(Sākums 29. janvāra „Starā")
„… tepat ir staigājis Dievs, pasaules pakausī zaļā putekļos pēdas vēl mana."
Trešā diena. Brokastojam viesnīcā
Jau otro dienu brīnāmies, ka nav gaļas ēdienu. Izrādās, ebreji ievēro „košrutu" (vesels nosacījumu komplekss, kas jāievēro, gan kaujot lopus, gan uzglabājot un gatavojot maltītes). Pirmais nosacījums: neēst vienā maltītē piena un gaļas produktus. Ja ēsts piena ēdiens, gaļu drīkst baudīt jau pēc pusstundas, bet pēc gaļas gan pienu, biezpienu, saldējumu – tikai pēc sešām stundām. Īpaši stingri tradīcijas cienošām ģimenēm, un esot cita trauku servīze piena, cita – gaļas ēdieniem, kā arī divi ledusskapji. Gan veselīgie ēšanas ieradumi, gan labvēlīgie dabas apstākļi droši vien ir iemesls, kāpēc zinātnieki Izraēlu ir ierindojuši veselīgāko cilvēku valstu saraksta pašā augšgalā. Cilvēki līdz 70 gadiem ir praktiski veseli.
Šodien ir ekskursijas diena pa Kinnereta ezeru jeb Galilejas jūru, kas ir milzīgs ezers, viszemākais saldūdens ezers zem jūras līmeņa pasaulē. Lielākā daļa saldūdens ieplūst no Jordānas upes. Mūs vizina ar vairākām motorlaivām, jo esam daudzi. Braucam un priecājamies par dabas ainām un skatiem uz pilsētu un kalniem. Iedomājamies par tiem laikiem, kad šeit dzīvoja Jēzus Kristus un veica daudzus brīnumus. Pāri ezeram redzami kalni, un neomulīgi kļūst zinot, ka tur atrodas Sīrija.
Vēlāk aizbraucam uz arābu tirgu augstāk kalnos, kur zemākas cenas nekā tūristu iecienītākajās vietās. Sapērkam garšvielas, izgaršojam dažādus žāvētus augļus un riekstus. Vēl pastaigājamies pa pilsētu, un vakarā atkal deju mēģinājumi.
Ceturtā diena. Festivāla un konkursa diena
Pa dienu mēģinājumi, ģenerālmēģinājums. Dejojam, dejojam un dejojam… Deja pēc dejas. Konkursā esam godalgoto sarakstā, finālā saņemam kausu un diplomu. Pūles ir atmaksājušās. Priecīgas dodamies uz viesnīcu. Diena jau galā, jāatpūšas no stresa.
Piektā diena. Kārtīgi pasauļojamies
Vēlāk braucam uz Jordanītu. Tā ir vieta Jordānas upē, kur Jānis kristīja tautu, un svētceļnieku kristību vieta. Šeit ir tīrāks ūdens. Ienirstam iepriekš nopirktajos garajos, baltajos kreklos. Esam slapjas un laimīgas.
Pilsētā pārsteidz daudzi kaķīši bomzīši. Vienu tādu pabarojam, tik izsalcis, ka pat sausu maizi ēd aizgūtnēm. Pārsteidz arī ielu netīrība, nevar nemaz salīdzināt ar Madonu.
Ir Ziemassvētku vakars, meklējam katoļu baznīcu. Atrodam, bet viss tumšs un kluss. Otrā rītā izrādās, ka dievkalpojums noticis vēlāk.
(Nobeigums sekos)