākais samazinājums ir bijis novada centrā – Ērgļu ciemā, kur iedzīvotāju skaits krities par 28 cilvēkiem (no 2388 uz 2360). Jumurdas pagastā gada laikā kļuvis par 13 cilvēkiem mazāk (no 301 uz 288), savukārt Sausnējas pagasta iedzīvotāju skaits samazinājies par 16 cilvēkiem (no 611 uz 595).
Vismazākais iedzīvotāju skaita kritums bijis Cesvaines novadā, kur gada laikā to skaits samazinājies par 54. Cesvaines pilsētā samazinājums bija 23 (no 1550 uz 1527), bet pārējā teritorijā – 31 (no 1292 uz 1261).
No šiem datiem ir redzams, ka proporcionāli straujāk iedzīvotāju skaits samazinās tieši ārpus novadu centriem esošajās teritorijās, un ir pamats runāt par lauku iztukšošanos ne tikai lielpilsētās – pārējās Latvijas kontekstā, bet arī mazākā mērogā.
Skaitļi, kuri raksturo iedzīvotāju skaita samazinājumu, nav iepriecinoši, arī ja salīdzinoši uz tiem raugāmies nedaudz senākā vēsturē. Par atskaiti izvēlējos datus par 2009. gadu – laiku, kad Latvijā noslēdzās novadu reforma (divi no mūsu novadiem – Ērgļu un Lubānas – jau bija izveidoti līdz 2009. gadam), kas ļauj paraudzīties uz iedzīvotāju skaita samazinājumu novados, nevis atsevišķos Madonas rajona pagastos. Pēdējos septiņos gados Varakļānu novadā iedzīvotāju skaits samazinājies par 445 (no 3951 uz 3506). Lubānas novads šajā pašā laika periodā zaudējis 270 iedzīvotāju (no 2851 uz 2581). Ērgļu novadā iedzīvotāju skaits samazinājies par 292 (no 3535 uz 3243), bet Cesvaines novadā – par 326 (no 3114 uz 2788).
Dzimumu struktūra – bez pārsteigumiem
Aplūkojot PMLP apkopoto informāciju par iedzīvotāju dalījumu pēc dzimuma un darbspējas vecuma, var pamanīt tās pašas tendences, kas ir gan kopumā valstī, gan Madonas novadā. Madonas novadā sieviešu īpatsvars bija par aptuveni 4% lielāks, nekā vīriešu, un līdzīga situācija ir arī pārējos bijušā rajona novados. Varakļānos no kopējā iedzīvotāju skaita 1677 ir vīrieši, bet sievietes – 1829 (par 152 vairāk). Mazāk atšķirīgs dzimumu dalījums ir Lubānas novadā – 1261 vīrietis un 1320 sieviešu (+59). Ērgļu novadā iepretim 1572 vīriešiem ir 1671 sieviete (+99), bet Cesvaines novadā – 1361 vīrietis un 1427 sievietes (+66).
Ja šos skaitļus aplūko caur vecuma struktūras prizmu, paveras nedaudz cita aina. Vecumā līdz darbspējai (15 gadu) zēnu ir pat vairāk nekā meiteņu. Varakļānu novadā šajā vecuma kategorijā ir 234 zēni un 194 meitenes. Lubānas novadā, kas ir savdabīgs izņēmums, dzīvo 143 zēni un 159 meitenes. Ērgļu novadā īpatsvars ir teju 50/50 – 196 zēni un 198 meitenes, bet Cesvaines novadā – 174 zēni un 156 meitenes.
Nākamajā vecuma kategorijā, ko statistiķi apzīmē kā darbspējas vecumu (15 gadu-62 gadi), vīriešu dominance jau krietni izteiktāka. Varakļānu novadā darbspējas vecumā ir 1157 vīrieši un 1063 sievietes. Lubānas novadā šajā kategorijā ir 913 vīriešu un 765 sievietes. Arī Ērgļu novadā vīriešu ir krietni vien vairāk nekā sieviešu – 1071 pret 961, bet Cesvaines novadā proporcija jau ir nesamērīgi liela – 962 vīrieši un 624 sievietes.
Nākamajā vecuma kategorijā – pēc darbspējas vecuma – īpatsvars jau ir vienos vārtos par labu sievietēm, un uz tā rēķina arī veidojas kopējā dzimumu attiecība, kas ir par labu sievietēm. Varakļānu novadā šajā vecuma grupā ir 286 vīrieši un 572 sievietes, Lubānas novadā – 205 pret 396, Ērgļu novadā – 305 pret 512, bet Cesvaines novadā – 225 pret 399.
Šos dīvainos lēcienus var skaidrot ar vidējo dzīves ilgumu Latvijā, kas sievietēm ir par 10 gadiem augstāks nekā vīriešiem – aptuveni 69 gadi pret 79. Dažādu faktoru ietekmē vīrieši bieži vien nepārvar 62 gadu slieksni.
Latviskie novadi
PMLP apkopotā informācija attiecībā uz nacionālo sastāvu novados nesagādā lielus pārsteigumus. Mūsu novadi joprojām nacionālā sastāva ziņā ir visai viendabīgi, un visos latviešu īpatsvars ir aptuveni 90%. Latviskākais no minētajiem četriem novadiem ir Lubānas, kur latviešu ir 2469. Krievu nacionalitātes iedzīvotāju tur ir 61, kā arī novadā dzīvo 51 citas nacionalitātes iedzīvotājs. Cesvaines novadā ir 2542 latviešu tautības iedzīvotāji, 141 krievs, 32 baltkrievi un 73 citas nacionalitātes iedzīvotāji. Ērgļu novadā latviešu ir 2975, krievu – 146, baltkrievu – 33, bet cita nacionalitāte ir 89 iedzīvotājiem. Arī Varakļānu novads ir izteikti latvisks – 3232 iedzīvotāji ir ar šo nacionalitāti, 180 no iedzīvotājiem ir krievi, bet citai nacionalitātei piederīgi – 94.
Aplūkojot informāciju par citiem novadiem, var pamanīt, ka tajos ir visai liels citu nacionalitāšu īpatsvars, piemēram, igauņu, lietuviešu, poļu, ķīniešu utt. Mūsu novadi, ja neskaita krievus un baltkrievus, ar lielu „eksotiku" neizceļas, lai gan arī mūsu pusē dzīvo pa kādam vācietim, zviedram, dānim u. c.