Gada pirmais mēnesis būs aizritējis. Dzelzavas pamatskolā tas nav bijis iešūpošanās laiks jaunam darba cēlienam, bet gan spraigs mācību un ārpusstundu darbs. Kā nopietnākos un ikgadējos janvāra pasākumus var minēt: Barikāžu aizstāvju atceres dienu, rakstnieka Doku Ata atceres dienu, eksakto mācību priekšmetu erudītu vecākajām klasēm.
Katru gadu janvāris mūsu skolā ir novadnieka Doku Ata mēnesis. Šoreiz nopietnāk kā citas reizes gatavojāmies šim pasākumam, jo 16. janvārī rakstniekam apritēja 155 gadi.
15. janvāra pēcpusdienā visi Dzelzavas pamatskolas skolēni, skolotāji un interesenti pulcējās skolas mazajā zālē uz rakstnieka atceres pasākumu. Šo pēcpusdienu organizēja un vadīja skolas direktore Indra Zukure un skolotāja Līga Smalkā. Šoreiz mazāk runāja par rakstnieka literāro darbību, vairāk izcēla pozitīvās rakstura iezīmes, viņa attapību, humoru, interesanto valodu. Pārfrāzējot rakstnieka līdzgaitnieku atmiņās paustās atziņas, varam secināt, ka viņa humors bija maigs, labsirdīgs, nemeklēts.
Sevišķi tuvs skolēniem ir rakstnieka darbs „Mans dzīves rīts". Tas ir pats pirmais bērnības atmiņu tēlojums latviešu literatūrā (tikai pēc tam top citu autoru tāda paša žanra darbi). Savās atmiņās viņš stāsta par vectēvu, par tēva pārbraukšanu no Rīgas, par lielo un mazo „kristamāti", par paša stādītām ābelēm un citiem notikumiem.
Jaunāko klašu skolēni, zīmēšanas skolotājas Līgas Smalkās mudināti, ilustrēja interesantākās un viņiem saprotamākās vietas no šī darba. Savukārt vecāko klašu skolēni, latviešu valodas skolotāju iedvesmoti, piecrindēs atklāja, kā viņi saprot Doku Ata izmantotos vārdus. Bija interesanti! Piemēram, vārds „preilene" kāda 8. klases skolēna piecrindē skanēja šādi: „Preilene,/ Meitene Preiļos,/ Dzīvoja, ēda maizi./ Mamma saka: „Puķes kaisi/ Preiļos!"
1994. gadā skolā ir nodibināta rakstnieka Doku Ata balva labākajiem skolēniem mācībās. Šo balvu var saņemt divas reizes mācību gadā ikviens Dzelzavas pamatskolas 5.-9. klases skolēns, kuram vidējā atzīme ir augstāka par 8 ballēm un nevienā mācību priekšmetā nav zemākas atzīmes par 7 ballēm. Pa šiem gadiem balvu ir saņēmis 121 laureāts. Tie skolēni, kuri pašreiz mācās Dzelzavas pamatskolā un ir bijuši šīs balvas kandidāti un balvas saņēmēji, rakstīja eseju „Ceļš uz Doku Ata prēmiju". Kāda skolniece savā esejā saka: „Sevi es varētu salīdzināt ar Doku Ati. Apņēmība, atbildība, mērķtiecība ir īpašības, kuras mums kopīgas. Es nospraužu mērķi un tiecos uz to, cik vien spēju, daru visu, lai sasniegtu iecerēto un izdarītu to pēc iespējas labāk. Neraugoties uz to, cik grūti ir sasniegt labus rezultātus, es neapstājos pie viena panākuma – nepārtraukti cenšos pilnveidoties un iegūt kaut ko jaunu un noderīgu."
Pasākuma goda viesis bija ilggadējā Doku Ata muzeja vadītāja Valda Ivanova, ikdienā godāta vienkārši par Valdas tanti. Lielu paldies sakām viņai par sadarbību un atbalstu! Valdas tante ir Doku Ata muzeja sirds un dvēsele, „labais gariņš", kas ikvienu sagaida un pavada ar sirsnību, atvērtību, labestību un ceļa maizi ikdienas soļa vieglumam. Viņa ar interesi sekoja līdzi skolēnu un skolotāju sagatavotajam pasākumam.
Vienaldzīgo nebija, jo katrs skolēns bija ieguldījis savu veikumu šīs pēcpusdienas tapšanā.