Pērnā gada nogalē laikraksts saņēma vēstuli no kāda Madonas pilsētas iedzīvotāja, kurā neizpratni bija radījusi divu dienestu rīcība.
Sniegsim nelielu ieskatu vēstules tekstā.
„19. oktobra vakarā pie manis dzīvoklī ienāca draugs, kurš gan bija iedzēris, taču uzvedās ļoti neadekvāti (trakoja, raudāja, draudēja), saplēsa sev kreklu un divas reizes sniedzās pēc naža manā virtuvē, gribēja pārgriezt sev vēnas kreisās rokas locītavā (izdarīt pašnāvību). Labi, ka man izdevās viņu no tā atturēt un viņš to neizdarīja. Zvanīju uz 113 (Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam), jo domāju, ka šis ir tas gadījums, kad trakojošam cilvēkam tomēr būtu vajadzīga mediķu palīdzība nomierinoša medikamenta saņemšanai. Manu lēmumu rīkoties šādi (izsaukt ātro palīdzību) pastiprināja apstāklis, ka zināju, ka attiecīgais cilvēks jau agrāk ir ārstējies Strenču psihiatriskajā slimnīcā. Pēc brīža, kad ieradās ātrā palīdzība, draugs jau atradās pagalmā, skaļi un haotiski raudāja, kliedza uz otru cilvēku kādā telefonsarunā, apgāza soliņu pagalmā un citus priekšmetus. Atbraukušajiem mediķiem prasīju, vai viņi šo cilvēku apskatīja un izvērtēja viņa veselības stāvokli, uz to viņi man atbildēja, ka pacients šobrīd runā pa tālruni un ka šādos gadījumos ir jāsauc policija, nevis ātrā palīdzība. Tad ātrās palīdzības mediķi paši pieņēma lēmumu zvanīt policijai un gaidīja tās ierašanos, jo cilvēks nepakļāvās medicīnas darbiniekiem. Pēc ilgāka laika, kad pagalmā ieradās policijas ekipāža, cilvēks, kurš gribēja izdarīt pašnāvību, pagalmā vairs neatradās. Mediķi viņu nebija pieskatījuši, un cilvēks jau bija aizgājis."
Tālāk vēstulē tās autors atsaucas uz sarunu, kāda viņam esot bijusi ar policijas darbinieku, kurš izbraucis uz notikuma vietu. Policists esot norādījis, ka izsaukums bijis nepamatots un par to varētu sastādīt protokolu, un minējis, ka vispirms esot bijis jāgaida, kad vēnas tiek pārgrieztas, un tikai tad jāsauc mediķi.
Komentāru par šo gadījumu lūdzām sniegt Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes Madonas iecirkņa Kriminālpolicijas nodaļas priekšnieku Gundaru Tropu. Viņš atzina, ka par šo gadījumu sūdzību no vēstules autora, kas, pēc Guntara Tropa teiktā, arī iepriekš ir paudis neapmierinātību ar policijas darbu, nav saņēmis.
– Policijas darbinieks ierodas notikuma vietā un novērtē situāciju. Ne jau vēstules autoram spriest, kā šādā situācijā rīkoties. Ja runājam par konkrēto gadījumu, tas vairāk bija saistīts ar šo cilvēku iekšēju konfliktu (greizsirdības lēkmi). Protams, ja pēc vēstules autora domām ir pamats runāt par neatbilstošu policijas darbinieka rīcību, esmu gatavs šos pārmetumus uzklausīt, taču pagaidām man nav pamata izvērtēt konkrētā policista darbību, – atzina Gundars Trops.
Vaicāts, kādai jābūt apkārtējo rīcībai, sastopoties ar gadījumiem, kad kāda persona kļūst psihiski nelīdzsvarota un sāk neadekvāti uzvesties, Madonas iecirkņa Kriminālpolicijas nodaļas priekšnieks uzsvēra, ka vispirms jāzvana Neatliekamās medicīniskās palīdzības (NMP) dienestam.
– Vispirms jāzvana NMP, un tad, ja dienesta darbinieki konstatē, ka cilvēks ir garīgi nelīdzsvarots un rada draudus savai un apkārtējo dzīvībai, iesaistās arī policija. Mūsu darbinieki nav mediķi un nevar novērtēt cilvēka veselības stāvokli, tādēļ ir nepieciešams mediķa viedoklis. Mēs pieslēdzamies jau tad, kad ir draudi medicīnas personālam un apkārtējiem cilvēkiem, – skaidroja Gundars Trops.
Ministru kabineta noteikumos Nr. 1529 „Veselības aprūpes organizācijas un finansēšanas kārtība" ir noteikti gadījumi, kurus var uzskatīt par veselībai un dzīvībai bīstamiem un kad palīdzība sniedzama neatliekami.
NMP brigāde neatliekamo medicīnisko palīdzību saskaņā ar minētajiem MK noteikumiem cietušajam (saslimušajam) sniedz notikuma vietā, kā arī transportēšanas laikā uz ārstniecības iestādi vairākos gadījumos, to vidū ir arī „akūti psihiskās darbības traucējumi, kuriem raksturīga agresīva rīcība vai pašnāvības mēģinājums".