Līdz ar vēsā laika iestāšanos Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) regulāri iedzīvotājus informē par nepieciešamību ievērot ugunsdrošību; jo aktuālāks šis jautājums kļuvis, arī tuvojoties svētkiem, kad lielā cieņā ir svecīšu dedzināšana, kamīnu iekuršana un tamlīdzīgi. Ugunsdzēsēji glābēji kā labu risinājumu ieteic dūmu detektora uzstādīšanu; tā būšot arī laba dāvana Ziemassvētkos.
Laikraksts „Stars" vēlējās uzzināt, kas tad ir dūmu detektori, kur un par kādu cenu tos iegādāties, kā arī cik vienkārši tie ir uzstādīšanā un apkopē.
Dūmu detektoru izvēle
Detektori iegādājami elektropreču un specializētajos ugunsdrošības aprīkojuma, ierīču veikalos. Piedāvātie detektori, neraugoties uz to, ka visi spēj brīdināt par izcēlušos ugunsnelaimi, tomēr var atšķirties ar iebūvēto papildu funkciju klāstu, kā arī cenu. VUGD skaidro, ka detektoru cenas ir atkarīgas no ražotāja un detektora iebūvētajām papildfunkcijām.
Pērkot jebkura ražotāja vai modeļa detektoru, pirmām kārtām ir jāpievērš uzmanība tam, lai uz tā korpusa būtu „CE" marķējums un informācija par detektora atbilstību Eiropas standartam EN 14604. Nepieciešams arī pārliecināties, vai ierīces lietošanas instrukcijas teksts ir pieejams valsts valodā. No praksē noderīgām papildu funkcijām ieteicama detektora korpusā iebūvēta spuldzīte, kas ieslēdzas vienlaikus ar brīdinošo skaņas signālu. Šāds bonuss ir noderīgs kaut nelielas redzamības nodrošināšanai naktī gadījumā, ja aizdegšanās dēļ sabojāta mājokļa elektroapgaisme.
SIA „Tirdzniecības nams Kurši" vecākais pārdevējs Modris Kļaviņš pastāsta, ka veikalā pieejamais dūmu detektors šobrīd ir īpaši izdevīgs pircējiem ar klienta karti – iepriekšējo 12 eiro vietā ierīce nu maksā vien 9 eiro. Arī viņš ir pārliecināts, ka Ziemassvētku dāvanu sarakstiņā dūmu detektors būs laba izvēle gan ģimenei, gan draugiem, jo šis nelielais nieciņš, kas var glābt cilvēka dzīvību nelaimes gadījumā, būs drošības garants katrās mājās.
– Igaunijā dūmu detektori mājās jau labu laiku ir noteikta kā obligāta prasība, salīdzinājumā ar Latviju, kur likumā to noteikts izvietot tikai jaunbūvēs un renovētās mājās (kopš 2008. gada – Aut.). Līdz ar to mums ir tā bēdīgā statistika, ka ugunsgrēkos iet bojā 10 reižu vairāk cilvēku nekā Igaunijā. Tātad šī ierīce devusi labumu. Protams, detektors nav paredzēts tam, lai novērstu ugunsnelaimi, bet lai laikus brīdinātu un varētu izglābties. Ja cilvēks guļ, tad visbiežāk arī ir bēdīgais iznākums, jo cilvēks šajos dūmos vienkārši nosmok. Savukārt dūmu detektors izdod 85 decibelu griezīgu, spalgu skaņu, kas noteikti pamodinās, ja vien ierīce mājoklī būs izvietota pietiekamā daudzumā, – akcentē Modris Kļaviņš.
Kur un cik daudz uzstādīt?
Ugunsdzēsēji glābēji ieteic uzstādīt pa vienam dūmu detektoram katrā telpā, kurā uzturas mājokļa iemītnieki un kurā tie veic kādus saimnieciskus darbus, proti, vietās, kur potenciāli iespējama ugunsgrēka izcelšanās. Pati minimālākā prasība būtu viens dūmu detektors uz mājokli.
Tam piekrīt arī Modris Kļaviņš: – Vislabākais būtu uzstādīt pa vienam dūmu detektoram katrā telpā mājoklī. Pati minimālākā prasība, piemēram, divstāvu mājā būtu, lai detektors ir uzstādīts pirmā un otrā stāva gaiteņos, jo tajos sadalās durvis uz visām telpām. Labi būtu uzstādīt dūmu detektoru arī kāpņu telpā, pret vidusdaļu. Raksturīgi, ka pie ugunsgrēka izcelšanās kāpņu telpa kalpo kā dūmvads, kur pēc skursteņa principa dūmiem kāpt uz augšu, tāpēc šajā vietā tie koncentrējas. Tāpat arī istabā dūmu detektors pie griestiem jāpiestiprina telpas vidusdaļā, nevis kaut kur maliņā – tur ierīce varbūt netraucēs vizuāli, bet diemžēl nepildīs savu funkciju. Dūmiem ir īpatnība nekoncentrēties stūrī, piemēram, starp sienu vai logu un griestiem – šī vieta vienmēr būs brīva. Vislielākā dūmu koncentrācija vienmēr būs telpas vidū, pie pašiem griestiem.
