Laikrakstā „Stars" vērsās kāda Cesvaines iedzīvotāja, paužot neizpratni par viņai piespriesto sodu un administratīvo pārkāpumu izskatīšanas procesu kopumā.
Tas bijis 2015. gada martā, kad viņas un kaimiņienes starpā izcēlies mutisks konflikts. Kā sievietei šķitis – pastrīdējušās un viss. Taču izrādījies, ka kaimiņiene par viņu pasūdzējusies, apgalvojot, ka sieviete spļāvusi, traucējusi sabiedrisko mieru un lamājusi kaimiņieni necenzētiem vārdiem. Cesvainiete apstrīd teikto: „Spļāvusi es nebiju, jo mēs runājāmies caur sienu, mēs pat tikušās nebijām! Kā tādā gadījumā var iespļaut?" Tomēr par notikušo ierosināta administratīvā lieta un pieņemts lēmums, ka sieviete veikusi sīko huligānismu. Par to Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā paredzēta atbildība: „Par sabiedriskā miera traucēšanu, kas izpaužas kā necieņa pret sabiedrību vai bezkaunīga rīcība, ignorējot vispārpieņemtās uzvedības normas un traucējot cilvēku mieru, iestāžu, uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) vai organizāciju darbu (sīkais huligānisms), uzliek naudas sodu no septiņdesmit līdz piecsimt eiro." Sieviete šo pārkāpumu aktu neparakstījusi, uz rokas nevienu papīru neesot saņēmusi, tāpēc uzskatījusi, ka nekāda soda nav. Dzīvojusi mierīgi tālāk. Taču pērnā gada augustā pienākusi vēstule no tiesu izpildītājas, ka piespriestais 70 eiro sods jau apaudzis ar parāda procentiem un sasniedzis vairāk nekā 120 eiro. „Pēc tam man noslēdza bankas kontu, un es vairs nevaru izņemt naudu. Man ir trūcīgās statuss," to, ka šādu summu vienkārši nespēj nomaksāt, uzsver sieviete. Viņa jau centusies meklēt taisnību un vērsusies pie juristiem, kas arī bijuši sievietes pusē, apgalvojot, ka viņa nelikumīgi notiesāta – bez lieciniekiem un tiesas. Tomēr lielākā problēma ir tajā, ka it kā vainīgā sieviete lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā nav pārsūdzējusi likumā noteiktajā kārtībā un termiņā, līdz ar to lēmums stājas spēkā un piešķirtais sods ir jāizpilda.
Jāzina savas tiesības
Tā kā laikraksts „Stars" nevar ne sniegt juridiskas konsultācijas, ne nostāties kāda pusē, no malas nezinot visus notikušā apstākļus, ar šo skarbo dzīves mācību vēlamies atgādināt visiem saviem lasītājiem vienmēr būt modriem un iestāties par savām tiesībām, negaidot, ka problēmas atrisināsies pašas no sevis.
VP Madonas iecirkņa priekšnieks Gundars Trops, komentējot administratīvo pārkāpumu izskatīšanas un soda piespriešanas procesu, uzsvēra: – Vai tā būtu administratīvā lieta vai krimināllieta, lēmuma pieņemšanas gadījumā cilvēkam vienmēr tiek izskaidrots pieņemtais lēmums un visi ar to saistītie termiņi. Ja likumiskajā kārtībā netiek saņemta sūdzība par šo lēmumu, tas stājas spēkā, līdz ar to ir jāizpilda arī piešķirtais sods. Jāteic, ka nedzīvojam tomēr vairs Akmens laikmetā un visiem ir zināma patiesība – likuma nezināšana neatbrīvo no atbildības. Tātad cilvēkam ir jāzina vai šādā situācijā vismaz jāinteresējas pie jurista par savām tiesībām un tās jāizmanto.
Attiecīgi persona, kura saukta pie administratīvās atbildības, administratīvā pārkāpuma lietā pieņemto lēmumu var pārsūdzēt augstākā iestādē. Sūdzību administratīvā pārkāpuma lietā var iesniegt 10 darba dienu laikā no pilna lēmuma paziņošanas dienas. Šajā gadījumā termiņš sen jau kā iztecējis. Tomēr Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodekss paredz arī to, ka nokavēto procesuālo termiņu var atjaunot iestāde, kas ir tiesīga lietu izskatīt, pēc sūdzības iesniedzēja motivēta lūguma, ja tā atzīst nokavēšanas iemeslu par attaisnojošu.
Gundars Trops turpina: – Reti kurš atzīst savu vainu, taču ir noteikta procedūra, un jebkurš cilvēks var izmantot savas likumā noteiktās tiesības. Ja, piemēram, ir pretenzijas par policijas rīcību kādā momentā, cilvēks vienmēr var vērsties prokuratūrā. Noteikti ir jāizmanto iespēja konsultēties pie jurista; arī, ja cilvēkam ir ierobežoti līdzekļi, jāmeklē un jāvēršas pie kāda no speciālistiem. Domāju, mums viņu ir pietiekami daudz.
Par valsts nodrošināto juridisko palīdzību
Jāpiebilst, ka apsūdzētā sieviete sava trūcīgā statusa dēļ lūgusi Juridiskās palīdzības administrācijai valsts nodrošināto juridisko palīdzību, taču tā viņai atteikta. Jāizskaidro, ka tiesības pieprasīt valsts nodrošināto juridisko palīdzību personām ir tikai tad, ja tās:
1) ir ieguvušas maznodrošinātas vai trūcīgas personas statusu atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajai kārtībai, kādā fiziskā persona atzīstama par maznodrošinātu vai trūcīgu;
2) pēkšņi nonākušas tādā situācijā un materiālajā stāvoklī, kas tām liedz nodrošināt savu tiesību aizsardzību (stihisku nelaimju, nepārvaramas varas vai citu no personas neatkarīgu apstākļu dēļ);
3) atrodas pilnā valsts vai pašvaldības apgādībā.
Juridiskās palīdzības administrācija valsts nodrošināto juridisko palīdzību piešķir:
1) civillietās (izņemot, ja lieta ir saistīta ar muitas vai nodokļu jautājumiem, tā attiecas uz prasījumu par goda un cieņas aizskaršanu, tā attiecas uz prasījumu, kas tieši saistīts ar personas saimniecisko darbību vai komercdarbību, vai neatkarīgu profesionālo darbību u. c.);
2) valsts nodrošina juridisko palīdzību administratīvajās lietās, un persona to var pieprasīt līdz galīgā tiesas nolēmuma spēkā stāšanās brīdim:
– pārsūdzības procedūrās patvēruma piešķiršanas procesa ietvaros;
– lēmuma par apstrīdēto izbraukšanas rīkojumu vai lēmuma par apstrīdēto lēmumu par piespiedu izraidīšanu pārsūdzēšanas ietvaros;
– bāriņtiesas lēmuma par bērna tiesību un tiesisko interešu aizsardzību pārsūdzēšanas ietvaros.
Tātad valsts nodrošina juridisko palīdzību tikai noteiktās administratīvajās lietās; un šis gadījums tam neatbilst.