Kopš Latvijā būvniecībā sāka pielietot modernās sistēmas, kurās izmanto mitrumu izolējošas plēves, arvien vairāk ir ēku, īpaši privātmāju, kas sirgst ar tā dēvēto slimās ēkas sindromu, ir pārliecināts ekobūvniecības speciālists Harijs Tučs. Šādās ēkās iekštelpās veidojas pelējums. Tas apdraud mājas iemītnieku veselību, jo veicina elpošanas ceļu saslimšanas, tai skaitā astmu un alerģiju. Eiropas attīstītajās valstīs uzskata, ka šādās ēkās cilvēki nemaz nedrīkstētu dzīvot.
„Plēves ēku būvniecībā izmanto, lai ēkas konstrukcijas un tajās iestrādāto siltumizolācijas materiālu pasargātu no mitruma un kondensāta. Diemžēl Latvijā celtniekiem ir ļoti maz zināšanu un pieredzes, kā šīs plēves pareizi iestrādāt. Plēves iestrādā, nepadomājot, vai tās pildīs savu funkciju Latvijas klimatiskajos apstākļos. Otra lieta – būvniecības veikalos tiek piedāvātas ļoti dažādas mitrumu izolējošas plēves, un visbiežāk pat paši pārdevēji, nemaz nerunājot par pircējiem, nezina, kādā situācijā kura plēve ir jāpielieto. Turklāt veikalos nav pieejami plēvēm atbilstoši papildelementi – līmlentes, līmes u. c. Taču, lai uzbūvētu kvalitatīvu ēku, ļoti svarīgi ir izmantot pareizās plēves un tām atbilstošus papildelementus," problēmas būtību izklāsta Harijs Tučs.
Viņš norāda, ka mājokļa īpašnieks pats var pārliecināties, vai mājā iestrādātās plēves pilda savu funkciju. Pieejot pie elektrības rozetes, ja ir jūtams, ka no tās pūš caurvējš, tas nozīmē, ka mājas būvniecībā izmantotās plēves nepilda savu funkciju.
Harijs Tučs akcentē: „Nav tā, ka, izmantojot plēves, nebūtu iespējams uzbūvēt kvalitatīvu ēku. To var paveikt, taču tad tas izmaksātu daudz dārgāk, nekā šobrīd tirgū tiek piedāvāts. Būvnieki vairākkārt pārliecinājušies – cilvēki nav gatavi maksāt dārgāk, tādēļ izvēlas lētāku – nekvalitatīvāku – risinājumu."
Ekobūvniecības entuziasti, veicot ar plēvēm būvētu ēku renovāciju, ir novērojuši, ka daudzās ēkās plēves jau pēc 5-10 gadiem ir sairušas. Dramatiskākais, ka šī iemesla dēļ ne viena vien jaunuzbūvēta privātmāja ir sapuvusi salīdzinoši īsā laikā.
„Lūk, kas notiek, kad ēkas būvniecībā izmantotās plēves nepilda savu funkciju. Konstrukcijās kondensējas mitrums un piekļūst arī siltumizolācijas materiālam, savukārt samirkusi siltumizolācija piesaista vēl vairāk mitruma, tādēļ ēkas konstrukcijas un siltumizolācijas materiāls sāk pelēt un pūt. Kad pelējums jau ir redzams mājas iekštelpās, konstrukcijām un siltumizolācijai, visticamāk, ir nodarīts nopietns kaitējums. Turklāt siltumizolācijas materiāls samirkstot zaudē savas siltumizolējošās īpašības, tāpēc šādai ēkai parasti ir daudz lielāks siltuma zudums – augstākas apkures izmaksas," skaidro Harijs Tučs.
Viņš uzskata – alternatīvs risinājums, būvējot privātmājas, ir neizmantot plēves. Ekobūvniecības entuziasti izpētīja 1954. gadā pēc Latvijas zinātnieku izstrādātas tehnoloģijas būvētas ēkas un atklāja, ka Latvijas zinātnieki savulaik ir radījuši ideālo formulu, kā uzbūvēt māju bez plēvēm. Eksperimentālajā ciematā (šobrīd tas ir ciemats „Sunīši") šīs ēkas ir izcili saglabājušās līdz mūsdienām. Ekobūvniecības speciālists turpina: „Būvniecības tehnoloģija ir vienkārša – ēkai pamatā tiek izmantots dažāda blīvuma kokmateriāls. Ēkai ir koka nesošās konstrukcijas, tajās tiek iestrādāts organiskais (dabiskais) siltumizolācijas materiāls, piemēram, tie var būt linu spaļi, kaņepes, mūsdienās vispieejamākā ir ekovate. Savukārt ēkas konstrukcijas tiek „apšūtas" ar kokšķiedras plātnēm. Tehnoloģijas galvenais noslēpums – kokam, tāpat arī organiskajiem siltumizolācijas materiāliem, piemīt šāda īpašība – tie spēj uzņem sevī kondensējušos mitrumu un pēc tam to atdot (iztvaikot). Līdz ar to ir novērsta iespēja, ka ēkas konstrukcijas vai siltumizolācijas materiāls varētu pelēt vai pūt."
Speciālists arī atgādina – tiem, kas apgalvo, ka būvniecība bez plēvēm nav iespējama, uzskatāms piemērs ir senās ēkas Brīvdabas muzejā, kā arī koka ēkas Vecrīgā. Nevienai no tām nav izmantotas plēves, taču tās kalpo jau 100 un vairāk gadu.
Materiālu publicēšanai sagatavoja
LAURA KOVTUNA
Foto no personiskā arhīva