Sarkanbaltsarkano lentīšu locīšana daudzviet Latvijā jau ir kļuvusi par Patriotu nedēļas neatņemamu sastāvdaļu. Šajā laikā ikviens iedzīvotājs tiek aicināts pie apģērba piespraust sarkanbaltsarkano lentīti, tā izrādot cieņu par Latvijas brīvību kritušajiem karavīriem.
Lentītes, izveidojot svētku rotu, tiek salocītas ne tikai Rīgā, bet arī daudzviet citur Latvijā. Pirmo reizi šāda iespēja šonedēļ tiek piedāvāta arī Lubānas pilsētas bibliotēkas apmeklētājiem. Jau kopš pirmdienas ikviens var nākt uz šejieni, lai izveidotu svētku piespraudi sev, saviem tuvajiem cilvēkiem vai vienkārši draugiem.
Šāda iespēja, kā par to pārliecinājāmies arī mēs, lubāniešos ir raisījusi interesi. Lubānas pilsētas bibliotēkas vadītāja Inguna Kaņepone pastāstīja, ka pirmais apmeklētājs, kurš vēlējās salocīt lentīti, ieradās jau pirms desmitiem, oficiālā bibliotēkas darba laika sākuma. Cilvēku pieplūdums pirmajās stundās bija diezgan liels. Tika gaidīti ierodamies arī Lubānas vidusskolas audzēkņi, tāpat ir pieteikusies Lubānas pirmsskolas izglītības iestādes viena grupiņa. Izveidot savu svētku piespraudi Lubānas pilsētas bibliotēkā varēs visu šo nedēļu.
– Lentītes Lubānā, piemēram, skolā, tika salocītas arī iepriekšējos gados. Beidzamajos gados tās pirms Latvijas Republikas proklamēšanas gadadienai veltītā koncerta tika izdalītas arī Lubānas pilsētas klubā, bet tās saņēma tikai tie cilvēki, kuri bija atnākuši uz koncertu. Taču piespraust sarkanbaltsarkano lentīti valsts svētku laikā vēlējās arī citi lubānieši. Daudzi mums jautāja, kur tās var nopirkt, un tā mums arī radās šī ideja, ko finansiāli atbalstīja Lubānas novada dome, – uzsvēra Lubānas pilsētas bibliotēkas vadītāja Inguna Kaņepone.
Lubānas pilsētas bibliotēkā sastapām un uzrunājām arī Lubānas vidusskolas skolotājas Karinu Evaldu un Gitu Krustu, 10. klases skolēnus, kuri bija atnākuši kopā ar vēstures skolotāju Daci Kočāni.
– Šī ideja ir vienkārši lieliska. Tā palīdzējusi reabilitēt patriotisma jēdzienu. Vienubrīd tas bija nonievāts, vienubrīd pēc padomju varas gadiem tam gandrīz vai bija negatīva pieskaņa, bet tagad tas šajā ģeopolitiskajā situācijā atkal ir atguvis savu jēgu. Patriotisms jau nozīmē mīlestību uz (nevis pret) savu Dzimteni, savu tautu. Pagājušajā nedēļā pie mums skolā viesojās Latvijas Tautas frontes pirmais priekšsēdētājs Dainis Īvāns. Skolotāja Dace Kočāne bija noorganizējusi arī lekciju no Okupācijas muzeja. Divpadsmitie klausījās lekciju par Latvijas valstiskās neatkarības iegūšanu, zaudēšanu un par tās atgūšanu, Daiņa Īvāna atmiņas, bet pēc tam politikas, tiesību pamatu stundā rakstīja savas pārdomas, ko viņos raisījis dzirdētais, – akcentēja filozofijas, ētikas, politikas un tiesību pamatu skolotāja Karina Evalda, kas pati ir pārcietusi izsūtījuma šausmas un kam māte, Nacionālās pretošanās kustības Lubānā dalībniece, atdusas Krievijas Ziemeļos, bet vectēvs – Tālajos Austrumos.
