Vakar, 15. decembrī, Ministru kabinets lēma par Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) izstrādāto Latgales speciālās ekonomiskās zonas (Latgales SEZ) likumu.
VARAM ir noteikusi, ka Latgales SEZ izveidošanas mērķis ir veicināt Latgales reģiona attīstību, piesaistot ieguldījumus ražošanas un infrastruktūras attīstībai un jaunu darbavietu radīšanai. Ņemot vērā Latgales reģiona nelabvēlīgo sociālekonomisko attīstību, paplašinātā speciālā ekonomiskā zona Latgalē ir atbilstošs risinājums reģiona ekonomiskās situācijas uzlabošanai.
Jau pirms vairākiem mēnešiem jaunas speciālās ekonomiskās zonas izveidi kā vienu no Latgales reģiona atbalsta instrumentiem atbalstīt aicināja arī Latgales plānošanas reģiona Attīstības padome, kura arī vērsās Eiropas Komisijā ar aicinājumu atļaut piešķirt Latgalē esošajām rūpnieciskajām teritorijām nodokļu atvieglojumus, kas veicinātu investīciju piesaisti un jaunu darbavietu radīšanu. Šobrīd vienīgā šāda zona Latgalē darbojas Rēzeknē, taču nodokļu atvieglojumi varētu būt piešķirti arī citām rūpniecības zonām Līvānos, Balvos un Daugavpilī.
Noteiks kritērijus
Likuma ietvaros noteikti pamatkritēriji, pēc kādiem tiek vērtētas teritorijas, kurām varētu piešķirt SEZ statusu. Galvenie izvirzītie kritēriji ir šādi: teritorijas piederība, teritorijas infrastruktūras stāvoklis, plānotās investīcijas teritorijas infrastruktūras stāvokļa uzlabošanai, plānotie rezultāti, teritorijai piešķirot speciālās ekonomiskās zonas statusu. Vienlaikus paredzēts, ka Ministru kabinetam ir tiesības noteikt papildu plānotos rezultātus, teritorijai piešķirot speciālās ekonomiskās zonas statusu.
VARAM norāda, ka likumā nav ietverts pašvaldību saraksts, kuru atsevišķām teritorijām būtu nosakāms SEZ statuss, jo ir paredzēts Ministru kabinetam dot deleģējumu noteikt Latgales SEZ teritoriju. Taču ministrija ir izveidojusi provizorisko pašvaldību sarakstu, kurās varētu atrasties speciālās ekonomiskās zonas teritorija, un noteikusi provizorisko Latgales SEZ teritorijas platību.
Likumā savukārt noteikta Latgales SEZ maksimālā teritorijas platība, proti, teritorijas ar SEZ statusu Latgalē nepārsniedz 5% no Latgales reģiona teritorijas. Latgales reģiona kopējā platība ir 14 549 km², attiecīgi 5% ir 727,45 km².
VARAM arī norāda, ka kopumā Latgales reģionā ir saglabājies izteikti zemāks sociālekonomiskās attīstības līmenis, salīdzinot ar Latvijas vidējiem rādītājiem, – iekšzemes kopprodukts (IKP) uz vienu iedzīvotāju Rīgā ir gandrīz trīs reizes lielāks, bet vidēji Latvijā – gandrīz divas reizes lielāks nekā Latgales reģionā.
Līdzīga situācija ir novērojama arī attiecībā uz bezdarba līmeņa rādītājiem. Ekonomiskās krīzes periodā Latgales reģionā bija zemāks bezdarba līmenis nekā vidēji Latvijā, un situācija nodarbinātības ziņā bija labāka nekā atsevišķos reģionos, bet, ekonomiskajai situācijai uzlabojoties, turpmākajos gados Latgales reģionā ekonomiskā attīstība ir bijusi lēnāka nekā pārējos reģionos, un bezdarba līmenis nav būtiski samazinājies. 2014. gadā tas bija 12,1%, kamēr Latvijā vidēji ir 8,3%.
Latgales SEZ pastāvēšana likumprojektā ir noteikta līdz 2035. gada 31. decembrim, taču par likuma tālāko virzību vēl trīs lasījumos būs jālemj Saeimā.
Uz Varakļāniem neattieksies
Aplūkojot VARAM publiskoto provizorisko pašvaldību sarakstu, kurās varētu atrasties Latgales speciālās ekonomiskās zonas teritorija, tajā neatrast Varakļānu novadu. Kaut gan daudzu Latvijas cilvēku uztverē arī Varakļānu novads iekļaujas etnogrāfiskajā Latgales novadā, plānošanas dokumentos Varakļāni tiek pieskaitīti Vidzemei un novada teritorija atrodas Vidzemes plānošanas reģionā, līdz ar to, pēc Varakļānu novada domes priekšsēdētāja Māra Justa teiktā, arī VARAM priekšlikumā paustā iecere par speciālās ekonomiskās zonas izveidi uz Varakļānu novadu īsti nav attiecināma.
– Jāatzīst, ka jau pēdējos aptuveni 50 gadus esam Vidzemē un arī esam pieraduši vairāk raudzīties tās virzienā. Pieļauju, ka arī lielākā daļa novada iedzīvotāju atbalsta piederību Vidzemei. Protams, veidojot speciālās ekonomiskās zonas, mums nebūtu iebildumu, ja tādas tiktu izveidotas arī mūsu novada teritorijā. Vai šāds pasākumu kopums dos jūtamu labumu Latgalei? Vairāk sliecos atbalstīt viedokli, ka šādi pasākumi drīzāk ir formāli un lielu grūdienu vai uzrāvienu reģiona attīstībā nedod, jo jebkurai attīstībai ir jābūt ekonomiskajam pamatojumam. Tas vai nu ir, vai tā nav. Šobrīd īsti nesaskatu, kā šāds atbalsta mehānisms varētu Latgalei būtiski līdzēt, – sacīja Māris Justs.
Viņš norādīja, ka nav arī skaidru datu par to, kā izvērtēt, cik lielu atdevi ir snieguši jau līdz šim Latgales attīstībai veltītie pasākumi, piemēram, reģiona autoceļu sakārtošanas programma.