Prasmīgā Kalsnavas pamatskolas pavāre VIZMA LIEPIŅA ar gardiem ēdieniem ikdienā iepriecina gan skolas bērnus un darbiniekus, gan arī savu ģimeni un ciemiņus. Arī laikrakstu „Stars" viņa sagaida ar bagātīgi klātu galdu, kaut par mūsu viesošanos uzzinājusi teju vai pēdējā brīdī.
– Mājās, ledusskapī, jau vienmēr kaut kas ir, un, ja ciemiņi piesakās, fiksi, fiksi un kaut kas ir gatavs. Laika gaitā tas ir tā iegājies, ka man neprasa ne ilgu laiku, ne liekas grūtības ciemiņus pacienāt, – noteic Vizma Liepiņa. Ne velti viesi viņas un vīra mājās labprāt piestāj garāmbraucot un negaida svētkus, lai draugus apciemotu – zināms, ka šeit viņus labi un viesmīlīgi sagaidīs. Pavāre atklāj: – Šobrīd dzīvojam tikai divatā ar vīru, meita ar vīru un mazmeitiņu ir Rīgā, dēls ar sievu un otru mazmeitiņu – Vācijā. Arī viņiem vienmēr sacepu gardumus, sagaidām ciemos vai vedam cienastā. Lai gan darbs jau ikdienā ar ēst gatavošanu saistīts, tāpat mājās patīk parosīties.
Vizma nākusi no Gārsenes puses, viņa atminas, ka jau bērnībā varējusi ģimeni pabarot, kad mamma ilgas stundas strādājusi fermā, slaucot govis. – Atceros, kā vārīju skābeņu zupu, biezpiena plācenīšus cepām. Bijām divas māsas un divi brāļi, bet man kaut kā sanāca tā galvenā loma ēdiena gatavošanā, pārējie jau arī kaut ko palīdzēja. Tā laikam tas aizsākās, tāpēc arī izlēmu mācīties Vecbebru sovhoztehnikumā par konditori. Bet, kā aizgāju uz skolu, izmācījos par pavāri – tā dzīve iegrozījās, bet tāpat jau gardumus cepu. Pavāra profesijā strādāju jau 37 gadus. Pēc skolas bija izvēle – iet uz Jēkabpili vai Madonu, tā nu atnācu uz šo pusi. Tolaik bija padomju saimniecība „Kalsnava", kur uzsāku darba gaitas, bet Kalsnavas pamatskolā nu jau strādāju 22 gadus.
Vizma Liepiņa vērtē – lai gan citās skolās nereti ir problēmas ar izlepušiem bērniem, kas pieprasa tikai cīsiņus vai makaronus, mazie kalsnavieši labi ēd gan zupas, gan dārzeņu ēdienus. Tiem, kam ir alerģija pret kādiem atsevišķiem produktiem, pavāres ēdienu pagatavo atsevišķi. Saimniecēm jātur rūpe par lielu ēdēju saimi, un par katru jau raugās, lai garšotu. – Kādreiz bija vairāk nekā 300 bērnu, tagad – ap 140. Darbu apjoms gan tādā ziņā nemazinās, jo arī pašas taču jaunākas nepaliekam. Darbs virtuvē ir gana smags, no malas to varbūt tā nepateiksi, bet ir jau ir mazliet veselība gadu gaitā sabeigta. Bērni atskrien, piecas minūtes – un ir paēduši, tas arī ir galvenais, – pauž Vizma. Tomēr ir arī gandarījums par to, ka viņas darbs ir novērtēts – nupat 14. novembrī Vizma Liepiņa saņēma Kalsnavas pagasta pārvaldes Atzinības rakstu; tā saņemšanai viņu pieteicis skolas kolektīvs.
Jautāta, vai pēc garas un smagas darbdienas maz gribas vairs ko mājās strādāt, Vizma viegli attrauc, ka labāk iet un darīt, nevis sēdēt – tad ir vēl grūtāk: – Kādreiz bija gotiņa, tad piens bija jāslauc, sieru sēju. Tagad nav veselības, tāpēc turu tikai vistiņas. Dārzeņi, kartupeļi, puķes – to visu savā dārziņā audzēju, tāpat siltumnīca ir. Kaut kā jau tieku galā. Ziemai, protams, arī visādus salātus burciņās salieku, zemeņu, aveņu ievārījumus, kompotus, plūmītes izvāru, jo tortēm vajag, manējiem garšo pipargurķīši. Daudz ar to neaizraujos, bet pa kādai burciņai jāsaliek.
Pārsvarā Vizmai ir savas iemīļotākās tradicionālās receptes, kas jau tā iegājušās, ka gatavošana notiek pēc acumēra un izjūtas.