Arī skolotāja Gita Krusta tradīciju valsts svētku laikā nēsāt sarkanbaltsarkano lentīti novērtēja kā jauku un uzteica Lubānas pilsētas bibliotēku par sarūpēto iespēju katram interesentam pie tās tikt savā dzīvesvietā.
– Lubānas vidusskolā Patriotisma nedēļas pasākumi notiek jau vairākus gadus. Man šis ir otrais gads, kad, iesaistot skolēnus, tos organizēju. Jutos gandarīta, kad pērn skolēni tos novērtēja atzinīgi, uzsverot, ka tie ir pasākumi, kurus gaida, tiem gatavojas un tie viņus uzrunā. Arī šogad Patriotisma nedēļā skolā notiks vairāki pasākumi, kā, piemēram, 11. novembra pēcpusdienā norisināsies patriotisko dziesmu konkurss, bet pulksten 17.30 dosimies lāpu gājienā uz Vecajiem kapiem, kur notiks piemiņas brīdis, – pastāstīja vēstures skolotāja Dace Kočāne.
Viņa atzina, ka patriotisms vispirms tiek ieaudzināts ģimenē. Protams, arī skola dod savu artavu, bet ģimenei tomēr ir galvenā loma, no tās ir atkarīgs, kāda attieksme bērnos izveidojas pret savu valsti un savu dzimto vietu.
Domas par Latviju, ko tā viņiem nozīmē, kā arī par beidzamajos gados iedibināto tradīciju valsts svētku laikā nēsāt pie apģērba sarkanbaltsarkano lentīti lūdzu izteikt arī vairākus Lubānas vidusskolas 10. klases skolēnus.
– Es jau pagājušajā nedēļā to biju piespraudusi pie apģērba. Pirms tam es mācījos Bauskas ģimnāzijā, kur mēs diezgan ātri sākām tās nēsāt. Arī lentīšu griešana un locīšana skolas bibliotēkā notika ļoti laicīgi. Priecē, ka šī tradīcija notiek arī Lubānā. Tā, manuprāt, ikvienā veicina arī patriotismu. Vismaz šajā nedēļā cilvēki vairāk nekā varbūt citās dienās atceras un domā par Latviju, ko tā viņiem nozīmē. Es Latviju uztveru kā savu Dzimteni, tā ir vieta, kur vienmēr gribēsies palikt un atgriezties. Aizbraucot uz citu valsti, tomēr nejūties kā savās mājās. Turpretī Latvijā tu runā savā dzimtajā valodā, cilvēki tevi saprot, un tu saproti viņus, – akcentēja Gita Graviņa.
Uzrunāju arī vairākus puišus, kas darbojas jaunsargu pulciņā.
– Jaunsargu pulciņā darbojos kopš 6. klases. Šis piedāvājums šķita ļoti interesants. Gribēju nostiprināt fizisko sagatavotību, pārbaudīt sevi, pārliecināties, kas un kā būs jādara šajā pulciņā. Neesmu vēl izlēmis, vai savu dzīvi saistīšu ar Zemessardzi, bet ļoti iespējams, ka, sasniedzot pilngadību, tajā iestāšos vai varbūt kļūšu par Latvijas armijas karavīru, – atzīmēja Matīss Turlejs.
Arī jaunsargs Dāvis Caunītis vēl nav izlēmis, kādu profesiju izvēlēsies, bet jaunsargu pulciņā iesaistījies, lai apgūtu ko jaunu. Savukārt vaicāts, ko viņam nozīmē Latvija, uzsvēra – tā ir Dzimtene, tās ir dzimtās mājas.
Jāpiebilst, ka lentīšu locīšanas pirmsākumi meklējami 2007. gadā, kad to aizsāka Latvijas Neatkarīgā televīzija (LNT) un vēlāk veiksmīgi turpināja Aizsardzības ministrija un Nacionālie bruņotie spēki. Sākumā pirmās lentītes tika locītas dažādi, un tikai pēc tam tika pieņemts lēmums to darīt tā, lai salocītā sarkanbaltsarkanā lentīte atgādinātu skaitli 11 un būtu kā brīvības simbols.