Šodien ir Mārtiņi – latviešu gadskārtu paražās svinama diena. Mārtiņi iezīmē rudens beigas un ziemas sākumu. Novērojumi stāsta – ja Mārtiņa diena ir jauka un skaidra, ziemā būs liels sals. Ja Mārtiņdiena ir miglaina, ziema būs silta.
Aizvadītajā svētdienā Mārtiņdienas rosība notika Sarkaņu pagastā. Bija gan dekoratīvs gailis, gan Mārtiņdienas galds ar īpaši sarūpētu cienastu, tāpat dziesmas folkloras kopas „Libe" sniegumā un rotaļas, ieskaitot visjautrāko Mārtiņu ieražu – maskošanos.
Tomēr pati galvenā vēsts
8. novembrī Sarkaņos bija saistīta ar skolas vārdu. Līdzšinējās pamatskolas vietā vienā no divām ēkām tika atklāta Sarkaņu Amatu skola.
Otrā stāva izremontētajā sporta zālē nu goda vietā izliktas slavenās Pētera Viļumsona pusautomātiskās stelles, ko Madonas novada pašvaldība iegādājās iepriekš. Šai telpā tiks ievietotas vēl vienas stelles, ko drīzumā sarkanieši atvedīs no pagastā dzīvojošās deviņdesmitgadīgās Tautas daiļamata meistares Intas Drozdovas. Cienījamā meistare Amatu skolai dāvinās savas lielās stelles, bet pati joprojām auž linu dvieļus uz mazākām stellēm.
Amatu skolu svinīgi atklāja Sarkaņu pagasta pārvaldes vadītājs Andris Simtnieks. Notikumā klāt bija pagasta bibliotēkas vadītāja Irēna Bačuka, tautas nama vadītāja Valda Kļaviņa, rokdarbu pulciņa vadītāja Vanda Podiņa, aušanas speciāliste Inese Mailīte un daudzi citi.
Kā pastāstīja Sarkaņu pagasta tautas nama „Kalnagravas" vadītāja Valda Kļaviņa, Amatu skolas ierīkošanai šobrīd izlietots Madonas novada pašvaldības atbalsts 2705 eiro apmērā. Tas ir līdzfinansējums Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstītajam projektam „Pētera Viļumsona steļļu darbības nodrošināšana Madonas novada Sarkaņos". Sarkaņu pagasta pārvaldes finansiālais ieguldījums vietas izveidošanai tiek precizēts, tas varētu būt apmēram 2000 eiro.
Valda Kļaviņa uzsver, ka tiek gaidīts ES Lauku attīstības programmas (Leader) projektu konkurss, lai varētu piedalīties un gūt atbalstu pārējo telpu atjaunošanai.
Šobrīd, atbilstīgi piešķirtajam finansējumam, milzu remontdarbi ēkā nav veikti. Vienā no telpām (bijusī sporta zāle) pilnībā pārmūrēta podiņu krāsns (silda divas telpas), ir restaurēta telpas grīda, atjaunoti griesti. Darbus veica SIA „Zaļā māja"; podiņu krāsni uzmūrēja Ivars Klušs un Normunds Šneiders, krāsns karnīzi – Imants Spridzāns.
Lieliski audēju darbu parādei kalpo zāles vingrošanas siena – uz tās varēja skatīt izliktās segas un lakatus. Stelles novietotas 2. stāva divās telpās, abās turpmāk darbosies audējas. Savukārt citā telpā varēja skatīt rokdarbnieču darbus (adījumus, tamborējumus, rotas u. c.), šī telpa arī turpmāk tiks atvēlēta izstādēm. Tautas daiļamata meistares Vandas Podiņas vadībā apkārtnes rokdarbnieces turpinās pirms sešiem gadiem aizsākto aktivitāti, darinot tik dažādos rokdarbus. Perspektīvā Amatu skolas 1. stāvā, kur savulaik atradās puišu mājturības kabinets, interesentiem būs iespēja strādāt ar koku. Skolas atvēršanā sastaptais Ģirts Ozols pastāstīja, ka viņam ir divi ama-
ti – Ģirts ir galdnieks un kokgriezējs. „Esmu pašnodarbinātais, kas produkciju piedāvā tirdziņos. Nejauši vajadzēja palīdzēt savest kārtībā stelles, tā sadarbību turpinu. Ir doma iegūt meistara grādu Latvijas Amatniecības kamerā. Esmu pagatavojis nelielas stelles jostu aušanai, vienas stellītes aizgājušas tautā. Ir doma izgatavot arī Viļumsona stelles, kas Latvijā ir liels retums."
Par Sarkaņu Amatu skolas piedāvājumu ir arī citas idejas. Stāsta Valda Kļaviņa: – Ir ievadītas sarunas ar klūdziņpinēju, kas nesen no Skrīveriem pārcēlās uz dzīvi Madonā. Viņa ir Tautas daiļamata meistare, meklē telpas un brauks uz Amatu skolu tās skatīt. Tāpat ir doma par latviešu kulināro mantojumu, par apmācībām vai meistarklasēm šai jomā.
Jautāta par dalībnieku maksu, Valda Kļaviņa informēja, ka aušana un rokdarbi ir pašvaldības apmaksāts pulciņš, pārējām aktivitātēm būs jāmeklē cits risinājums.
Kad vaicāju, vai Valda pati kādu deķi jau noaudusi, tautas nama vadītāja aizdomājās: – Aust gan es neprotu, to ļoti vēlētos iemācīties, bet pārējos rokdarbus pārzinu. Daudzus gadus Sarkaņu pamatskolā nostrādāju par mājturības skolotāju.
Audēju krāšņie un dažādie darbi bija novietoti arī uz izstāžu stendiem, kas izgatavoti pagājušā gada rudenī, kad Valsts Kultūrkapitāla fonds atbalstīja projektu „Pētera Viļumsona steļļu darbības nodrošināšana Madonas novada Sarkaņos".
Turklāt sarkanieši var lepoties ar vēl kādu vērtību – viņiem vienīgajiem ir Pētera Viļumsona visu piecu uzrakstīto grāmatu kopijas, tagad ērglēnietes Ilzes Reņģes skaistā iesējumā.
Pasākuma laikā tika dots vārds skolas simbolam – Gailim. Iepazīstoties ar ieteikumiem, tika nolemts, ka gaiļa vārds būs Sēļķēns. Vārda izcelsmi sēlisko izlokšņu pētniece, novadniece Maija Poiša tulko ar piemēru, ka Sarkaņu apkaimē pirms gadsimta bijis Sēļķēn meistars, kas gatavojis garšīgus dzērienus (vīnu).