Ar šā gada 1. janvāri stājās spēkā gan plašu kritiku, gan uzslavas izpelnījušies grozījumi Ministru kabineta (MK) noteikumos, kas nosaka produktu sarakstu, ko papildus ēdienreizēm drīkstēs izplatīt izglītības iestādes teritorijā – ēdnīcās, skolas kafejnīcās un uzkodu automātos.
Grozījumi arī paredz, ka skolēniem, sociālās aprūpes klientiem un ārstniecības iestāžu pacientiem ēdināšana būs jānodrošina ar pasniegšanas dienā svaigi pagatavotu ēdienu no dabiskiem pārtikas produktiem.
Par dabiskiem noteikumu izpratnē tiek uzskatīti neapstrādāti pārtikas produkti (piemēram, gaļa, zivis, olas, graudaugi, augļi, dārzeņi, kartupeļi), kas nav ģenētiski modificēti, nesatur ģenētiski modificētus organismus un nesastāv no tiem.
Ēdienkartē jāiekļauj arī apstrādāti un pārstrādāti pārtikas produkti (piemēram, maize, jogurts, siers, gaļas produkti), kas nesatur ģenētiski modificētus organismus, nesastāv no tiem un nav no tiem ražoti, kā arī nesatur aromatizētājus un pārtikas piedevas – krāsvielas, garšas pastiprinātājus, konservantus un saldinātājus.
Ieteikumi par produktiem, no kuriem skolās labāk izvairīties, izstrādāti, pamatojoties uz Veselības ministrijas sagatavotiem uztura ieteikumiem, Eiropas Komisijas un Pasaules Veselības organizācijas vadlīnijām par bērnu un pusaudžu uzturu.
Iepriekš ierobežojumus noteica vien konkrētiem pārtikas produktiem, to sastāvdaļām, pievienotām pārtikas piedevām, kā arī maksimāli pieļaujamam sāls daudzumam.
Madonas novada pašvaldības izglītības nodaļas vadītāja Solvita Seržāne „Staram" atzina, ka pašvaldībai, kas visās novada skolās, atskaitot Madonas pilsētas 2. vidusskolu, nodrošina ēdināšanas pakalpojumu, izmaiņas MK noteikumos nav radījušas būtiskus šķēršļus.
– Protams, ir viena vai otra lieta, ko vajag ievērtēt, taču būtisku problemātiku, sastādot ēdienkartes un nodrošinot ēdināšanu, tas nerada. Mūsu mērķis, ko izvirzījām, apmaksājot pusdienas skolēniem līdz 12. klasei, bija, lai bērni saņemtu siltas pusdienas un tiktu paēdināti. Uzsvara uz to, ka tam būtu jānotiek ar našķiem un neveselīgiem produktiem, nebija. Pieļauju, ka problēmas varētu rasties privātajiem ēdināšanas uzņēmumiem un kafejnīcām, – norādīja Solvita Seržāne.
Viņa minēja, ka konkrētie MK noteikumi skar ražotāja un patērētāja intereses. Raugoties no patērētāja puses, jo īpaši, ja runa par bērniem un jauniešiem, ir svarīgi turēties pie principiem par veselīga uztura nodrošināšanu. Ražotāja, uzņēmēja pozīcija ir saistīta ar sava biznesa pastāvēšanu un ilgtspēju. Tiesa, arī saduroties abu pušu interesēm, ir iespējams rast kompromisu.
– Ja vēlamies, lai jaunā paaudze izaugtu vesela, mums ir jāsabalansē abu pušu intereses, – uzsvēra izglītības nodaļas vadītāja.
Vaicāta, vai bērnu vecāki līdz šim ir izrādījuši satraukumu par to, ka skolās gatavotais un viņu bērniem pasniegtais ēdiens, kā arī tā produkcija, kas iegādājama kafejnīcās, būtu neveselīga, Solvita Seržāne atbildēja, ka lielāka interese ir par ēdiena garšu.
