Lai gan vēstures avotos Lubānas vārds minēts pirms daudziem gadu simteņiem, pilsētas statuss tai piešķirts salīdzinoši nesen – pirms 24 gadiem. 30. janvārī, Lubānas pilsētas dzimšanas dienā, emocijām bagāti svētki tika svinēti ar pasākumiem lieliem un maziem.
Rīta pusē uz spraigām aktivitātēm kopā tika aicināti jaunākā gadagājuma lubānieši, bet vakarpusē pilsētas klubā dzimšanas dienas koncertu dažādu paaudžu interesenti baudīja, pateicoties novadniecei, dziedātājai Elzai Rozentālei un viņas muzikālajiem domubiedriem.
Sveicot Lubānas pilsētas 24. jubilejā, Lubānas novada domes priekšsēdētājs Tālis Salenieks sanākušajiem lika aizdomāties par vietas un sakņu izjūtu.
– Parasti dzimšanas dienās vēlamies teikt paldies jubilāru vecākiem. Tā kā pilsētai vecākus atrast ir grūtāk, varam būt gandarīti, ka pilsētai ir stabili krustvecāki, –
uzsvēra priekšsēdētājs. – Šai gadījumā par krustvecākiem var saukt tos deputātus, kas 1992. gadā nobalsoja par pilsētas statusa piešķiršanu Lubānai. Šī soļa idejas autors ir toreizējais domes priekšsēdētājs Miķelis Gruzītis, viņam varam dot krusttēva godu.
Uzrunā Tālis Salenieks pauda gandarījumu par lubāniešiem, kas pilsētas vārdu spodrina ik dienu. – Paldies Lubānas vidusskolas kolektīvam, kas nedēļas gaitā daudz pastrādāja, lai ar Lubānu iepazīstinātu mūsu jauno paaudzi. Nereti šķiet, ka par savu dzimto pilsētu daudz zinām, bet ir elementāras lietas, ko par Lubānu dažkārt nezinām vai piemirstam, – novērtēja domes priekšsēdētājs.
– Lubānas vidusskolā notika tikšanās ar domes deputātiem un darbiniekiem, kuras laikā centāmies pastāstīt par pašvaldību un tradīcijām mūsu pilsētā, par to, kā dzīvojam, kā veidojam savu pilsētu. Interesanti bija uzklausīt arī skolēnu domas un novērojumus. Paldies vidusskolas kolektīvam par jaunās paaudzes audzināšanu! – novērtēja Lubānas novada domes priekšsēdētājs Tālis Salenieks.
Svētku reizē izskanēja arī pateicība Lubānas iedzīvotājiem, jo pilsētu veido tieši viņi. „Tas, kāda nākotnē būs mūsu pilsēta, būs atkarīgs no ikviena. Mēs dzīvojam skaistā vietā, un pilsēta no cilvēka atšķiras ar to, ka tā nenoveco. Pilsēta ar katru dienu, ar katru gadu var kļūt arvien skaistāka, un tas, kāda tā ir šobrīd, ir lubāniešu veikums. Paldies visiem par ieguldījumu!"
Nedaudz no vēstures
Vēstures avotos Lubānas vārds pirmo reizi minēts 13. gadsimtā. Apdzīvota vieta te izveidojusies pie bijušās Lubānas muižas (Lubahn) centra, kas atradies Aiviekstes labajā krastā (tagadējās Parka ielas apkārtne). 1926. gadā Lubānai piešķirts biezi apdzīvotas vietas (ciema) statuss, 1958. gadā – strādnieku ciemata, kopš 1961. gada – pilsētciemata statuss. 1992. gadā Lubānai piešķīra pilsētas tiesības, bet kopš 2007. gada Lubāna ir arī novada centrs. Lubānā atrodas novada dome, vidusskola, mākslas skola, bērnudārzs, kultūras nams, bibliotēka, luterāņu un katoļu baznīcas.
Lubānas iedzīvotāju domas
Vaicājot, kādi ir Lubānas iedzīvotāji, saņēmu atbildi, ka lubānieši ir labi cilvēki un savas vietas patrioti.
