Kopš oktobra nodots ekspluatācijā SIA "Saukas kūdra" jaunais kūdras apstrādes un fasēšanas cehs Barkavas pagastā.
Cehu uzcēla SIA "Evento" būvnieki no Smiltenes. Vietā, kur pagājušajā gadā ceļa malā vēl auga koki, tagad paveras skats uz jauno kūdras apstrādes cehu, bet otrā pusē – uz Saukas kūdras purvu. Apkārt ceham ir arī asfaltēts laukums, kas uzlabo darba apstākļus. SIA "Saukas kūdra" ir arī to Madonas novada uzņēmumu sarakstā, kuri vēlētos iegūt ES fondu investīcijas pievedceļu sakārtošanai.
Madonas novada Barkavas pagasta apkārtnē šis ir lielākais kūdras ieguves purvs. Tā teritoriju – 580 ha – SIA "Saukas kūdra" nomā no AS "Latvijas valsts meži". Līgums noslēgts līdz 2033. gadam. Pagaidām vēl jāiestrādā 90 ha.
SIA "Saukas kūdra" valdes loceklis Dainis Aļeksējevs iepazīstināja: – Sākotnēji tika izstrādāts projekts par SIA "Saukas kūdra" kūdras substrātu ražošanas ceha būvniecību un tika iesniegts LIAA projektu konkursā ES fondu piesaistei. Diemžēl nebijām to vidū, kuriem piešķīra atbalstu. Projekts bija jāīsteno saviem spēkiem, tāpēc tika pieņemts lēmums atteikties no substrātu līnijas un izveidot kūdras miksu ražošanu (neražojot gatavo substrātu). Jaunais kūdras apstrādes un fasēšanas cehs tika uzcelts par uzņēmuma līdzekļiem, izmantojot iepriekšējo gadu nesadalīto peļņu, bet papildus tika piesaistīti arī bankas kredītresursi. Ir gandarījums par jaunuzcelto ražošanas cehu un iespējām, ko tas dos, bet tagad svarīgākās ir iekārtas. Sijāsim dažādas kūdras frakcijas – gan smalkākas, gan rupjākas, tās miksēsim. Gatavosim frēzkūdras un grieztās kūdras miksus, sajaukumus no maz sadalījušās, vidēji sadalījušās un stipri sadalījušās kūdras. Būtībā tas ir gandrīz tas pats substrāts, vien mūsu klientam – substrātu ražotājam – atliks pievienot minerālvielas, sagatavojot produktus galapatērētājiem – dārzkopjiem, profesionālajiem audzētājiem un citiem.
Dainis Aļeksējevs piebilda: – Investīciju plāns mums ir četriem gadiem uz priekšu, tikai jāiegūst naudas līdzekļi. Mans viedoklis ir tāds, ka ES atbalsta naudas piešķiršana (nepiešķiršana) rada nevienādus apstākļus un pat kropļo konkurenci. Vienam līdzvērtīgam projektam tiek piešķirts atbalsts, citam – ne. Mums ir iekārtu iegādes un amortizācijas izmaksas pilnā apjomā – tad kāda mums ir produkcijas pašizmaksa, salīdzinot ar to uzņēmumu, kuram 45% izmaksu sedza ES investīciju projekta atbalsts?
Uzceļot kūdras apstrādes un fasēšanas cehu, paplašināsies uzņēmuma iespējas. Dainis Aļeksējevs turpināja: – Plānojam ražot dažādu kūdras frakciju miksus, pagaidām ar dabisko pH līmeni. Kas tālāk saistās ar minerālvielu pievienošanu, to izlems nākamais ražotājs, kas nopirks "Saukas kūdras" produkciju. Kūdra – tas ir specifisks tirgus, kurā ielauzties ir grūti. Visi kūdras ražotāji šajā sezonā ir ievākuši daudz kūdras. Visiem ražotājiem ir vairāk vai mazāk līdzvērtīga produkcijas kvalitāte, tāpēc pašlaik jāpacīnās par klientiem. Lielākoties kūdra nonāk ārzemju tirgos. Lielākie kūdras pircēji ir Holandē, Itālijā, Vācijā, Spānijā. Daļu kūdras realizējam Latvijā – kūdras substrātu ražošanas uzņēmumiem. Ja būtu uzcēluši savu kūdras substrātu ražošanas cehu 2008. vai 2009. gadā, pašlaik būtu daudz vieglāk. Tagad tirgus ir piesātināts, liela konkurence, daudzi uzņēmumi strādā ar lielu ražošanas jaudu, ir daudzi lieli tirgus spēlētāji, piemēram, SIA "Latflora", SIA "Nordtorf", arī "Sedas kūdra" u. c.
