„Kāds prieks, ka mums ir draugi, kuri par mums atceras un ierodas pie mums šajā šķīdoņa laikā, kad lauku ceļi ir grūti izbraucami, kad daudzus nomoka dažādi vīrusi!" – tā pēc tikšanās ar Vestienas pagasta dāmu deju grupu „Veseta" (vadītāja Dace Čandere) teica mūsu seniori.
Deju kolektīvs Madonas pansionātā ir viesojies arī iepriekšējos gados, tāpēc ar jo lielāku siltumu sirdī tiek gaidīta tikšanās. Pansionātā dzīvojošajiem cilvēkiem apbrīnas vērta likās deju kolektīva vecākā dejotāja Aneļa Ezerlīce, kas vēl arvien ir dejotāju ierindā, neraugoties uz ļoti cienījamo vecumu, un spēj izdejot ne tikai lēnos, bet arī draiskos deju ritmus. Starp dejām skanēja vijole, studentes un mūzikas pedagoģes Dainas Ozoliņas izpildījumā un Mirdzas Sondores lasījumā tika skandētas dzejas rindas par dabu, mīlestību un mūžīgām lietām.
Viena no spilgtākajām deju kolektīva dāmām – pensionāre Vera Vīle-Bērziņa – pansionātā dzīvojošajiem vecajiem ļaudīm bija sagatavojusi ciemkukuli – pašas sieto lauku sieru, jo ikdienā vēl pietiek spēka rūpēties par gotiņām. Siers garšo pēc mājām – brīnišķīgi, gandrīz kā pašas gatavots, – tā, sieru ēdot, teica tās pansionātā dzīvojošās lauku sievas, kuru aktīvais darba mūžs pagājis, strādājot lauku darbus un kopjot savu piemājas zemīti. Sieru baudot, tika runāts un domāts par lauku cilvēku, sevišķi sieviešu, garīgo spēku, par viņu enerģiju un dzīvesprieku, ar kuru viņas nesavtīgi dalās ar līdzcilvēkiem – šoreiz Madonas pansionāta iemītniekiem.
Paldies viņiem par to!