Laikraksta „Stars" 9. februāra numurā informējām par SIA „Madonas namsaimnieks" valdes locekļa Osvalda Lucāna izdoto rīkojumu, ka, lai nepieļautu antisanitārus apstākļus sadzīves atkritumu (SA) koplietošanas konteineru laukumos, ar 1. februāri tur, kur regulāri atkritumu maisi tiek nomesti zemē, papildus tiks novietoti viens vai divi 1,1 m3 konteineri. Tie tiks nodoti sētnieku apsaimniekošanai.
Sētniekiem šādos konteineru laukumos būs jāpārvieto visi pie konteineriem zemē noliktie sadzīves atkritumi uz viņu apsaimniekošanā nodotajiem konteineriem. Mēnesī izvestais kopējais apjoms proporcionāli tiks attiecināts uz laukumā esošo daudzdzīvokļu māju SA konteineriem.
Sētniekiem tiks aprēķināta piemaksa par katru piepildīto konteineru 5 EUR pēc nodokļu nomaksas, līdzekļus proporcionāli atskaitot no konkrētajam laukumam piesaistīto māju naudas uzkrājumiem.
Šādu rīkojumu par dzīvojamās mājas sanitārās apkopes noteikumiem SIA „Madonas namsaimnieks" valdes loceklis Osvalds Lucāns izdevis, pamatojoties uz Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma attiecīgajiem pantiem.
Iedzīvotāji iebilst
Vairāki māju vecākie, kā, piemēram, Marija Ūdre no Priežu ielas 13, Anita Gailuma no Veidenbauma ielas 1a, tāpat madoniete Elizabete no Rūpniecības ielas 20/1, Aina no Rūpniecības ielas 20/9 piezvanīja vai pašas ieradās redakcijā un vaicāja, vai šis rīkojums nav pretrunā ar dzīvojamās mājas apsaimniekošanas līgumu un vai vispār mājas apsaimniekotājs, nesaskaņojot ar iedzīvotājiem vai vismaz valdi, kaut ko tādu var izdot un bez iedzīvotāju piekrišanas izmantot mājas līdzekļu uzkrājumus. Iedzīvotāji arī jautāja, vai tomēr vispirms nevajadzējis sasaukt SA koplietošanas konteineru laukumiem piesaistīto māju iedzīvotāju sapulci, tikties ar šo māju vecākajiem, kopīgi meklēt un vienoties par risinājumu, kā panākt, lai atkritumu maisi tiktu izmesti konteinerā, nevis nolikti zemē, un to darītu tikai konkrētajam konteineru laukumam piesaistīto māju iedzīvotāji.
Mājas Priežu ielā 13 vecākā Marija Ūdre uzsvēra, ka, ja šāda kārtība tiks ieviesta, viņi konteineru sadzīves atkritumiem novietos mājas pagalmā, vietas tur pietiekot. Viņi piekrituši, ka māja Priežu ielā 13 tiek piesaistīta koplietošanas konteineru laukumam Augu ielā tikai tāpēc, lai Namsaimnieka atkritumu savācējmašīnām nebūtu jāpiestāj tik daudzās vietās. Taču papildu maksai par zemē nomestajiem atkritumiem, tāpat sētnieka darba papildu apmaksai no mājas līdzekļu uzkrājuma viņi nepiekritīšot.
Iedzīvotājiem nav īsti skaidrs, pēc kādiem kritērijiem tiek noteikts konteineru skaits konkrētajai dzīvokļu mājai, vai tiešām tas ir atstāts pašu iedzīvotāju ziņā. Ja tā, tas arī varētu būt viens no iemesliem, kāpēc konteineru laukumā atkritumu maisi tiek nolikti zemē. Kā piemēru var minēt Saules ielu 24a un Veidenbauma ielu 1a, kur par atkritumiem šajās mājās maksā atšķirīgs iedzīvotāju skaits – attiecīgi 63 un 37 iedzīvotāji, bet katrai mājai ir viens konteiners, kaut gan Saules ielā 24a ir gandrīz divreiz vairāk iedzīvotāju.
Minēšu vēl dažus skaitļus attiecībā uz šīm abām mājām. Pēc manis rīcībā esošās informācijas, oktobrī no Saules ielas 24a tika izvesti 4,40 kubikmetru, novembrī – 5,50 kubikmetru, decembrī – 4,17 kubikmetru atkritumu. Vienam iedzīvotājam šajos mēnešos attiecīgi bija jāmaksā 0,92 EUR, 1,15 un 0,87 EUR (bez PVN). Savukārt no Veidenbauma ielas 1a ik mēnesi tika izvesti 3,30 kubikmetru atkritumu, un vienam iedzīvotājam oktobrī un novembrī bija jāmaksā 1,15 EUR, bet decembrī – 1,18 EUR (bez PVN).
