Nupat būs pagājuši divi gadi, kopš jumurdiete INITA LAPSA ieguvusi pirtnieces sertifi kātu pirts skolā „Lielzemenes". Kā viņa atminas, bērnībā nav bijusi liela saskarsme ar pirtiņām, jaunībā gadījies pabūt tā saucamajās tusiņu pirtīs, tomēr vienā brīdī mīlestība uz pirtī iešanu atnākusi pati par sevi – tā dabiski.
– Tas bija tāds neizskaidrojams iekšējais dzinulis. 2013. gada janvārī e-pastā saņēmu vēstuli ar piedāvājumu, ka „Lielzemenes" uz gadu organizē pirtsskolu. Man togad tieši
palika 40 gadu, nodomāju – neko nesvinēšu, bet šī būs skaistākā dāvana sev. Tā es izmācījos, saņēmu pirtnieces sertifikātu. Liels paldies Jurim un Aelitai Batņām par ieliktajiem pamatiem. Šīs iegūtās gudrības mazpamazām sāku transformēt caur sevi, saprast, cik daudz no tā der man, manai ģimenei, pirtī gājējiem. Tāpat turpinu
lasīt, braucu uz semināriem, turpinu izglītoties. Secinājums ir tāds – katram ir sava pareizākā pirts un pirts rituāls, – teic Inita Lapsa.
Viņa uzsver, ka vēlams tomēr pirtī iet gudri – bez alkohola lietošanas, pārēšanās, izmantojot visas dabas lietas, ko pirtī vien var izmantot.
Inita turpina: – Līdz ar to arī mēs ar ģimeni sākām pirtī iet gudri. Vīrs man ir ļoti atbalstošs, vecākais dēls ar pirti vēl ir uz „jūs", toties jaunākajam dēlam ļoti patīk. Mūsu pašu pirtiņa šobrīd vēl ir tapšanas procesā, viss notiek lēnām un pamatīgi, pārdomājot
visas nianses. Liels paldies Uldim un Valentīnai Cīruļiem, viņi katru sestdienu kurina pirti un atļauj arī mums darboties pirtī.
Reizi nedēļā ieiet pirtī – tas dod mundrumu un enerģiju gan ķermenim, gan garam. Mūsdienās nereti gan ir sajaukušās pirtī iešanas tradīcijas, un tad rodas tāda kā nepareiza pirtī iešana. Inita Lapsa skaidro: – Ļoti bieži cilvēkiem mūsdienās ir
bēdīga pirtī iešanas pieredze, tāpēc viņiem nepatīk. Vīri tikai met garu, vēl pastāv mīts, ka nedrīkst virināt vērtuves durvis, tad nereti brīnās, ka nākamajā dienā sāp galva. Vai vīrs savai sievai ir pajautājis, vai viņai nav par karstu? Ir jāņem vērā, ka katram termoregulācija ir atšķirīga, tāpēc nevajadzētu uzspiest pārlieku lielu karstumu, un pērtuvi vajag arī vēdināt.
Šobrīd ir ierīkotas karsētavas, tas ir tāds somu variants, ka vēsā laikā izkarsējamies. Bet latviešiem tomēr šis princips ir mazliet cits.
