Adventa laikā Madonas katoļu draudzes delegācija 12 cilvēku sastāvā devās uz Romu, lai 2. decembrī vispārīgās audiences laikā pāvests Francisks (attēlā) pasvētītu izgatavotos un līdzpaņemtos kroņus dievnama Vissvētākās Jaunavas Marijas – Kristīgo palīdzības svētgleznai.
Romā Madonas draudzes delegācija apmetās pie poļu klostermāsām svētceļnieku mājā Sursum Corda. Par pieredzi un izjūtām 2. decembrī stāsta draudzes pārstāvis Jānis Liepiņš: – Jau pulksten 6.45 no rīta 2. decembrī ēdām pasvētītās brokastis poļu māsu ordeņa mājā Sursum Corda. Pēc tam ar metro nonācām Romas sirdī – Vatikānā. Veicot drošības pārbaudes, pa gvardu norādīto ceļu nokļuvām mums atvēlētajā pāvesta Franciska sagaidīšanas vietā. Zem klajas debess atklātajā sektorā, kas rīta agrumā vēl slēpās Sv. Pētera bazilikas Kolonādes ēnā, šķiet, katrs domās iztēlojās mirkli, kā, cik tuvu vai tālu mēs ieraudzīsim „Papā". Kora skaņu melodijās, gvardu darbības un vietas apskatē laiks paskrēja ātri, un pulksten 10.15 pāvests Francisks ar savu prezentāciju auto „ieslīdēja" pūlī. Sveicot visus klātesošos, pāvests nonāca sev atvēlētajā vietā, no kurienes lasīja Rakstu vietu no Mateja Evaņģēlija. Vēlāk izklāstīja iespaidus un pārdomas par Āfrikas apmeklējumu – viņš nesen no turienes bija atgriezies. Šī informācija tika tulkota piecās valodās. Pēc kopīgās lūgšanas „Tēvs Mūsu" latīņu valodā pāvests deva vispārīgo svētību svētceļniekiem un visām šurp atvestajām svētlietām – draudzes ziedotajiem kroņiem Marijas – Kristīgo palīdzības svētbildei, citām svētbildēm, biķeriem un ikvienam līdzpaņemtajam liturģiskajam priekšmetam. Vēlāk pāvests ar personisku svētību pagodināja bīskapus, tuvāk esošo sektoru, kur pulcējās svētceļnieki no Argentīnas, un apmēram 50 jaunlaulāto pāru, kas stāvēja iepretim Sv. Pētera bazilikai. Skanot slavēšanas dziesmām latviski, mēs centāmies pievērst pāvesta uzmanību sev, taču nedalīta un mīlestību apliecinoša uzmanība tika veltīta vienīgi pirmajam sektoram. Emociju mutulī palikām laukumā vēl kādu mirkli. Kopīgs foto un brīdis mulsuma pozitīvo emociju apstrādei.
Mazliet lepni par piedzīvoto, mazliet skumji par īso tikšanās mirkli devāmies uz Vatikāna muzeju.
Apjoma ziņā šo muzeju noteikti var pielīdzināt Sanktpēterburgas Ziemas pilij – Ermitāžai. Muzeja apmeklējums ar tūkstošiem telpu un desmitiem tūkstošu skulptūru, gleznu, mozaīku, gobelēnu un relikviju apskati vainagojās Siksta kapelā (Cappella Sistina). Manas personiskās izjūtas te piedzīvoja pilnīgu atdzimšanu. Sākumā ar racionālu aci šķita, ka izdaudzinātais mākslas darbs iemiesojies necilā telpā ar ačgārnas perspektīvas gleznojumiem bez augstvērtīgiem dekoratīviem – telpiskiem elementiem (frontoniem, dzegām, izbūvēm) un vāju apgaismojumu. Taču, kad mūsu draudzes prāvests priesteris Pāvils Kamola redzētajam piešķīra saturisku dimensiju, pamatotu perfektā Svēto Rakstu zināšanā, attēli burtiski atdzīvojās. Nav iespējams novērtēt to darba apjomu un grandiozitāti, ar kādu mākslinieki (Siksta kapelā pamatā strādāja Mikelandželo) veltīja savus spēkus Dievam par godu.
Draudzes pārstāve Mārīte Kampāne piebilst, ka īstu kultūras maratonu madonieši veikuši nākamajā dienā, kad apskatīts Laterāns, Svētās kāpnes, pa kurām Jēzus Kristus tika vests pie Poncija Pilāta uz tiesu un kuras sv. Helēna pārveda uz Romu, Kolizejs, dažādas arkas, Kapitolijs, Panteons, Senās Romas drupas, Eņģeļu tilts, neskaitāmas baznīcas un Trevi strūklaka. Toties piektdiena ceļotājus piebremzēja un lika vairāk ieskatīties sevī. Tā kā metro darbinieki Romā bija uzsākuši streiku, tūristu plāni šai dienā izgāzušies. – Pirmajā brīdī tas raisīja neapmierinātību, taču, pārdomājot notikumu gaitu, ar nelielu ironiju secinājām, ka Dievs mums šajā piektdienā deva „kultūras gavēni", – komentē Mārīte.
Kopumā tas esot bijis brīnišķīgs svētceļojums, jau dziļākā līmenī piedzīvojot Dieva klātbūtni.
JĀŅA LIEPIŅA foto