Vai tiešām valstiskā līmenī sāk izpausties pašiznīcināšanās plāns tagad, kad mums ir sava valsts? Šāda doma ienāk prātā saistībā ar skolu reformu Latvijā un novadā un deklarētiem it kā izdevīgiem noteikumiem mazajiem, vidējiem ģimenes uzņēmējiem.
Novadā ir četras donorskolas: Madonas novada vakarskola, Madonas pilsētas 1. vidusskola, Madonas pilsētas 2. vidusskola, Ļaudonas vidusskola, kas dalās ar naudu citu, mazāku skolu uzturēšanā (skolu optimizētāji par to nerunā, neraksta). Varbūt tieši tāpēc novadam ir jāpretojas skolu optimizēšanai, jāpierāda augstākām instancēm, savukārt valstij jāskaidro, jāpierāda Briseles ierēdņiem, kāds mums ir iedzīvotāju blīvums uz vienu kvadrātkilometru un kādi attālumi starp apdzīvotām vietām, un ir viensētu tradīcijas (varbūt var ņemt UNESCO aizsardzībā). Visu līmeņu tālie Briseles ierēdņi droši vien nezina, kur atrodas Latvija, Madona (ka Madona ir Vidzemē, nezināja arī raidījuma "Veiksme. Intuīcija. Prāts" finālisti).
Ja īstenībā būtu atviegloti noteikumi, elementāra grāmatvedība mazajiem, vidējiem uzņēmējiem, arī tas būtu pamats skolu saglabāšanai, emigrācijas mazināšanai, bet šie jautājumi prasa darbu un reālu iedziļināšanos lietu būtībā… un Rīgas ierēdniecība, ministri tik tālu, tik nepiedienīgi viņiem nolaisties līdz laukiem un mazpilsētām, līdz reāli, ikdienas maizi pelnošiem cilvēkiem.
Bet, lūk, Briseles regulas, personīgā ieinteresētība, Eiropas naudas čaukstoņa – tā ir reāla lieta, un tomēr vismaz jāmēģina savu zemi, savu valsti saglabāt. Noteikti ir daudz faktu un likumu, kā to izdarīt!