– Ja kāds recepti paprasa, nemāku nemaz pēc sastāvdaļām izstāstīt. Šobrīd mans mīļākais ēdiens ir plānās pankūkas – vienkārši ar skābu krējumu vai sapildu ar gaļu vai biezpienu. No saldajiem ēdieniem iecienītākās ir peldošās salas ar vaniļas mērci. Tāpat tortes esmu cepusi, medus tortes. Agrāk kaut kā vairāk, tagad, kad veselības tā nav, mazliet mazāk. Bet tāpat uz svētkiem vai, ja kāds palūdz, neatsaku. Arī no jaunajām receptēm kaut ko paskatos, pamēģinu – salātiņus, dažādas karbonādes, gaļas ēdienus, ko mūsdienās taisa citādāk. Ja jau ir dators, interesanti paskatīties. Visu ko gribas, bet kādreiz jau laika pietrūkst, – viņa secina.
Brīvajā brīdī Vizma par spīti muguras sāpēm katru nedēļu dodas uz dāmu deju grupas mēģinājumiem. Kā pati smejas – ierauj tableti un ej! Nākamgad apritēs jau 15 gadu, kopš Vizma dejo šajā kolektīvā. Tāpat ļoti interesanta ir tradīcija ik gadu pie kādas no vārdamāsām Vizmām sapulcēties uz salidojumu: – Pirms diviem gadiem organizēju Vizmu salidojumu Kalsnavā. Šogad bija jau 22. gads, kopš pulcējamies, katru gadu tas notiek citā vietā. Šim pasākumam nekādu sponsoru nav, vien tik, cik dalības maksa. Kalsnavā salidoja 33 Vizmas, arī ar otrajām pusītēm, pasākumu mums vienmēr kuplina Dobeles koris un Valmieras vīru koris. Tā kopumā ap simt cilvēku sanāk. Cienāju visus ar zupu un saldo. Prieks, ka Vizmas ir tik saliedētas un atsaucīgas – šajā kompānijā mums vienmēr jautri iet.
Plānās pankūkas
2 olas, 2 glāzes miltu, 1 glāze piena, 1 glāze ūdens, 2 tējkarotes cukura, sāls.
Sastāvdaļas sajauc, lai mīkla veidotos kefīra konsistencē. Uzkarsē pannu, lej pankūku mīklu un tās apcep no abām pusēm. Var pildīt ar gaļu, biezpienu vai vārītām, apceptām plaušām.
Kāpostu tīteņi
Liela kāpostgalva, 0,5-1 kg maltās gaļas, sīpols, ķiploka daiviņa, pipari, sāls, 1 paciņa rīsu (125 g), sviests vai eļļa cepšanai, saldais krējums 35%, tomātu mērce.
Kāpostgalvai izgriež kacenu, liek vārīties katlā ar ūdeni. Ik pa laikam noņem lapas, kuras jau ir atdalījušās. Paralēli liek vārīties arī rīsus. Malto gaļu samīca ar smalki sagrieztu sīpolu, saspiestu ķiploka daiviņu, sāli, pipariem, piejauc klāt izvārītos rīsus. Kāpostu lapām saklapē kacenus, tajās tin pa saujai maltās gaļas. Apcep sviestā vai eļļā. Liek katlā kārtu kāpostu tīteņu, pārlej tomātu mērci, tad atkal kāpostu tīteņus. Beigās pārlej ar saldo krējumu un visu sautē, kamēr gatavi. Ēdot var pievienot majonēzi.
Burkānu salāti
Burkāni, ķiploka daiviņa, saulespuķu sēkliņas, majonēze.
Burkānus notīra un sarīvē, apcep saulespuķu sēkliņas, atdzesē, pievieno sasmalcinātu ķiploku. Visu sajauc ar majonēzi.
Biezpiena bumbiņas
0,4 g biezpiena, 2-3 olas, 200-250 g miltu, pustējkarote sodas, vanilīns, 0,5-1 glāze cukura, eļļa, pūdercukurs.
Visas sastāvdaļas sajauc, no mīklas veido nelielas bumbiņas un liek uzkarsētā eļļā vārīties. Kad bumbiņa zeltaini brūna, to izceļ, apkaisa ar pūdercukuru.
Saldā desa
150 g sviesta, 2 olas, 2 paciņas „Selgas" cepumu, cukurs, kakao, želejkonfektes.
Kamēr kausē sviestu, tajā lēnām iemaisa divas olas, pievieno cukuru. Iemaisa kakao, masā sadrupina cepumus un sajauc ar gabaliņos sagrieztām želejkonfektēm. Var pievienot arī sadrupinātus riekstus. Masu satin cepampapīrā, liek ledusskapī sastingt.