Kā izrādās, latviešiem ātrā pirtī iešana ilgst 2-3 stundas. Inita Lapsa pati smejot atzīst, ka sākumā brīnījusies – ko tik ilgi pirtī var sadarīt? – Ātrajā pirtī iešanā ir 3-4 iegājieni pirtī. Pirmajā iesildīšanās reizē ķermenim dodam impulsu, ka to sagaida siltums, miers – pirmās 7 minūtes mierīgā temperatūrā pasildāmies. Tad izejam priekštelpā, padzeram tēju, ejam otrreiz. Šajā brīdī esam jau mazliet iesvīduši, tāpēc vislabāk var attīrīt fizisko
ķermeni. Pirmais, no kā mēs ar ģimeni atteicāmies, ir visi ķīmiskie šampūni un želejas. Skrubi izgatavojam paši, piemēram, no Himalaju sāls, zirņu miltiem, samaltām brūklenēm, meža zemenēm, piparmētras, raudenes. Kad āda attīrīta, noskalojamies ar siltu ūdeni. Parasti šis jau ir tas brīdis, kad cilvēks jūtas kļuvis par pāris kilogramiem vieglāks. Trešais iegājiens ir pēršanās reize. Mācu apgūt pašpērienu, jo cilvēks ļoti brīnišķīgi var arī viens
pats pirtī darboties, ja to pareizi māk. Pašpērienā darbojas ar pāris slotiņām, savukārt, ja gribu mājiniekus vai pirtī gājējus palutināt, masāža notiek ar 14-16 slotiņām. Pēc pēršanās ir laiks kontrastam, izviļājoties sniegā vai iegremdējoties ūdenī, āliņģī. Šobrīd ir
brīnišķīgs sniegs, tas ziemā jāizmanto! Arī -20 grādu salā esmu gājusi āliņģī – ja ir kārtīgi izsildītas kājas, tad var. Pašpēriena laikā stāvu siltā vannītē, līdz āliņģim jāaiziet ar čībiņām. Tajā nelec, bet viegli iegremdējas. Parasti dāmas negrib saslapināt matus, bet avotiņš ir svarīgs punkts – ja to kārtīgi neatdzesē, pēc tam rodas sajūta, ka sāp
galva. Sniegā viļājoties, arī ir mazliet grūtāk to galvas augšu atdzesēt. Pēc tam atkal jāieiet pērtuvītē atgulties guļus stāvoklī un mazliet pačučēt, jo pēc kontrasta pilnīgi obligāti ir jāizlīdzina asinsspiediens, un šādā veidā tas notiek visdabiskāk, – plašāk par pirtī iešanu pastāsta pirtniece. Turklāt vēl pirms iešanas pirtī ir kārtīgi jāsagatavojas
– iepriekšējā vakarā Inita izmērcē slotiņas, ietin linu dvielītī, lai lapiņas lēnām atdzīvotos, atbrīvotos dabiskās vielas. Inita Lapsa uzreiz arī piebilst, ka par slotiņu siešanu, skrubīšu gatavošanu, vārdu spēku pirtī atsevišķi vien varētu stāstīt dienām. Tāpat atsevišķs
stāsts ir „Meņģeļu" dūmu pirtiņa, kuras kurināšanu Initai ierādīja muzeja vadītāja Ieva Vilnīte. Jau otro gadu tur tiek rīkotas pirts dienas.
Inita Lapsa secina, ka viņu ļoti uzlādē daba – viņa vāc zāļu tējas, šobrīd uzsākusi interesēties arī par koku dziedniecību. – Pie manis ir atnākusi informācija, ka vecmamma
vai vecvecmamma arī ar zālītēm esot darbojusies. Iespējams, tas tad ir iekšā ģenētiskajā kodā. Liela mīlestība man ir uz smiltsērkšķiem, taisām pat smiltsērkšķu kūres, padalos arī
ar stādiņiem. Gatavoju mušmiru un kliņģerīšu tinktūras. Šonedēļ pat jaunākais dēls gulēja saziests ar mušmiru tinktūru – viņš trenējas hokejā, un tinktūra lieliski palīdz pret muskuļu
sāpēm. Jau divus pavasarus mūsu ģimene iesāk ar zaļajiem kokteiļiem, meklējot pirmās nātru, gārsu lapiņas.
Vīriešiem ar nātru lapām varbūt neiet tik gludi, kā gribētos, bet tas notiek pakāpeniski. Ģimenē ir moto, ka cits citam neko neuzspiežam, bet pastāstām, ka tādā veidā varbūt kaut ko palaiž garām. Uzskatu, ka mūsos katrā iekšā ir dabiskā balss, ko varbūt
vienkārši esam apslāpējuši.
Initas ikdiena aizrit, organizējot Jumurdas pagasta kultūras dzīvi, arī pati viņa radoši izpaužas, dziedot sieviešu vokālajā ansamblī „Ievziedi".
– Bet tā es eju dabā, mana relaksācija ir dārzā, jo daļa no manis ir arī zemes cilvēks. Mums ir gana liela siltumnīca, mājās ir trīs kaķi, no kuriem divi ir pieklīduši. Vēl es kolekcionēju lapsas. Martā būs 21 gads, kopš pie tāda uzvārda tiku. Neilgi pēc laulībām
veikalā pamanīju krūzīti ar lapsu un nodomāju – cik piemēroti! Tā pamazām radās kolekcionēšanas azarts. Arī kolēģi to jau ir uzķēruši un pa kādam priekšmetam uzdāvina, mājās jau vesels plauktiņš ar lapsu lietām iekārtots.