Vakarrīt pa ceļam uz darbu iegriezos abām minētajām mājām piesaistītajā konteineru laukumā. Blakus mājas Saules ielas 24a konteineram jau viena kartona kaste bija pilna ar atkritumu maisiem. Interesanti, vai, tos izvedot, tie tiks pieskaitīti un proporcionāli sadalīti visām šim konteineru laukumam piesaistītajām mājām vai tikai Saules ielas 24a?
Atbildi uz šo jautājumu vēlas uzzināt arī mājas Veidenbauma ielā 1a vecākā Anita Gailuma, kas, piezvanot uz redakciju, ne velti jautāja – kāpēc viņiem būtu jāmaksā kāda vietā? Mana atbilde – nav jāmaksā, vispirms SA koplietošanas laukumos katrai mājai būtu jāizvieto konteineri, ņemot vērā iedzīvotāju skaitu.
Situācijas dažādas
Mājas Priežu ielā 13 vecākā Marija Ūdre dalījās arī savos vērojumos, ka atkritumu kaudzes pie konteineriem sāk veidoties tad, kad tur parādās Namsaimnieka zaļie maisi, ko privātmāju iedzīvotāji ir iegādājušies atkritumu novietošanai, bet tos daudzdzīvokļu mājām piesaistītajos konteineru laukumos nevajadzētu atļaut novietot. Tie SA laukumos veicina lielu nekārtību, jo tos izrakņājot ne tikai tā saucamie bomži, bet arī suņi un citi dzīvnieki.
Līdzīga aina ir arī citviet pilsētā. Piemēram, Miera un Saules ielas krustojumā (netālu no veikala „Elvi", bijušās „Agaves"), kur nu jau kādus divus mēnešus ir tikai dalīto atkritumu konteineri, tāpat ir uzradušies zaļie maisi, neraugoties uz to, ka ikdienā Namsaimnieka atkritumu savācējmašīnas tur vairs nepiestāj. Šajās dienās dalīto atkritumu konteineri tika izvesti, bet zaļie maisi turpat atrodas joprojām, un kāds tiem pa virsu jau uzlicis vēl vienu maisu, pie tam ar būvgružiem. Kā saka, kur ir, tur rodas.
Sašutusi arī deputāte
Sašutumu par SIA „Madonas namsaimnieks" valdes locekļa Osvalda Lucāna rīkojumu redakcijai pauda arī Madonas novada domes deputāte, mājas Gaujas ielā 28 pārvaldniece Jeuženija Adamoviča. Vislielāko neizpratni viņā raisījis tas, ka šāds rīkojums izdots bez saskaņošanas ar SA koplietošanas konteineru laukumiem piesaistīto māju iedzīvotājiem.
– Kā vispār kāds bez iedzīvotāju piekrišanas var ķerties pie māju līdzekļu uzkrājumiem? Pat par nelielām summām ir jālemj iedzīvotājiem kopsapulcē vai arī tam ir jābūt paredzētam apsaimniekošanas līgumā, kad māju apsaimniekotājs drīkst izmantot līdzekļus bez saskaņošanas ar iedzīvotājiem, mājas vecākā un par kādu summu, nevis vienkārši vienā dienā kaut ko izdomāt un izdot prettiesisku rīkojumu. Turklāt esmu pārliecināta, ka iedzīvotājiem no mājas līdzekļu uzkrājuma nav jāmaksā par to, lai Madonas pilsētā tiktu nodrošināta kārtība publiskajos konteineru laukumos. Manā skatījumā, vislielākā problēma ir tā, ka SIA „Madonas namsaimnieks" Madonas pilsētā ir gan atkritumu apsaimniekotājs, gan lielākais daudzdzīvokļu māju apsaimniekotājs. Tas ir tāds interešu konflikts, ko tomēr nedrīkstētu pieļaut, jo šādā situācijā uzņēmums, vienlaikus „sēžot uz diviem krēsliem", kā atkritumu apsaimniekotājs nav nemaz ieinteresēts, lai SA konteineru laukumos būtu kārtība, jo tas paver iespēju gūt papildu ienākumus. Īpaši spilgti tas izpaudās vasarā, kad iedzīvotājiem tika izsūtīti fantastiski lieli rēķini par izvestajiem atkritumiem jūnijā. Sākumā jau neviens – ne SIA „Madonas namsaimnieks", ne novada pašvaldības administrācija – pat necentās kaut ko darīt, lai atkritumu apsaimniekošanā ieviestu kārtību. Vasarā mēs visi redzējām, kas notika konteineru laukumā Saules ielā 41b un kā tas tika sakārtots. Kāpēc tagad tur ir kārtība? Ja tur nedzīvotu tik enerģiski māju vecākie, diez vai šodien tur būtu izbūvēts nožogots konteineru laukums. Līdz tam tur taču regulāri veidojās atkritumu kaudzes, bet tagad to nav, – akcentēja Jeuženija Adamoviča.