Tomēr SIA "Saukas kūdra" ir spērusi platu soli attīstības virzienā, un nevar salīdzināt ar to, kā teritorijā izskatījās pirms 5-10 gadiem. – Interesanti, ka kūdras ražotājus nepieskaita ne pie lauksaimniecības, ne rūpniecības, esam palikuši ārpus šīm nozarēm, kaut arī ražojam produkciju, ar ko bagātina dārzus. Lauksaimniekiem tiek ES fondu nauda, ko sadala LAD, rūpniekiem – LIAA. Mēs no Lauku atbalsta dienesta neko saņemt nevaram, jo nav tāda atbalsta kūdras ieguvējiem, – uzsvēra Dainis Aļeksējevs.
SIA "Saukas kūdra" ir vienīgais vidēja lieluma uzņēmums nozarē ar 100% Latvijas kapitālu: – Sākām strādāt Saukas kūdras purvā 2004. gadā. Tad iestrādāti vēl no PSRS laikiem bija apmēram 80 ha no purva, kur varēja sākt griezt kūdru. Vietā, kur tagad atrodas ražošanas cehs un administratīvā ēka, nekā nebija, visapkārt – mežs, purvs. Protams, ja būtu kāds ārzemju kompanjons, iespējams, būtu guvuši finansiālu atbalstu, attīstījušies daudz straujāk, taču – no otras puses – mums neviens neuzspiež savus noteikumus.
Kā šogad veicies ar kūdras ieguvi? SIA "Saukas kūdra" ražošanas vadītājs Jānis Kārkliņš apstiprināja, ka šī sezona ir bijusi veiksmīga gan grieztās kūdras, gan frēzkūdras ieguvē: – Sākot ar jūlija beigām un daļu rudens, laikapstākļi bija ļoti labvēlīgi darbam kūdras purvā. Šosezon sagatavots 100 000 m3 grieztās kūdras un 100 000 m3 frēzkūdras. Pie mums pārsvarā tiek iegūta gaišā kūdra, tās kvalitāte ir laba. Sausais laiks vienmēr kūdras ieguvējiem ir pa prātam – labākus apstākļus darbam nevar vēlēties. Šī bija arī salīdzinoši gara sezona. Šoruden saknes lasījām līdz pat oktobra beigām, vēl var likt caurules, veikt visus nepieciešamos darbus uz kūdras ieguves laukiem. Katru gadu ziemā darbs neapsīkst arī purvā – neaizskartā purva teritorija pamazām tiek attīrīta, pakāpeniski iestrādāta kūdras ieguvei. Šajā ziemā jāsafrēzē 60 ha, lai pavasarī, sākot jauno sezonu, varētu sākt tajos griezt kūdru. Rekonstruējam arī daļu kūdras lauku un tajos no grieztās kūdras ieguves pārejam uz frēzkūdras ieguvi.
Lai gan Saukas purvā uzņēmuma īpašnieki kā SIA "Vaidens" nodarbojās ar komercdarbību jau kopš 2004. gada, tikai 2006. gadā tika izveidots atsevišķs uzņēmums kūdras ieguvei. SIA "Saukas kūdra" tika reģistrēta 2006. gada 28. jūlijā un šajā pašā datumā iegrāmatota komercreģistrā. Uzņēmumam ir divi īpašnieki – Dainis Aļeksējevs un Deņiss Cepeļevs. Šobrīd SIA "Saukas kūdra" dod darbu 40 cilvēkiem, vasarā – ap 145. Darbarokas ir un būs vajadzīgas, jo to, ko kūdras žāvēšanai dod saule, neviena tehnika neatsver.