– Tiesa, ir viens jautājums, kas aktualizējās jau pirms pāris gadiem, un tas bija saistībā ar enerģijas dzērieniem. Bērni starpbrīžos dodas uz tuvējo veikalu, lai to iegādātos, un gan skolotāji, gan vecāki ir novērojuši, ka šo dzērienu lietošana neatstāj pozitīvu iespaidu uz bērnu uzvedību. Manuprāt, pozitīvi vērtējams Saeimas lēmums par aizliegumu pārdot enerģijas dzērienus nepilngadīgajiem, kas stāsies spēkā ar 1. jūniju. Iespējams, cilvēkiem, kuri ar šo problēmu nav saskārušies, šķitīs – „kas gan šajos dzērienos tik slikts?", taču gan vecāki, gan pedagogi novērtēs šo aizliegumu, – sacīja Solvita Seržāne, piebilstot, ka problēmas saistībā ar enerģijas dzērienu lietošanu rada ne tikai bērnu uzvedība, bet arī viņu veselībai nodarītais kaitējums, par ko visai bieži ir runājuši Latvijas onkologi.
Nav tik traki
Apliecinājumu tam, ka grozījumi MK noteikumos atstājuši mazu ietekmi gan uz ēdiena gatavotāju, gan patērētāju ikdienu, „Stars" guva trešdien, apmeklējot Madonas pilsētas 1. vidusskolu, kuras ēdamzālē, pusdienojot trijās maiņās (plus launags), tiek paēdināti aptuveni 1000 vidusskolas un Madonas Valsts ģimnāzijas skolēnu. Skolā viesojāmies starpbrīdī, kurā ēdēju ir visvairāk. Otrajā maiņā, kad pusdienās ierodas Madonas pilsētas 5.-12. klases skolēni (vairāk nekā 400 skolēnu), aizņemti ir visi gan pie ieejas ēdamzālē, gan uz zāles skatuves esošie galdi. Pusdienās todien – sātīga zirņu zupa un saldēdiens. Tie, kam ar kopgalda pusdienām par „īsu", var turpat ēdamzālē iegādāties kaut ko no paplašinātās ēdienkartes.
Skolēnu ēdināšanas pakalpojumu vidusskolā nodrošina pašvaldības ēdināšanas uzņēmums „Saulīte".
Gan Madonas pilsētas 1. vidusskolas direktora pienākumu izpildītāja Inese Strode, gan ēdināšanas uzņēmuma „Saulīte" pavāre Līga Čevere laikrakstam atzina, ka, lai gan Veselības ministrijas rosinātie un MK apstiprinātie noteikumu grozījumi vērtējami kā stingri, lielas problēmas tie nerada.
– MK noteikumi ir stingri, un ne vienmēr ir skaidrs to traktējums, taču mūsu skolā tie ir ienesuši maz izmaiņu. Jā, kafejnīcas plaukti kļuvuši nedaudz tukšāki. Pieļauju, ka, ja skolā strādātu privātais, nevis pašvaldības uzņēmums, vai tiktu ņemts ārpakalpojums, problēmu būtu vairāk, – minēja Inese Strode.
Pavāre Līga Čevere „Staram" apliecināja, ka skolas ēdienkartē kopš jaunā gada izmaiņu nav bijis daudz.
– Mēs jau līdz šim darbojāmies pēc tiem principiem, kas noteikti grozījumos. Rūpnieciski pārstrādātus produktus neizmantojām, dabiskās krāsvielas arī ne. Vienīgās jūtamās izmaiņas saistās ar cukura daudzuma samazināšanu ēdienā. Iepērkam vietējo lauksaimnieku un ražotāju produkciju, – skaidroja Līga Čevere.
Smalkmaizītes ir bijis viens no tiem konditorejas izstrādājumiem, pret kuru saistībā ar MK grozījumiem ir bijusi vērsta visasākā veselības ministra Gunta Belēviča kritika.
Skolas kafejnīcā pusdienlaikā man pretim raudzījās vien divas vientulīgas bulciņas, kas liecina par to, ka tās skolēnu vidū joprojām ir pieprasītas.
