Šopirmdien Madonā, Rūpniecības ielā 20/1, notika iedzīvotāju sapulce. Šādos gadījumos, kad ir radušās domstarpības vai kāda problēma ir īpaši samilzusi, bieži vien tiek aicināti arī „Stara" žurnālisti.
Galvenais jautājums, kas tika apspriests, saistījās ar siltummezgla pieejamību un to, kāpēc tas Zemesgrāmatā nav ierakstīts kā apgrūtinājums.
Sanāksmē piedalījās ne tikai dzīvokļu un citu šīs mājas telpu īpašnieki, bet arī SIA „Halle B" pārstāvis Jānis Buļs, SIA „Madonas siltums" siltumenerģētikas inženieris Ivars Grandāns, mājas apsaimniekotāja pārstāvji – SIA „Madonas namsaimnieks" valdes loceklis Osvalds Lucāns un juriste Elga Kišņakova. Sapulcē vairākkārt izskanēja pārmetums, ka uz sapulci nav ieradies neviens Madonas novada pašvaldības domes pārstāvis, kaut gan šāds aicinājums ir izteikts trīs reizes.
Māja Rūpniecības ielā 20/1 ir kopīpašums, kurā īpašums pieder ne tikai dzīvokļu īpašniekiem. Te telpas pieder arī Vasīlijam Sadžikovam un Dimitrijam Volkovam, un tieši tajās arī atrodas siltummezgls. Šo ēku Madonā daudzi atpazīst pēc veikala, kas tur atrodas jau daudzus gadus.
Piekļuve tiek nodrošināta
Mājas Rūpniecības ielā 20/1 iedzīvotājiem bija izveidojies priekšstats, ka Dimitrijs Volkovs siltummezglā nevienu neielaiž, uz ko pats Dimitrijs Volkovs norādīja, ka situāciju nevajagot pārspīlēt – mājas vecākajam un iekšējo tīklu apkalpotājam tas nekad nav ticis liegts.
Mājas Rūpniecības ielā 20/1 iekšējos tīklus apkalpo SIA „Madonas siltums". Uzņēmuma pārstāvis, SIA „Madonas siltums" siltumenerģētikas inženieris Ivars Grandāns apstiprināja, ka līdz šim ar piekļuvi siltummezglam nav bijis problēmu, neraugoties uz to, ka viņiem patiešām neesot atslēgas, lai vieni paši ieietu telpā, kur atrodas siltummezgls.
– Bet mums tā arī nav vajadzīga, jo kāpēc lai mēs vieni staigātu pa svešu īpašumu, it īpaši tur, kur atrodas veikals un citas lielas materiālas vērtības. Mēs apkalpojam siltummezglus arī privātmājās, un, protams, neviens saimnieks jau nedos mums atslēgu, lai mēs vieni paši staigātu pa viņa īpašumu. Mēs tādu atbildību arī neuzņemtos, – uzsvēra Ivars Grandāns.
Vienoties nebija problēmu
Savukārt Jānis Buļs, bijušais SIA „Madonas siltums" galvenais inženieris, kura vadībā savulaik Madonā tika izbūvēti siltummezgli daudzās daudzdzīvokļu mājās, tai skaitā Rūpniecības ielā 20/1, atcerējās, kā tas notika.
– Tad šīs telpas, kurās joprojām atrodas siltummezgls, izmantoja Imants Bernovskis. Tās privatizējot un ierakstot Zemesgrāmatā, kā apgrūtinājums obligāti bija jānorāda ēkas ievads un cauruļvadi, kas to šķērso. Kāpēc tas netika izdarīts, es šai ziņā skatos uz Madonas novada domes pusi. Žēl, ka sapulcē nepiedalās neviens Madonas novada pašvaldības pārstāvis, tad mēs droši vien varētu saņemt plašāku skaidrojumu, kāpēc ir izveidojusies šāda situācija. Toreiz, kad tika pieņemts lēmums arī šajā mājā uzstādīt siltummezglu, vienoties ar Imantu Bernovski par vietu tā izbūvei, cik tam nepieciešams kvadrātmetru, nebija nekādu problēmu. Es pieļauju, ka privatizācijas dokumentos gan mājas ievads, gan cauruļvadi bija ierakstīti kā apgrūtinājums, jo pretējā gadījumā diez vai viņš piekristu, ka mēs te izbūvējam siltummezglu. Kā apgrūtinājums tiek formulēts – kā siltummezgls vai cauruļvadu ievads, tas vairs nav tik būtiski. Svarīgi, lai Zemesgrāmatā tāds apgrūtinājums vispār būtu ierakstīts, – akcentēja Jānis Buļs.
Jāatrod kopsaucējs
Atbildot uz iedzīvotāju jautājumu par iespējamo siltummezgla pārvietošanu, viņš uzsvēra, ka tas tehniski ir iespējams, bet tam nepieciešami līdzekļi.
– Kur tos rast, es atkal skatos uz Madonas novada pašvaldības pusi. Es ar jauno šo telpu saimnieku pirms sapulces tās izstaigāju. Mans ieteikums – vienoties par vienkāršāku risinājumu, proti, to, ko piedāvā Dimitrijs Volkovs, tas ir, iekļūšanai siltummezgla telpā no mājas ārpuses izbūvējot atsevišķas durvis. Mēs bijām vienisprātis, ka tas būtu labs risinājums. Katrā ziņā, izvēloties šādu risinājumu, es nesaskatu nekādu sliktumu iedzīvotājiem, bet, ja nu tomēr māc bažas, paralēli var risināt jautājumu par siltummezgla kā apgrūtinājuma ierakstīšanu Zemesgrāmatā, pret ko Dimitrijs Volkovs vismaz sarunā ar mani neiebilda, – atzīmēja Jānis Buļs.