Kas maksaās par izvešanu
Toties atkritumu maisu kaudzes veidojas citos SA koplietošanas konteineru laukumos. Deputātei jautāju, kas maksās par to izvešanu, kur lai SIA „Madonas namsaimnieks" ņem līdzekļus situācijā, kad iedzīvotāji Madonas pilsētā maksā atbilstoši reālajam atkritumu daudzumam. Pie tam daži pat smieklīgi mazas summas, kā, piemēram, kādā dzīvokļu mājā, kurā dzīvo 25 iedzīvotāji, novembrī katram bija jāmaksā tikai (?!) 0,16 EUR (bez PVN).
– Tas bija septembris, kad pēc vienas domes sēdes notika sanāksme, kurā piedalījās arī Madonas novada domes priekšsēdētājs Andrejs Ceļapīters, Madonas pilsētas pārvaldnieks Guntis Ķeveris, SIA „Madonas namsaimnieks" valdes loceklis Osvalds Lucāns un vairāki māju pārstāvji. Tad domes priekšsēdētājs solīja šo lietu ņemt savās rokās, ja jau mēs to nespējot atrisināt. Viņam datorā bija arī atslēgu paraugi, kurus ieteica izmantot, slēdzot konteinerus. SIA „Madonas namsaimnieks" valdes loceklis Osvalds Lucāns gan bija ļoti skeptisks pret konteineru slēgšanu, tas tiesa, un to es varu apstiprināt, ka tā nebija viņa ideja. Arī es biju pret šādu risinājumu, jo varēju ļoti labi iztēloties, kā tas notiks, kad konteiners, lai izmestu atkritumus, vispirms katram būs jāatslēdz. Turklāt tas, kā tagad par to esam pārliecinājušies, neatrisina problēmu pēc būtības, jo aizslēgtie konteineri jau neliedz atkritumu maisus nomest zemē arī laukumam nepiesaistīto māju iedzīvotājiem jeb trešajām personām. Es domes priekšsēdētājam jautāju, kas maksās par zemē nomesto konteineru izvešanu. Andrejs Ceļapīters sacīja, ka par to neesot jāuztraucas, tāpēc jau esot Madonas pilsētas pārvaldnieks, Madonas novada pašvaldības kārtībnieki, kuri sekos līdzi, uzstādot novērošanas kameras un izmantojot citas mūsdienīgas tehnoloģijas, tai skaitā mobilos telefonus. Bet tagad to visu grib uzvelt uz Madonas pilsētas daudzdzīvokļu māju iedzīvotāju pleciem, – atzina Jeuženija Adamoviča.
Viņi akcentēja, ka, lai novērstu nesankcionētu atkritumu maisu izvietošanu konteineru laukumos, ir aktīvi jāiesaistās visiem. Māju vecākajiem jāpaseko, vai šai ziņā negrēko arī paši konkrētajam laukumam piesaistīto māju iedzīvotāji, aktīvāk jādarbojas Madonas novada pašvaldības kārtībniekiem un par sastādītajiem protokoliem jāinformē sabiedrība, tāpat jāslēdz līgumi par atkritumiem ar tiem, kuri to nav izdarījuši gan Madonas pilsētā, gan pagastos, un, protams, jānorobežo publiskie konteineru laukumi, kā tas vairākās vietās ir jau izdarīts. Vai arī – vairākās vietās jānovieto lielie konteineri, lai būtu, kur mest atkritumus SA koplietošanas laukumiem nepiesaistīto māju iedzīvotājiem jeb trešajām personām no visa novada, un to izvešana būtu jāapmaksā Madonas novada pašvaldībai no budžeta.
– Madonas novada domes deputāti gan tikai „ar lielām žēlabām" piešķir līdzekļus publisko konteineru laukumu sakārtošanai un tikai tad, ja par to ļoti aktīvi iestājas pašu māju vecākie. Toties dažām citām aktivitātēm gatavi balsot bez lielām diskusijām pat par vairāku tūkstošu eiro piešķiršanu. Dome grib, lai novada centrs būtu skaists, un visur jau tiek uzsvērts, cik Madona ir sakopta, bet es vienmēr saku – paskatieties, kas ir arī ārpus pilsētas centra. Katrā ziņā atkritumu maisu kaudzes konteineru laukumos Madonas ainavu neuzlabo, – piebilda Jeuženija Adamoviča.