Gluži vai kā amerikāņu kalniņos – divas dienas dzīvojam pavasarī, tad atkal divas – ziemā. Naktī uz ceturtdienu Madonā termometra stabiņš nokrities pat līdz -12 grādiem, informē ziņu dienesti. Tikmēr sociālajos portālos cilvēki no Rīgas, Jūrmalas, Daugavpils un citām Latvijas malām ziņo par uzziedējušām sniegpulkstenītēm un lazdām. Protams, pavasaris neizbēgami atnāks arī pie mums.
Līdzīgi ar nepacietību, bažām, emociju kāpumiem un kritumiem februārī sagaidījām neizbēgamo bēgļu plūsmu uz Latviju, kas pagaidām gan atgādina niecīgu tērcīti. Oficiāli Latvija šogad uzņēmusi vien sešus patvēruma meklētājus, taču ir bēgļi, kas uz mūsu zemi no kara šausmām atbēguši jau pirms tik apspriestās bēgļu krīzes sākuma. Nupat arī pirmā ģimene, kura šurp atceļoja pērnā gada oktobrī, nesaņēma bēgļu vai alternatīvo statusu, tomēr panāca alternatīvā statusa iegūšanu tiesas ceļā, Latviju ir brīvprātīgi pametusi. Vēl pirms pāris mēnešiem intervijā Latvijas plašsaziņas līdzekļiem ģimenes galva, kas, lai nokļūtu tieši Latvijā caur Krieviju, cilvēku kontrabandistam samaksāja 36 tūkstošus ASV dolāru, apgalvoja, ka Latvija viņiem ļoti patīkot un viņi vēlētos apgūt latviešu valodu, šeit strādāt. Taču šonedēļ tapis zināms, ka ģimene devusies uz Nīderlandi. Vai tas bija kurdu bēgļu patiesais mērķis jau no sākta gala vai ikdienas dzīve Latvijā ir pa spēkam tikai sīkstajiem latviešiem? Tas nav zināms. Tikmēr daudzi klusībā ar cerību sačukstas, ka Latvijā bēgļi jau nemaz negribēs palikt. Taču valsts ieguldītais šajā programmā tikai tāpēc vien, ka to beigās nenovērtē, jau nemazinās.
Prieks par 16 personām, kas ieguvušas bēgļa vai alternatīvo statusu un šobrīd apzinīgi uzturas patvēruma centrā „Mucenieki". Taču saistībā ar viņiem ir nākamais neatbildētais jautājums – kur atrast dzīvesvietas? Jo līdz ar statusa saņemšanu attiecībā uz šiem cilvēkiem stājas spēkā citi noteikumi, taču neviena pašvaldība nav izrādījusi īpašu vēlmi viņiem rast un nodrošināt brīvas mājvietas.
Joprojām ir tik daudz nezināmo, atkāpšanās no saviem vārdiem. Iepriekš solidaritātes vārdā tikām mierināti ar solījumu, ka Latvijai būs iespēja izvēlēties, kādas ģimenes tajā ieceļo – ar sievietēm un bērniem, taču ceturtdien Iekšlietu ministrijas valsts sekretāre Ilze Pētersone-Godmane tomēr atzina – lai spētu izpildīt saistības, „mums nav laika gaidīt, līdz visas pārvietojamās personas simtprocentīgi atbildīs visiem Latvijas kritērijiem". Joprojām valdošās amatpersonas komunikācijā ar sabiedrību piekopj ierasto taktiku – stāstīt, ko jau tauta grib dzirdēt, un labāk tai glaudīs pa spalvu.