Vēl ir pēdējais brīdis sarakstīt apsveikuma kartītes un nosūtīt tās tuviniekiem, radiem, lai uz Ziemassvētkiem un Jauno gadu viņus priecētu laba vēlējumi. Tādēļ Bērzaunes pagasta bēbīšu centrā „Pasaciņa" apmeklētājas jo sevišķi novērtēja trešdien organizēto radošo darbnīcu „Apsveikuma kartītes" kopā ar IVETU MIĶELSONI.
Mākslinieces izpildījumā kartītes rotā krāšņi un amizanti rūķīši, sniegotas eglītes un ziemas ainavas. Taču arī apmeklētājām bija iespēja apgūt kartīšu izgatavošanas māku. Bērzaunes pagasta mākslas studijas vadītāja Iveta Miķelsone uzsver, ka ikvienam izdosies skaists darbiņš, ja tikai ir vēlme mēģināt un kaut ko darīt.
Iecienīti dabiskie materiāli
– Uz atsevišķa kartona gabaliņa, kas kalpo kā glezniņa, ar akrila krāsām uzglezno eglīti vai jebko citu – viss top uz nejaušībām. Man patīk izmantot arī linu, jo tas ir dabisks, skaists un dekoratīvs materiāls. Manuprāt, cilvēkiem ir apnikuši eksotiskie augi un dekori un viņi labprāt novērtē mūsu pašu skaistās lietas. Čiekuriņi, priedes ziediņi, miziņas – tas viss ir vasarā savākts, sakaltēts. Labākais, ka sakaltēt un apsveikumos izmantot var jebko no dabas materiāliem, jo tie vienmēr izskatīsies interesanti. Klāt apsveikumam ar skaistu lenti var piesiet arī piparkūku podziņu vai sirsniņu. Tās izcepu pati, galvenais, lai mīkla nebūtu pārāk trekna. Piparkūkas apsveikumam piedod gan dekoratīvu skatu, gan lielisku smaržu, – veidus, kā pagatavot Ziemassvētku apsveikumus, ieteic Iveta Miķelsone.
Arī eglītes rotājumus vai dāvaniņas var izgatavot pats. Egles čiekuram tiek uzšūta rūķa cepure, uzlīmēta sejiņa – dabisko dekoru var likt eglītē. Ja tam mugurā uzkarina lina maisiņu, tajā var iebērt dažus eiro – un sirsnīga, praktiska dāvaniņa gatava. – Kā esmu novērojusi, arī dzimšanas dienā cilvēki labprāt dāvina kaut ko pašrocīgi darinātu un unikālu. Tā kā mūsdienās ierasts arī dāvināt naudiņu, ir problēma – kur to ielikt? Arī kaut kas skaists klāt jāuzraksta. Eksperimenta veidā domāju, kā šādu dāvanu apdarināt –
tad nu top improvizēti maciņi, somiņas vai aploksnītes, – viņa piebilst.
Darbiņiem – pievienotā vērtība
Iveta Miķelsone vienmēr ir aizrāvusies ar rokdarbiem un mākslu, tāpēc interesantas idejas un radošie eksperimenti viņai nāk gluži dabiski. Tos pašus lina dāvanu maisiņus sākusi šūt tādēļ, ka pāri mēdza palikt lina audums. Saprotams, ka mūsdienās visu ir vieglāk nopirkt gatavu, komerciāli ražotu, tomēr māksliniece ir pārliecināta – paša veidotais izceļas ar īpašu sirsnību un tam ir pievienotā vērtība.
– Viss jau ir nopērkams veikalā, gan apsveikumi, gan dāvanu kastītes. Ja cilvēkam trūkst laika, kaut ko izgatavot pašam viņam šķitīs lieki. Bet ir atkal tie cilvēki, kas ļoti novērtē ar rokām gatavoto. Paša darinātās lietas tomēr ir sirsnīgākas, jo tajās ir ielikta doma par dāvaniņas vai apsveikuma saņēmēju. Mūsdienās Ziemassvētkos un Jaungadā mēdz apsveikt ar īsziņām, caur internetu. Bet, kad zini, ka tas pantiņš ir vēl kādiem 20 cilvēkiem aizsūtīts, tad jau nekāda īsta prieka nav, – uzskata Iveta.
Jautāta, vai arī savus tuviniekus un radus svētkos iepriecinās ar sūtītiem apsveikumiem, jo šī tradīcija savā ziņā arī līdz ar mūsdienu tehnoloģiju ienākšanu ir krietni mazinājusies, Iveta vaļsirdīgi atzīst, ka sanāk gluži vai kā tajā teicienā par kurpnieku un kurpēm. – Tā kā apsveikumus gatavoju arī pēc pasūtījuma, šis laiks pirms Ziemassvētkiem ir ļoti aizņemts. Tāpēc saviem tuviniekiem man parasti pietrūkst laika kartītes aizsūtīt. Reizēm gadās pat pa nakti strādāt, lai visu paspētu. Bet tajā visā ir arī sava burvība. Es pat nevaru iedomāties, ka būtu tādi Ziemassvētki, ka man nebūtu jāgatavo kartītes. Kaut vai ar sīku nieciņu – savus tuvos cilvēkus vajag iepriecināt un atgādināt, ka par viņiem ir piedomāts.
AGRA VECKALNIŅA foto