– Maz bija to produktu, pret kuru izplatīšanu skolā ir bijušas kolēģu un vecāku iebildes. Viens no piemēriem ir želejkonfektes. Gāzētie, saldinātie dzērieni jau sen no kafejnīcas bija pazuduši. Vēlamies skolā propagandēt pēc iespējas veselīgāku produktu lietošanu uzturā. Protams, var diskutēt par bulciņu tirgošanu. Manuprāt, labāk un arī drošāk, ja bulciņas tiek ceptas uz vietas un piedāvātas skolā, nekā skolēniem pēc tām jādodas uz beķereju vai veikalu, – atzina Inese Strode.
Līga Čevere piebilda, ka daudziem svaigi ceptās bulciņas arī kalpo par brokastīm, jo ne katrs pagūst vai arī vēlas ieturēt mājās rīta maltīti.
– Skolēni pusdienas nespēj sagaidīt, jo īpaši tie, kuri uz skolu brauc no pagastiem. Daudziem pusdienas vieglāk sagaidīt ļauj programmas „Skolas piens" ietvaros nodrošinātais piens, ko bērni labprāt dzer, nereti iegādājoties arī mūsu ceptās bulciņas. Skolēni arī visai aktīvi ēd atbalsta programmā „Skolas auglis" sarūpētos augļus, tādēļ mēs vēlētos, lai tās darbība tiktu pagarināta, – sacīja Līga Čevere.
Skolēnu attieksme pret ēdienu, pēc skolas direktora pienākumu izpildītājas un skolas pavāres domām, visbiežāk ir atkarīga no ģimenē ieaudzinātajām tradīcijām.
– Lielākoties par ēdienu ir labas atsauksmes. Protams, ja bērns, piemēram, biešu zupu vai zupas kā tādas mājās neēd, arī skolā, ļoti iespējams, viņš to sākumā nedarīs. Līdzīgi ir ar ķīseli. Bija arī gadījums, kad tika pagatavota mērce no vistas filejas. Daži bērni pirmajā reizē to neatpazina un mērci neēda, šobrīd jau ēd un slavē. Iecienītākais ēdiens tradicionāli ir makaroni. Kad tos gatavo, nekas pāri nepaliek. Svarīgi, ka bērnam ir iespēja dienā baudīt vismaz vienu siltu maltīti. To, cik tā nozīmīga, parasti jūtam pēc brīvdienām, kad skolēni atzīst, ka viņiem visvairāk pietrūcis tieši silto pusdienu, – stāstīja Inese Strode.
Kā ēda, tā ēdīs
Aprunājoties ar vairākiem skolēniem, arī radās iespaids, ka viņi izmaiņas pat nav pamanījuši un tie, kas ir pamanījuši, saldināto dzērienu, čipsu un nedabiskā krāsā esošo konfekšu pazušanu no kafejnīcas plauktiem vērtē pozitīvi.
– Mani izmaiņas neietekmē. Tas drīzāk varētu uzlabot skolēnu veselības stāvokli, – savu viedokli pauda Madonas pilsētas 1. vidusskolas 11.a klases skolnieks Ričards Vēveris.
Skolas kopgaldā pieejamais ēdiens arī visiem parasti iet pie sirds. Ja kaut kas negaršo, paliek iespēja saskaņā ar MK noteikumiem pagatavotu ēdienu iegādāties kafejnīcā.
Par skolas ēdienu pozitīvi izteicās arī Madonas Valsts ģimnāzijas 12.c klases skolnieks Jānis Burkēvičs.
– Kopgalda ēdiens ir garšīgs, pat izsmalcināts. Ja arī kādreiz kāda zupa negaršo, saldais noteikti būs garšīgs, – uzsvēra Jānis Burkēvičs.
Vaicāti, vai katru rītu pirms došanās uz skolu tiek paēstas brokastis, aptaujātie skolēni atzina – kā nu kuro reizi.
– Manuprāt, visas ēdienreizes ir vienādi nozīmīgas, tādēļ arī cenšos no rīta brokastot, jo tas sniedz enerģiju un palīdz labāk darboties smadzenēm, – piebilda Jānis Burkēvičs.