– Lubānieši ir atsaucīgi, čakli, pie mums intensīvi notiek pašdarbība, lepojamies ar TDA „Lubāna" un citiem kolektīviem, – „Staram" atzina Aina Peilāne. – Mūsu pilsētā ir daudz ko darīt gan bērnudārza vecuma bērniem, gan pensionāriem. Lubānas kultūras namā darbojas deviņi amatiermākslas kolektīvi.
Kad lūdzu raksturot viņas vaļaspriekus, bijusī grāmatvede pastāstīja: – Esmu pensionāre, nedaudz nodarbojos ar nūjošanu, taču ilgus gadus piedalījos folkloras kopā „Lubāna". Tur nodziedāju 28 gadus, varbūt vēl kādreiz atgriezīšos. Pirmajā starptautiskajā folkloras festivālā „Baltica", kas notika 1988. gadā, kolektīva rindās bija arī mūsu slavenā teicēja Marta Šmidte. Pērn folkloras kopai atzīmējām 30 gadu jubileju, tai tika piešķirta nominācija „Mūža ieguldījums".
Lubāna ir Ainas kundzes dzimtā vieta, te viņa augusi, Lubānu atceras arī kā nelielu ciematiņu. „Kādreiz Lubānā bija 3,5 tūkstoši iedzīvotāju, tagad ir nedaudz vairāk par 2 tūkstošiem. Diemžēl daudzi lubānieši devušies darbā uz ārzemēm. Jaunatne beidz skolu un aiziet, jo pilsētā darbavietu nav visai daudz."
Interesanti, ka dziedātājas Elzas Rozentāles vecāmamma Anna Žvagiņa bijusi Ainas Peilānes vēstures skolotāja. „Ļoti zinošs, jauks, saprotošs cilvēks, varētu teikt: skolotāja – personība. Viņas mazmeitas Elzas panākumiem sekoju arī es, esmu izlasījusi visu iespējamo par dziedātāju, kas publicēts presē, zinu viņas dzimtas mājas Meirānu Visagalā. Uzskatu, ka Elza Rozentāle ir talantīga dziedātāja, ļoti patīk viņas balss tembrs. Sekoju līdzi arī TV3 šovam „Izklausies redzēts", kur Elza pievērsa visas Latvijas uzmanību. Toreiz nodomāju – tepat mūsējā, varētu taču kādreiz apciemot arī Lubānu. Nebija ilgi jāgaida – vēlēšanās piepildījās!"
Vēlēšanās piepildās
Koncertā par godu Lubānas pilsētas dzimšanas dienai Elza Rozentāle vispirms atskaņoja folklorai pietuvinātus skaņdarbus. Skanēja gan tautas dziesmu apdares, gan klasiskas džeza melodijas. Dziedātāja atklāja, ka savulaik mācījusies mūzikas skolā, dziedājusi korī, ansamblī un folkloras kopā. Apgūt mūziku Elza Rozentāle vēlēja arī sanākušajiem jauniešiem.
Koncerta otrā daļa tika veltīta mūzikai cabaret noskaņās, tāpat skanēja kāda dziesma no TV šova „Izklausies redzēts" raidījumiem.
Par saviem skatuves partneriem Elza Rozentāle pastāstīja: – Toms Poišs ir džeza kontrabasists, beidzis Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas maģistrantūru, spēlējis grupā „Astro'n'out", koncertējis kopā ar dziedātāju Donu, muzicē kopā ar koklētāju Laimu Jansoni, piedalās daudzās džeza apvienībās. Kaspars Vizulis ir džeza ģitārists, Amsterdamas Konservatorijas absolvents, kas pēc piecus gadus ilgām mācībām nesen atgriezies Latvijā. Pašlaik aktīvi koncertē dažādos džeza sastāvos, strādā par pasniedzēju Ventspils mūzikas vidusskolā.
Koncerta izskaņā lubānieši mūziķiem dāvāja ziedus, no sirds pateicoties novadniecei par brīnišķīgo pienesumu pilsētas jubilejā.