Simtgadnieku pulkam, kas sagaida 100 gadu jubileju, 16. janvārī Sarkaņu pagasta Aizkujas "Lazdiņās" pievienojās un par jubilejas sveicieniem priecājās Lilija Tatjana Kampe.
Jubilāri svētkos kopā ar radiniekiem sveica arī Sarkaņu pagasta pārvaldes vadītājs Andris Simtnieks, sociālā darbiniece Staņislava Pommere, pasniedzot Madonas novada pašvaldības dāvanu, ziedus. Noklausījusies apsveikumu, jubilāre pateicās par skaistajiem vārdiem un novēlējumiem. Jubilārei par godu bija izcepta skaista svētku torte.
Īpašs prieks Lilijai Kampei bija par Valsts prezidenta apsveikumu 100 gadu jubilejā, ko simtgadniece nolasīja. Viņa joprojām lasa, mājās pie durvīm ir pastkastīte, kur pastniece ieliek "Staru", "Mājas Viesi", "Latvijas Avīzi". Lilijas kundze ir lietas kursā par visu, kas notiek Latvijā, jo lasot ir informēta par jaunākajiem notikumiem, par valdības maiņu u. c. Taču saziņai ir jālieto dzirdes aparāts, kas ļauj sarunāties.
Simtgadīgā omīte kādreiz ir bijusi iznesīga dāma – paticis iet uz ballēm, vienmēr sapucēties, kā arī uzpasēt sevi, kas varbūt arī ir palīdzējis tik ilgus gadus nodzīvot. Ļoti paticis hokejs, un arī avīzēs viņa par hokeju rakstīto izlasa.
Lilija Tatjana Kampe ir dzimusi 1916. gada 16. janvārī Meirānos, "Melnalkšņos", ģimenē bijis brālis un 3 māsas. Lilija Kampe 1939. gadā ir apprecējusies ar vīru Robertu, pārcēlusies uz dzīvi "Lazdiņās". Vīrs ir bijis leģionārs, vēlāk pazudis bez vēsts. Pēc tam viena izaudzinājusi 3 dēlus, kas nu jau visi ir mūžībā. Omīte ir bagāta ar 7 mazbērniem (6 mazdēli un 1 mazmeita), 9 mazmazbērniem (8 mazmazdēli un 1 mazmazmeita), ir viens mazmazmazdēls. Lilija Tatjana Kampe visu mūžu ir strādājusi smagos lauku darbus – lopkopībā, mežā, ilgus gadus – noliktavā.
Kaut gan omītei piedāvāts pārcelties dzīvot pie vedeklas Annas, viņa tomēr pārliecinoši izvēlējusies palikt dzīvot lauku mājās, sakot: "Kā tad es savas "Lazdiņas" lai atstāju?" Omīte arī vēlas būt neatkarīga, netraucēti dzīvot pēc sava ierastā ritma. Pati simtgadniece reizēm noskaitot "Slinkum, slinkum, laid mani vaļā – manim sāpēs!" un pati izkurinot krāsni. Par malku, ūdeni, pārtiku parūpējas radinieki, kas viņu regulāri apmeklē.
Pēc sociālās darbinieces Staņislavas Pommeres stāstītā, simtgadniece, viesiem promejot, sacījusi: "Brauciet pie manis nākamgad, jo es vēl te būšu!" Viņa arī citējusi rindas: "Mīļā, baltā zeme, atļauj man vēl ilgi, ilgi pa tavām takām iet!" Viņa svētkos bija uzsējusi lakatu, ko pagasta pārvaldes darbinieki bija uzdāvinājuši uz 90 gadu jubileju.