Tādēļ arī VUGD ieteic nenovietot dūmu detektorus uz skapja vai plaukta, jo dūmi sākumā ceļas augšup, griestu virzienā, tur koncentrējas un tikai pēc tam sāk piepildīt telpu virzienā uz leju. Tāpēc uz plauktiņa novietots detektors dūmus sajutīs kādu brīdi vēlāk, nekā pie griestiem novietotais.
– Nebūtu ieteicams likt dūmu detektoru virtuvē, kaut arī šķiet, ka tieši tur atrodas dažāda tehnika, ir lielāks ugunsnelaimes risks. Gatavojot ēdienu, vienmēr rodas kaut kādi dūmi, tvaiki, kas var iedarbināt dūmu detektoru. Ja tas atgadās pārāk bieži, cilvēka uzmanība notrulinās un viņš pierod pie viltus trauksmēm. Tad dūmu detektors var neizpildīt savu funkciju īstas nelaimes gadījumā. Šādā situācijā dūmu detektoru lietderīgāk ir novietot virtuves ieejas tuvumā. Tāpat arī ar vannasistabu –
labāk likt ne pašā telpā, bet tiešā tās tuvumā, – ieteic Modris Kļaviņš.
Uzstādīšana un apkope
„Tirdzniecības nama Kurši" vecākais pārdevējs apgalvo, ka dūmu detektora uzstādīšana ir ļoti vienkārša. Sākumā jāatskrūvē vāciņš, kas jāpiestiprina pie griestiem ar skrūvēm, uz vāciņa uzskrūvē dūmu detektoru. Ierīcei līdzi nāk gan lietošanas pamācība, gan nepieciešamais tās uzstādīšanai.
Modris Kļaviņš atklāj: – Dūmu detektors darbojas uz 9 voltu baterijām, tautā saucamajām „kronām". Mūsu veikalā iegādājamie dūmu detektori jau ir aprīkoti ar bateriju. Ja tā ir gana kvalitatīva, pietiks ar baterijas nomaiņu reizi gadā, tomēr derētu reizi mēnesī pārbaudīt, vai baterija strādā. Ir speciāla podziņa, ko nospiežot par to var pārliecināties. Tāpat, ja baterija iet uz beigām, ik pēc 45 sekundēm ierīce liks par sevi manīt signalizējot, ka bateriju nepieciešams nomainīt. Ja telpa nav ļoti putekļaina, īpaša apkope ikdienā nav nepieciešama. Ja gadījušies kādi lielāki darbi, kuru laikā putekļi gājuši pa gaisu, ar putekļsūcēju tos vienkārši ap ierīci savāc.
Atgriežoties pie situācijām, kad dūmu detektors var padot viltus trauksmi, piemēram, telpā radušies tvaiki, dūmi vai lieli putekļi, Modris uzsver – kolīdz gaiss ir attīrījies, ierīce pārstāj signalizēt. Tāpat dūmu detektors ir izstrādāts tā, lai to neiedarbinātu cigaretes dūmi; ja nu vienīgi netiek pūsts tieši ierīcei virsū vai dūmu nav saradies jau tik daudz, ka gaisā var pakarināt cirvi.
Ja atskan trauksmes signāls
Darbspējīgs detektors, atpazīstot dūmus, turpinās dot nepārtrauktu spalgu skaņas signālu aptuveni 30 minūtes – proti, tā konstrukcijā paredzēto brīdinošā signāla padošanas laiku. Ja detektoru iedarbinājusi viltus trauksme, tad signālu var „apklusināt", uz īsu brīdi atvienojot bateriju.
– Iepriekš mājās ir nepieciešams novadīt drošības instrukciju, lai zinātu, kā rīkoties gadījumā, ja ierīce iedarbojusies. Lai nav tā, ka bērni metas slēpties skapjos, zem gultām. Sākumā no mājas ir jāizved cilvēki, tad pāris pieaugušajiem jāpārbauda, kur un kas deg. Ja nevar liesmas nodzēst pašu spēkiem, noteikti jāizsauc VUGD, – atgādina Modris Kļaviņš.