LIZDA ir aicinājusi darba devējus laicīgi vienoties par darba samaksu streika dienā, neieturot darba samaksu brīdinājuma streika dienā 27. novembrī. Viedokli, vai pašvaldība atsauksies šim aicinājumam, lūdzu izteikt Madonas novada pašvaldības izpilddirektoru Āri Vilšķērstu un Cesvaines novada domes priekšsēdētāju Vilni Špatu.
Būtu jāatbalsta
– Šis jautājums tiks skatīts Madonas novada domes kārtējā sēdē, kad tiks spriests par labāko risinājumu. Problēma jau ir tā, ka pedagogiem darba alga tiek maksāta atbilstoši valsts piešķirtajai dotācijai. Kā mēs esam informēti, tā nav paredzēta streika dalībnieku darba samaksai un pašvaldība juridiski neesot tiesīga lemt citādi, – uzsver Āris Vilšķērsts. – Mēs saprotam, ka skolotāji, atbalstot streiku, nevēršas pret pašvaldību, tas ir solidaritātes streiks. Ja tie būtu mūsu pašu līdzekļi, tad, protams, mēs būtu tiesīgi lemt par to izlietojumu arī šādam mērķim. Katrā ziņā mana nostāja ir tāda, ka darba samaksu pedagogiem streika dienā nevajadzētu ieturēt, bet jautājums jau ir par to, lai pašvaldībai pēc tam nesanāktu problēmas ar Valsts kontroli, jo likumā par streiku ir teikts, ka streika laikā darbinieki, kas tajā piedalās, nesaņem darba samaksu, ja vien kolektīvā interešu strīda puses nav vienojušās citādi. Manuprāt, skolotājus pašvaldībai vajadzētu atbalstīt, bet tā, lai nepārkāptu likumu.
Arī kaut ko zaudēt
– Pirms streika daudzi aktualizē jautājumu par darba samaksu šajā dienā, bet es domāju, ka, ja cilvēks ir nodomājis par kaut ko cīnīties, tad ir jābūt gatavam arī kaut ko zaudēt, lai pēc tam iespējamais ieguvums varbūt būtu lielāks, – akcentē Vilnis Špats. – Arodbiedrībai, kura aicina uz streiku, no streika fonda, ja tā dalībnieki vēlas saņemt samaksu, tā būtu arī jāmaksā. Turklāt par to lemj darba devējs, taču šajā gadījumā dome nevienam streikotājam nav darba devējs, viņiem tas ir attiecīgās izglītības iestādes vadītājs.
Mani gan vairāk uztrauc, kas notiks ar bērniem, jo vecāki arī ir satraukušies, kur viņus streika dienā atstāt, it sevišķi mazos bērnus. Kā es saprotu, tie, kurus uz bērnudārzu atvedīs, tiks pieskatīti, tāpat arī skolēni. Citādi veidojas apburtais loks, jo ko lai dara vecāki, kas strādā pie uzņēmējiem? Viņiem tādā gadījumā ir jāprasa brīvdiena, viņiem tiek liegta iespēja strādāt, ražot un pelnīt nodokļus, lai valstij būtu, no kā maksāt algas arī skolotājiem. Bet tas, ka izglītības darbinieki var par kaut ko vienoties un uzskata, ka tādā veidā spēs arī kaut ko panākt, nav jau slikti. Tas tikai parāda, ka viņi ir spēks, ar ko valdībai un Saeimai ir jārēķinās.