Savukārt Dimitrijs Volkovs uzsvēra, ka viņš atsevišķu durvju ierīkošanai no mājas ārpuses esot piekritis jau pirms diviem gadiem, kad ieradies pat meistars, kurš bijis gatavs tās izbūvēt, bet tas netika izdarīts, jo atklāts palika jautājums, kas finansēs durvju izbūvi.
Sola finansēt
– Mēs, kā šīs mājas apsaimniekotājs, toreiz vērsāmies Madonas novada domē, bet saņēmām atteikumu. Tagad, izvērtējot situāciju padziļināti, kā arī to, ka privatizācijas procesā Zemesgrāmatā kā apgrūtinājums netika ierakstīts siltummezgls, Madonas novada pašvaldības administrācija mani ir pilnvarojusi jūs informēt, ka durvju izbūvi uz siltummezglu, norobežojot to no pārējā kopīpašuma, dome finansēs, protams, iepriekš saskaņojot tāmi, – akcentēja Osvalds Lucāns.
Ieinteresētās puses – dzīvokļu īpašnieki un pārējie telpu īpašnieki – vienojās par vēl vienu svarīgu kopsaucēju, proti, ka siltummezgls tiks ierakstīts Zemesgrāmatā kā apgrūtinājums un šīs izmaksas arī jāfinansē tam, kā vainas dēļ tas netika izdarīts uzreiz, proti, Madonas novada pašvaldībai.
Iedzīvotāji piekrita Dimitrija Volkova un Vasīlija Sadžikova priekšlikumam atjaunot arī divas durvis, kas kādreiz tur ir bijušas, bet tikai tādā gadījumā, ja atsevišķas durvis no mājas ārpuses tiks izbūvētas uz siltummezglu un siltummezgls kā apgrūtinājums tiks ierakstīts Zemesgrāmatā. Klātesošie atbalstīja SIA „Madonas namsaimnieks" valdes locekļa Osvalda Lucāna ierosinājumu pirms šo darbu uzsākšanas visām ieinteresētajām pusēm noslēgt par to korektu rakstisku vienošanos.
Pārrunā arī citus jautājumus
Sapulcē tika pārrunāti arī citi jautājumi, kas aktuāli ne tikai šīs mājas iedzīvotājiem, bet grūti tiem rast risinājumu arī citu daudzdzīvokļu māju iedzīvotājiem.
Elizabete Maškova pauda lielu neizpratni par to, kāpēc viņai jāmaksā lielais ūdens patēriņa starpības koeficients – starp kopējo patēriņu pēc mājas ievada mērītāja rādījumiem un summāro ūdens patēriņu pēc dzīvokļu ūdens mērītāju rādījumiem, ja viņa ir nomainījusi vecos skaitītājus dzīvoklī pret jauniem, mūsdienīgiem ūdens skaitītājiem, turklāt mājā esot dzīvoklis, kurā neviens netiek ielaists, līdz ar to nav iespējams pārbaudīt ūdens skaitītāju rādījumu atbilstību reālajam patēriņam. Kaut gan šis dzīvoklis tiek apdzīvots, ūdens patēriņš regulāri tiekot uzrādīts kā nulle.
SIA „Madonas namsaimnieks" valdes loceklis Osvalds Lucāns skaidroja, kādi faktori ietekmē ūdens patēriņa nesakritību pēc mājas ievada skaitītāja rādījumiem un dzīvokļu skaitītāju rādījumu summu, bet attiecībā uz to, ka mājas vecākais, apsaimniekotājs vai pakalpojuma sniedzējs netiek ielaists dzīvoklī, ieteica likumisku risinājumu šai problēmai, proti – apsaimniekotājs kopā ar mājas vecāko var uzrakstīt oficiālu brīdinājumu, ka tādā gadījumā tiks piemērotas soda sankcijas, nosūtot ierakstītu vēstuli.
Sapulces dalībnieki vienojās, ka turpmāk vairāki iedzīvotāji katra mēneša 25. datumā veiks ūdens patēriņa uzskaites pārbaudes katrā dzīvoklī atbilstoši ūdens skaitītāju rādījumiem.
Atslēga pazudusi!
Sapulcē tika pārrunāti arī ar atkritumu apsaimniekošanu saistīti jautājumi. Mājas Rūpniecības ielā 20/1 iedzīvotājiem maksa par atkritumiem, kad jāmaksā par faktiski izvesto atkritumu daudzumu mājai piesaistītajā konteinera laukumā, ir viena no lielākajām Madonā. Pērn oktobrī, novembrī un decembrī vidēji mēnesī katram bija jāmaksā 3,02 eiro (plus PVN), bet, kopš atkritumu konteiners tiek izvests reizi nedēļā, situācija ir uzlabojusies. Piemēram, par janvāri katram vairs jāmaksā 2,05 eiro (plus PVN).
Tagad gan ir cita problēma. Šajās dienās ir pazudusi atslēga, ar ko tika slēgts konteiners. Kā secināja mājas iedzīvotāja Elizabete Maškova, bez aizslēgtiem konteineriem tomēr bijis labāk…