Šoruden ar ūdens trūkumu vai taupīšanu jāsaskaras tiem lauku viensētu iemītniekiem, kuru akas ir izraktas salīdzinoši seklas. Ūdens trūkumu gan neizjūt pilsētu iedzīvotāji un lielo saimniecību īpašnieki, kuriem ūdens nāk no dziļurbumiem.
Arī Bērzaunes pagasta "Rutulu" saimnieks Edgars Kramfts savu aku beidzamajā laikā īpaši uzrauga. Viņš konstatē: – Ūdens akā ir ļoti maz, trūkst pienesuma pa ūdens dzīslām, neatceros, kad beidzamo reizi tā ir bijis. Laikam pirms kādiem pieciem gadiem bija līdzīga aina, kad seklākās akas izsusēja, toreiz gandrīz sūkni sabeidzu. Tāpēc šoruden katru brīvu brīdi mēru ūdens līmeni. Mūsu saimniecībā aka ir sekla – divarpus grodi, un tas, ka rudens ir bijis tik sauss, arī ietekmē ūdens krājumus. Saimnieciskajām vajadzībām ūdeni var pasmelt no dīķa, kur arī ir pazeminājies ūdens līmenis, bet dzeramais ūdens ir tikai akā. Galvenais, lai pietiktu pašām minimālajām vajadzībām – tējai, kafijai, zupai. Ja ūdens pietrūks, arī sūknis aizies bojā. No akas uz māju iet ūdensvads, un galvenais, lai pa krānu kas tecētu.
Viņš dzeramo ūdeni atved lielos plastmasas traukos no meitas mājām Madonā. Ar to arī papildina akas ūdeni. Ūdens līmeni tā var palielināt kaut par 5 cm. Galvenais, ka aka pielieto ūdeni saglabā.
– Jāatzīst, ka mūsu aka ir mazražīga. Senči akas vietu te bija izvēlējušies, laikam arī rīkstnieku sauca. Cik no puikas gadiem atceros, sausās vasarās te vienmēr ir pietrūcis ūdens. Tas pieplūst no apakšas, bet laikam arī gruntsūdens dzīslas ir tukšas, – secina Edgars Kramfts.
Ūdens trūkums Latvijas apstākļos gan nav nekas īpašs – apmēram reizi desmitgadē ir kāds sausāks gads, kad ūdens līmenis akās krītas. Arī tieši tagad ir šāds mazūdens periods.
Oktobra pirmajā pusē bija ļoti maz nokrišņu – tikai viens procents no mēneša normas. Domājams, ka šis mēnesis varētu kļūt par sausāko oktobri Latvijas vēsturē.
Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra hidroloģe Ilze Rudlapa izteikusies, ka jau kopš jūnija var runāt par to, ka Latvijā iestājies mazūdens periods. Pavasarī nebija sniega un sniega kušanas, tagad arī gruntsūdeņu līmenis ir zems. Upes barojas no gruntsūdeņiem, bet gruntsūdeņi – no nokrišņiem. Tā kā nav nokrišņu, zems ir arī ūdens līmenis. Kopš septembra tikpat kā nav nokrišņu, un tas nozīmē, ka ūdens līmenis necelsies, iespējams, tas pat pazemināsies. Tie nokrišņi, kas gaidāmi, nebūs pietiekamā daudzumā, lai ūdens līmenis strauji paaugstinātos. Kā būs ar nokrišņiem pirms ziemas iestāšanās – tad jau redzēs.