Pagājušajā trešdienā, 4. novembrī, tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs tikās ar biedrības „Reģionālo attīstības centru apvienība" pārstāvjiem, un tikšanās iemesls bija publiskajā telpā izskanējusī informācija par Tieslietu ministrijas veiktajām tiesu teritoriālajām reformām, kas reģionos varētu novest arī pie pakalpojumu pieejamības pasliktināšanās. Bija arī izskanējušas konkrētas bažas par iespējamo zemesgrāmatu un Zemes dienesta nodaļu slēgšanu reģionos, kas satrauca daudzus iedzīvotājus.
Jāatgādina, ka jau septembra beigās biedrības „Reģionālo attīstības centru apvienība" valdes priekšsēdētājs Vents Armands Krauklis nosūtīja rakstisku vēstuli tieslietu ministram Dzintaram Rasnačam, kurā pauda reģionālo attīstības centru satraukumu par informāciju saistībā ar reģionālajos attīstības centros esošo rajona tiesu zemesgrāmatu nodaļu slēgšanu.
Iebilst pret slēgšanu
Vēstulē apvienības valdes priekšsēdētājs vērsa ministra uzmanību uz apstākli, ka ne visiem Latvijas iedzīvotājiem (īpaši iedzīvotājiem lauku reģionos) ir pieejami elektroniskie pakalpojumi, savukārt nokļūšanai uz attālāku apdzīvotu vietu nekā attiecīgais novada centrs ir nepieciešami papildu resursi. Viņš arī lūdza ņemt vērā, ka Latvijas Nacionālajā attīstības plānā 2014.-2020. gadam ir noteikts, ka Latvijas ekonomiskās attīstības teritoriālie aspekti ir balstīti uz nacionālajiem un reģionālajiem attīstības centriem, kā arī iedzīvotājiem jebkurā Latvijas vietā ir jābūt pieejamiem valsts un pašvaldību pakalpojumiem ne tikai elektroniskā veidā, bet arī vienotajos klientu apkalpošanas centros.
Vents Armands Krauklis vēstulē pauda apvienības kopīgu uzskatu, ka ir nepieļaujama rajona tiesu zemesgrāmatu nodaļu slēgšana vietās, kur iedzīvotāji līdz šim varēja ne tikai iesniegt ar īpašuma tiesību nostiprināšanu saistīto dokumentāciju, saņemt aprēķinu par veicamajiem maksājumiem un veikt norēķinu, bet arī apliecināt paraksta īstumu uz nostiprinājuma lūgumiem.
Tā kā ministrijas sniegtās atbildes uz vēstulē paustajiem jautājumiem bija neskaidras, apvienība nolēma tikties ar tieslietu ministru klātienē, un šīs tikšanās laikā tika noskaidrots, ka bažas bijušas pāragras – kaut arī reformas Tieslietu ministrijas institūcijās tiek plānotas, pagaidām par slēgšanu diskutēts netiek. Pusotru stundu ilgās sarunas laikā ar ministru pašvaldību vadītāji guva pārliecību, ka reformu ideja ir pārprasta un par kādas nodaļas slēgšanu pagaidām netiek spriests. Tiesa, nākotnē šādu pavērsienu izslēgt nevar, taču, ja slēgšana tiks plānota, ministrijas un apvienības noslēgtā vienošanās paredz pašvaldību iespēju līdzdarboties šajā procesā, kopīgi meklējot ceļu, lai pakalpojuma kvalitāte un pieejamība būtiski nepasliktinātos.
Gandarīts arī ministrs
Tieslietu ministrijas Administratīvā departamenta Komunikācijas un tehniskā nodrošinājuma nodaļas sabiedrisko attiecību speciāliste Līva Rancāne atzina, ka Dzintars Rasnačs ir gandarīts par sanāksmes, kas tika organizēta, lai kliedētu izskanējušās bažas par iecerētās tiesu teritoriālās reformas ietekmi uz turpmāku tiesu un zemesgrāmatu nodaļu darbību un pieejamību iedzīvotājiem, rezultātu. Tās gaitā tika panākta vienošanās par turpmāku abpusēju un regulāru sadarbību ar mērķi nodrošināt pilnvērtīgu informāciju par Tieslietu ministrijas iecerētajiem plāniem, kuri skar pašvaldības un iedzīvotājus, kā arī pašvaldību pārstāvji guva skaidrāku priekšstatu par plānotajām reformām. Tiesu reforma paredz no vairākām mazākām tiesām izveidot lielākas tiesas ar mērķi paaugstināt tiesu efektivitāti, nodrošinot tiesnešu un tiesu specializāciju, kompetenci, nejaušības principa ievērošanu lietu sadalē un augstu nolēmumu kvalitāti, kā arī stiprināt tiesas priekšsēdētāja lomu tiesas resursu efektīvā izmantošanā.
Apvienības iesaiste pastiprināsies
Uz tikšanos ar tieslietu ministru bija devies arī Madonas novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Andrejs Ceļapīters, kas arī atzina, ka iepriekš izskanējusī informācija par plānotajām pārmaiņām bija raisījusi lielas bažas.
– Uz tikšanos braucām ar satraucošu ziņu, ka tiks slēgtas zemesgrāmatu nodaļas, taču, tiekoties ar ministru, no viņa saņēmām apliecinājumu, ka nekas tāds nenotiks. Tomēr reformas Tieslietu ministrijas pārziņā esošajās iestādēs gan turpināsies, un tiks meklēti risinājumi racionālākam resursu izlietojumam. Ministrs atzina, ka viena no pamatproblēmām, ja raugās uz tiesu darbu, ir nevienmērīgais pieprasījums un tiesnešu izvietojums. Rīgas aglomerācijā tiesām ir milzīga slodze, bet rajonu tiesas, pēc ministrijas statistikas, ir nenoslogotas. Šo problēmu reformas gaitā arī ir plānots atrisināt. Tikšanās laikā arī veiksmīgi vienojāmies, ka darba grupās, kurās tiek lemts par idejām un to virzību, tiks iesaistīts viens „Reģionālo attīstības centru apvienības" pārstāvis. No apvienības vidus šim darbam izvēlējāmies Uldi Vītoliņu, kas kopā ar pašvaldībām ministrijā arī spriedīs par kādu no radītajām iniciatīvām vai projektiem, lai arī mūsu viedoklis laicīgi būtu pārstāvēts un varētu izvairīties no nepatīkamiem pārsteigumiem, – stāstīja Andrejs Ceļapīters.
Foto: TIESLIETU MINISTRIJA