Aizvadītajā nedēļā saņēmām e-pastu no Irinas: „Mūsu Lazdonas bibliotēkā dzīvo kaķi. Tur smird, pat nevar normāli ieiet, jo dažiem mēdz būt alerģija un tie nevar ieiet tur. Mēs griezāmies pagasta pārvaldē, bet viņi nekādus mērus nepieņem. Bet cilvēki nemēdz iet, jo tur nesmaržo tik patīkami."
Lazdonas bibliotēkas vadītāja Lilita Gluščuka, uzklausot šos pārmetumus, aicināja rakstītāju personīgi vērsties bibliotēkā, jo līdz šim neviens cits bibliotēkas apmeklētājs pretenzijas par kaķu atrašanos bibliotēkā nav izteicis.
– Pirmais kaķītis tika paņemts no ielas tolaik, kad Madonā pat vēl nebija savas dzīvnieku patversmes, tālajā 2009. gadā. Mincis tika paglābts, jo nāca virsū ziema un viņam vienkārši nebija, kur palikt. Otrs kaķītis ir šīs kaķenītes bērns, bet tagad abi minči ir kastrēti, vakcinēti, regulāri tiem kopju spalvu, – pastāsta Lilita Gluščuka. Tā kā kaķi ir sterilizēti, jāatgādina, ka Madonas novada pašvaldības saistošie noteikumi Nr. 6 paredz: „Jebkura persona ir tiesīga Madonas pilsētā un lauku apdzīvotā vietā dzīvojamo māju tuvumā turēt sterilizētu bezsaimnieka kaķi, ja tiek nodrošināta tā labturība un apzīmēšana." Tātad likumiski šajā gadījumā nekas nav pārkāpts.
Arī Rīgas domē dzīvojošie kaķi Muris un Kuzja ir kļuvuši par cilvēku iemīļotu galvaspilsētas vizītkarti, tāpat kafejnīcās, veikalos vai publiskās iestādēs mitinās savulaik paglābti kaķi, kas nu ir aprūpēti – nekur nav noteikts, ka veseli, kastrēti un aprūpēti kaķi nevarētu dzīvot ārpus privātmājas.
Tomēr, tīri cilvēcīgi ņemot vērā, ka atsevišķiem cilvēkiem šī Latvijā piekoptā prakse varētu nepatikt, Lazdonas bibliotēkas vadītāja ir runājusi arī ar blakus esošā bērnudārza vadību, sētnieci, jo vēl citā anonīmā sūdzībā, iespējams, šis pats cilvēks apgalvojis, ka kaķi pieķēzot bērnudārza apkārtni. Lilita Gluščuka atklāj: – Bērnudārzam neesot nekādu pretenziju, sētniece pat novērojusi, ka kaķīši iet kārtoties pavisam maliņā. Turklāt kaķi jau to dara rūpīgi un kārtīgi, ne tā kā, piemēram, suņi. Tādu pašu problēmu tad sagādā saimnieku kaķi no tuvējām mājām, kas arī tiek laisti pastaigāties pa āru.
Lilita tomēr saprot – lai vai cik kaķi būtu aprūpēti un arī nekādi likumi tomēr nav pārkāpti, par dzīvnieku tiesībām pārākas vienmēr būs cilvēku tiesības. Un kāds, kuram kaut kas nepatīk, atradīsies vienmēr. Tāpēc viņa ļoti gaida vasaru, kad pie viņas mājas būs pabeigta šķūnīša izbūve – plānots censties bibliotēkas kaķus pārvilināt un pieradināt dzīvot tur, citādi mājās priekšā ir pašas divi kaķi, kas jaunpienācējus var arī nepieņemt.