Skolotāji šodien streiko, bet mediķi nolēmuši ieturēt pauzi. Acīmredzot mediķu arodbiedrība secinājusi, ka, arī turpinot konstruktīvas sarunas ar Veselības ministriju, iespējams panākt vēlamo rezultātu vai vismaz tam pakāpeniski tuvoties.
Turpretī Latvijas izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) izvēlētā protesta forma vislielākās neērtības rada tieši bērnu vecākiem, jo ne jau visiem ir iespējams atrast alternatīvu iespēju, ne jau katrs var vienoties ar darba devēju par brīvdienu piešķiršanu tieši skolotāju streika dienā. Turklāt daļa no viņiem, pat strādājot 12 stundu dienā, par atalgojumu, ko jau tagad saņem skolotāji, var tikai sapņot, nemaz nerunājot par sociālajām garantijām un 48 dienu garu atvaļinājumu vasarā. Kā liecina internetā pieejamie Izglītības un zinātnes ministrijas dati, vidējais pedagogu atalgojums, piemēram, Cesvaines novadā ir 619,36, Ērgļu novadā – 640,48, Lubānas novadā – 530,14, Madonas novadā – 660,27, Varakļānu novadā – 569,95 eiro.
Arī izglītības un zinātnes ministre Mārīte Seile vakarrīt intervijā LTV raidījumam "Rīta Panorāma" atzina, ka viņu pārsteidz LIZDA nekonstruktīvā attieksme, kaut gan pašus pedagogus varot saprast, jo viņiem daudzu gadu laikā ir daudz kas solīts.
Ministre akcentēja, ka valdība ir piedāvājusi pedagogiem reformas kopā ar 9 miljoniem eiro algu palielināšanai nākamgad un 27 miljoniem eiro nākamajos gados, taču arodbiedrība grib, lai šos 9 miljonus eiro ieguldītu esošajā atalgojuma sistēmā, neveicot nekādas reformas.
Savukārt LIZDA uzsver, ka lēmums par streiku nav vēršanās pret skolēniem un to vecākiem, bet sauciens valdībai uzņemties atbildību par pastāvošo situāciju un gadiem nepildītajiem solījumiem.
Taču – vai nebūtu labāk, ja par to dialogu ar Izglītības un zinātnes ministriju turpinātu sarunu ceļā, neradot neērtības tai daļai sabiedrības, kura strādājot maksā nodokļus un dod savu artavu, lai valstij būtu, ko maksāt arī pedagogiem un citiem budžeta iestādēs strādājošajiem.
Un, protams, gribētos, lai skolotāji un mediķi tik aktīvi iestātos ne tikai par atalgojuma palielināšanu sev. Diemžēl ne jau izglītības darbinieku arodbiedrībai, bet gan tiesībsarga Jura Jansona aktivitātēm vecāki var pateikties par to, ka vairs nav jāpērk dārgās darba burtnīcas. Tāpat mediķiem vairāk būtu jārunā par to, lai medicīnas pakalpojumi iedzīvotājiem kļūtu pieejamāki un uz daudziem izmeklējumiem vai pieņemšanu pie ārsta nebūtu jāgaida mēnešiem ilgi. Vai tāpēc, ka beigušās kvotas, ārstiem arī atalgojums samazinās?