Sadzīves skandāls, ģimenes strīds, kas risināts ar fizisku spēku, nav nekāds jaunums, un policijas prakse liecina, ka sekas nereti var būt ļoti smagas, uzsver Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes (VP VRP) pārstāve Sintija Virse. Diemžēl, kā liecina statistikas dati, realitātē tikai neliela daļa no regulāras vardarbības upuriem izmanto pagaidu aizsardzību pret vardarbību, lai gan šāda likumā paredzētā norma darbojas jau divus gadus.
VP atgādina, ka šāda norma tika pieņemta, lai novērstu vardarbības risku ģimenēs un nodrošinātu, ka varmāka nedrīkst atrasties līdzās tiem cilvēkiem, pret kuriem īsteno savu vardarbīgo rīcību. Sintija Virse turpina: „Kopumā VRP pieņemts 21 Valsts policijas lēmums par nošķiršanu, savukārt Vidzemes reģiona teritorijā pieņemti 259 tiesas nolēmumi par pagaidu aizsardzību pret vardarbību. Policija aicina aktīvāk izmantot šo likuma normu un negaidīt, kad notiek atkārtots vardarbības gadījums."
Nezina un baidās
VP VRP Kārtības policijas biroja priekšnieks Nikolajs Tkačs vērtē: „Ir pagājuši gandrīz divi gadi, kopš šī norma stājusies spēkā, un jāsecina, ka iedzīvotāji, saskaroties ar dažādu vardarbības veidu izpausmēm ģimenē, ne vienmēr informē par to tiesībsargājošās iestādes. Viens no iemesliem ir nevēlēšanās to darīt, bailes vai otrs – informācijas trūkums, ka šāda aizsardzība vispār iespējama. Diemžēl ilgstoši īstenotas vardarbības sekas var būt ļoti traģiskas, ja cietusī persona neizmanto likumā paredzētās tiesības. Nereti ilgstoša fiziska ietekmēšana var beigties ar dzīvībai bīstamām traumām. Policijas uzdevums ir novērst šādus gadījumus, tādēļ vēlamies atkārtoti uzrunāt sabiedrību un aicināt nepalikt varmākas upura lomā, bet ziņot policijai vai vērsties tiesā un izmantot likumā paredzēto aizsardzību pret vardarbību."
Lēmums var tikt pieņemts uzreiz
Kā šis process notiek? Sintija Virse pastāsta – pastāvot reāliem draudiem personas veselībai vai dzīvībai, ir jāsauc policija. Policists, izbraucot uz notikuma vietu, ir tiesīgs novērst tūlītējus draudus, ja persona, kas atrodas mājoklī vai tā tuvumā, var nodarīt kaitējumu šajā mājoklī pastāvīgi dzīvojošas personas dzīvībai, brīvībai vai veselībai. „Tas nozīmē, ka nekavējoties var tikt pieņemts Valsts policijas lēmums par nošķiršanu, un varmāka konkrētajā mājoklī vairs nav tiesīga atrasties. Ja situācija nav kritiska, taču vardarbība tiek īstenota, persona var vērsties tiesā un, iesniedzot savu pieteikumu, lūgt tiesu piemērot pagaidu aizsardzību pret vardarbību," skaidro Sintija Virse.
Nikolajs Tkačs arī akcentē, ka šādu lēmumu policijas darbinieks var pieņemt kaut vai naktī uz apdraudētās personas rakstveida pieteikuma pamata. Lēmums stājas spēkā nekavējoties un uzliek par pienākumu personai, kas rada draudus, atstāt mājokli, kur pastāvīgi dzīvo aizsargājamā persona, neatgriezties un neuzturēties minētajā mājoklī un tā tuvumā tuvāk par lēmumā noteikto attālumu uz laiku līdz 8 dienām no lēmuma pieņemšanas brīža. Policijas lēmumā par nošķiršanu var noteikt arī aizliegumu personai, kas rada draudus, kontaktēties ar aizsargājamo personu.
Jāpiemin, ka policijas lēmums ir pagaidu risinājums pastāvošu vardarbības draudu gadījumā, jo ir spēkā vien 8 dienas, taču efektīvs gadījumos, kad nepieciešama tūlītēja rīcība. Gadījumos, kad aizsardzība nepieciešama ilgāku laika posmu, apdraudētā persona jau uzreiz var informēt policijas darbinieku par šo faktu un policija tālāk lēmumu nodod tiesai vai persona pati var iesniegt pieteikumu tiesā.
Ja tiesas lēmums par nošķiršanu stājies spēkā, ar kuru saskaņā personai aizliegts tuvoties, sazināties ar tiesas lēmumā norādīto personu, tad policija aicina to ievērot.
Plašāka informācija pieejama arī interneta vietnē www.pretvardarbibu.lv.
Par pārkāpumu – kriminālatbildība
Nikolajs Tkačs atzīst: „Prakse liecina, ka daļa nošķirto personu dažādu iemeslu dēļ ir pārkāpušas šo lēmumu, nerēķinoties ar to, ka par šādu rīcību iestājas kriminālatbildība. Pa visu periodu, kopš spēkā stājusies šī likuma norma, policijā ir sākti 97 kriminālprocesi par „Nolēmuma par aizsardzību pret vardarbību nepildīšanu". Tāpat nereti jāsaskaras ar situācijām, kad tiek lūgts personu nošķirt un tiesas nolēmums stājies spēkā, taču vienlaikus cietusī puse pati neievēro likuma normu un meklē kontaktu ar varmāku. Piemēram, ir bijis gadījums, kad sieviete lūdz nošķirt dzīvesbiedru, lēmums tiek pieņemts, tajā pašā laikā nošķirtajam tiek pieprasīts nākt un palīdzēt saimniecībā, piemēram, skaldīt malku. Šāda rīcība nav nedz ētiska, nedz prātīga, jo aizsargājamā persona pati sevi pakļauj atkārtotam vardarbības riskam, kā arī rada sarežģījumus policijai sniegt likumā noteikto aizsardzību."
Diemžēl ir arī reizes, kad lēmums tomēr nav pasargājis no varmākas un cietušajai pusei pat nav bijis iespējas paspēt informēt tiesībsargājošās iestādes, pirms noticis atkārtots vardarbības gadījums. Kāda sieviete Vidzemē guvusi traumas, kad, nezinot, ka pie durvīm klauvē varmāka, tās atvērusi un saņēmusi naža dūrienu.
Nikolajs Tkačs komentē: „Par laimi, šādu gadījumu nav daudz, taču ir skaidrs, ka šī norma nepasargā pilnībā un ir atkarīga no cilvēku tiesiskās apziņas. Tomēr šobrīd tas ir likumisks instruments, ar kura palīdzību iespējams izolēt varmāku. Kādreiz tādu varmāku varējām uz dažām stundām tikai aizturēt, un tad viņš atgriezās dzīvesvietā, kur turpināja darīt to pašu, taču tagad pēc nošķiršanas lēmuma pieņemšanas likums aizliedz viņam tuvoties vietai, kur atrodas persona, kurai dara pāri. Pretējā gadījumā pret varmāku tiek sākts kriminālprocess, un tad var draudēt pat īslaicīga brīvības atņemšana."