Laiks, kad Madonas pilsēta varēja lepoties ar 10 000 iedzīvotāju, beidzās jau pirms vairākiem gadiem. Diemžēl, pērn tika šķērsota vēl viena nelāga statistikas robeža –
nu, saskaņā ar Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) svaigākajiem datiem, Madonā iedzīvotāju skaits vairs nesasniedz 8000 cilvēku.
Par vienu no būtiskākajiem iemesliem, kādēļ iedzīvotāju skaits sarucis ne tikai pilsētā, bet arī visos novada pagastos, varēja lasīt laikraksta šā gada 27. janvāra numurā, kur aplūkojām pērnā gada demogrāfisko situāciju novadā. Pērn mirušo bija par 95 cilvēkiem vairāk nekā dzimušo.
Kopumā, pēc PMLP datiem, Madonas novadā 2015. gadā dzīvoja 25 515 iedzīvotāju. Statistika par 2014. gadu liecina, ka pirms gada iedzīvotāju skaits novadā bija 25 920, savukārt 2013. gadā – 26 387. Divos gados Madonas novads zaudējis vairāk nekā 850 cilvēku.
Iedzīvotāju skaita samazināšanos veicinājis ne tikai negatīvais dabiskais pieaugums, bet arī migrācija, kas atstāj ietekmi gan uz iedzīvotāju skaitu, gan darbspējas vecuma struktūru. Pērn novadā darbspējas vecumā bija 16 561 iedzīvotājs, bet gadu iepriekš – 16 656. Kā ļoti pozitīvu statistikas rādītāju var uztvert krietno pieaugumu tajā iedzīvotāju kategorijā, ko veido bērni un jaunieši līdz darbspējas vecumam. 2014. gadā to kopskaits bija 3193, pērn novadā vecumā līdz 15 gadiem bija jau 3379 bērni. Šobrīd tas varbūt nenes novadam tik lielu finansiālu ieguvumu, kāds tas būtu no ekonomiski aktīvās iedzīvotāju daļas (jāņem gan vērā bezdarba rādītāji novadā, kas ir ~ 10%), taču šī pozitīvā tendence ļauj uz novada tālāko attīstību raudzīties ar piesardzīgu optimismu. Neliels kritums pret 2014. gadu pērn bija vērojams vecuma grupā, ko veido cilvēki pēc darbspējas vecuma. Tiesa, šajā grupā interesantākais rādītājs ir dzimumu dalījums. Līdz darbspējas vecumam un darbspējas vecumā dominē vīriešu īpatsvars, bet pēc darbspējas vecuma teju uz pusi vairāk ir sieviešu. Kopumā sieviešu novadā ir par 4% vairāk nekā vīriešu, tā ir ne tikai viena no Madonas novada, bet arī visas Latvijas īpatnībām
Jau ierasti Madonas novads nacionālā sastāva ziņā laika gaitā ir saglabājies visai viendabīgs: 86% iedzīvotāju ir latvieši, 8,6% – krievi, un tikai nepilni 5% no kopskaita veido citu nāciju pārstāvji.
Komentēt PMLP apkopotos datus par iedzīvotāju skaitu un struktūru Madonas novadā lūdzām Madonas novada pašvaldības domes priekšsēdētāja vietnieku Agri Lungeviču.
Viņš atzina, ka dati, kas raksturo būtisko iedzīvotāju skaita kritumu, nav iepriecinoši. No aptuveni 400 gada laikā novadam zudušajiem cilvēkiem tikai nepilns 100 ir uz mirstības rēķina, parēji 300 – migrācijas dēļ.
– Zemā dzimstība ir viens no faktoriem, taču izteiktāka ir migrācija, kas mūsu valstī, kurā vērojama monocentriska attīstība, ir ļoti jūtams. Nozīmīgs faktors ir arī migrācija ne tikai uz Rīgu vai reģionu centriem, bet arī uz ārvalstīm, kas vēl vairāk iztukšo laukus. Ja paraugās uz lauku sadaļu, Rietumeiropā tikai 3% no kopējās populācijas ir nodarbināti lauksaimniecībā, Latvijā šī attiecība ir augstāka, taču ne tuvu tāda kā padomju gados, kad laukos strādāja vairāk nekā 20% cilvēku. Modernizācija lauksaimniecībā ir mazinājusi pieprasījumu pēc darbaspēka, līdz ar to cilvēki meklē darba iespējas ārpus laukiem, un tās parasti ir pilsētā. Lauku novadiem ir jācenšas kaut ko šim procesam likt pretim un jāpavērš migrācijas straume pretējā virzienā. Mēs gan lielākoties to varam izdarīt, piesaistot cilvēkus valsts iekšienē, taču, ja raugāmies nacionālā līmenī, – no saskaitāmo vietas summa jau nemainīsies, – atzina Agris Lungevičs, norādot uz to, ka pieaugums vienā vai otrā novadā, saglabājoties situācijai, ka iedzīvotāju skaits valstī samazinās, nav iemesls, lai priecātos.
Kaut arī Madonas novads gadu no gada piedzīvo iedzīvotāju skaita kritumu, tas nav tik dramatisks, kā vairākās citās Latvijas pašvaldībās. 2009. gadā Madonas novads iedzīvotāju skaita ziņā bija 11. lielākais, 2015. gadā – jau vairs tikai 7.
Kā piemēru tam, ka pašvaldība ar savu politiku var ietekmēt procesus, viņš minēja savstarpējos pašvaldību norēķinus par skolām un bērnudārziem.
– 2012. gadā Madonas novada bilance bija mīnus 118 bērnu, kas mācījās citu novadu izglītības iestādēs. 2015. gadā ar brīvpusdienu, transporta nodrošināšanu u. c. aktivitātēm pašvaldība ir panākusi, ka tās bilance ir plus 75 bērni. Tas ir konkrētas izglītības politikas īstenošanas rezultāts, un tas apliecina, ka pašvaldība spēj ietekmēt procesus. Arī valstiskā līmenī tas ir iespējams, veidojot, piemēram, jau aktualizēto Demogrāfijas ministriju vai izveidojot atsevišķu departamentu jau esošas ministrijas paspārnē. Ķīnas piemērs ar „viena bērna politiku" liecina, ka rezultātu, ja vien ir tāda vēlme un iespējas, var panākt. Protams, šobrīd Ķīna jau cīnās ar sava lēmuma sekām. Jautājums tikai par to, vai Latvija ir tam gatava un var to atļauties. Manuprāt, pašlaik pārāk daudz uzmanības tiek veltīts formai, nevis saturam. Dzimstības veicināšana būtu viens no valstiskajiem uzdevumiem, – uzsvēra Agris Lungevičs.
Viss gan nav tikai drūmās krāsās krāsojams. Domes priekšsēdētāja vietnieks ir novērojis, ka aizvien vairāk jauno ģimeņu, kādu laiku nostrādājot ārvalstīs, atgriežas Latvijā, tostarp Madonas novadā. Cilvēki novērtē sakārtoto vidi, sabiedriskos pakalpojumus un arī uzņēmējdarbības iespējas. Agris Lungevičs minēja, ka tuvākajos gados uzņēmējdarbības vides sakārtošanai novadā būs pieejami arī Eiropas struktūrfondu līdzekļi, kas sekmēs jaunu darbavietu radīšanu.