Aizvadītajā nedēļā Madonas novada pašvaldības sociālajā dienestā viesojās onkoloģisko pacientu atbalsta biedrības „Dzīvības koks" speciālisti ar lekciju „Psihosociālā rehabilitācija pēc onkoloģiskas slimības – jauns sākums dzīvei?".
Biedrības vadītāja Gunita Berķe uzsvēra, ka jautājums par psihosociālo atbalstu un rehabilitāciju onkoloģisko slimību gadījumā kļūst aizvien nozīmīgāks, jo pēc tam, kad pabeigta aktīvā ārstēšana, cilvēks ne vienmēr var tikt galā ar radīto šoku, stresu un krīzi. – Nav noslēpums, ka aizvien vairāk cilvēku sastopas ar diagnozi „vēzis". Ik gadu no jauna šo diagnozi uzzina vairāk nekā 11 tūkstoši cilvēku, savukārt vairāk nekā 3 tūkstoši ik gadu saņem pirmreizējo invaliditāti, kas balstīta šajā diagnozē. Attīstoties izpratnei par onkoloģiskām slimībām kā hroniskām slimībām, aizvien nozīmīgāk kļūst palīdzēt cilvēkam pēc vēža ārstēšanas pilnvērtīgi atgriezties sociālā un ekonomiski aktīvā dzīvē. Nozīmīgs posms šajā procesā ir psihosociālā rehabilitācija, kam būtu jābūt pieejamai pēc aktīvās ārstēšanas. Latvijā šobrīd psihosociālā rehabilitācija onkoloģiskajiem pacientiem nav pieejama kā valsts nodrošināts pakalpojums, taču par to tiek domāts. Līdz šim to ievieš biedrība „Dzīvības koks", īstenojot programmu, kas sagatavota sadarbībā ar Norvēģijas speciālistiem. Taču esam par to, ka psihosociālajai rehabilitācijai jābūt pieejamai, ja cilvēkam tāda nepieciešama. Šobrīd esam iesnieguši priekšlikumus par šāda pakalpojuma ieviešanu onkoloģiskajiem pacientiem Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā, kuram šobrīd tiek veikti grozījumi. Tāpēc arī tika organizēts seminārs, lai jau tagad varētu piedāvāt šo rehabilitācijas pakalpojumu, ko patlaban sniedz biedrība „Dzīvības koks" par ziedojumu un projektu līdzekļiem, – skaidroja Gunita Berķe.
Viņa vēstīja, ka psihosociālā rehabilitācija sevī ietver: grupu terapiju, mākslas terapiju, speciālistu konsultācijas (ārsts onkologs, imunologs, fizioterapeits, uztura speciālists u. c.) par to, kā dzīvot tālāk; fiziskas aktivitātes un pleca izjūtas iegūšanu, sapratni, ka dzīve turpinās.
Madonas novada pašvaldības sociālā dienesta sociālās palīdzības un sociālā darba nodaļas vadītāja Kristīne Veispale atklāja, ka seminārā piedalījās gan ģimenes ārsti, gan sociālie darbinieki. Viņa dalījās pārdomās: – Protams, svarīga ir profilakse, bet, ja slimība kādu cilvēku jau skārusi, ir svarīgi sniegt viņam psihosociālo atbalstu. Minētā organizācija Latvijā attīsta šādus pakalpojumus, kurus iepriekš izmantojuši arī daži Madonas novada iedzīvotāji, un ceram, ka arī turpmāk, paplašinoties pakalpojuma pieejamībai, mūsu novada iedzīvotājiem būs iespējams saņemt tik nepieciešamo palīdzību. „Dzīvības kokā" var vērsties arī ar jautājumiem par atbalsta saņemšanas iespējām.
Gunita Berķe mudināja cilvēkus pēc onkoloģiskās slimības neierauties sevī, bet gan nekautrēties un meklēt atbalstu, palīdzību vai vienkārši – saprotošu plecu: – Jau kopš 2009. gada pārsvarā vasarā tiek rīkotas psihosociālās rehabilitācijas programmas; arī cilvēki no Madonas puses tajās ir piedalījušies. Tomēr, lai šis atbalsts būtu pieejamāks, es aicinātu 1-2 aktīvākus cilvēkus saņemties un organizēt atbalsta grupu savā pilsētā. Mēs paši mākslīgi neveidojam atbalsta grupas, ja novadā nav cilvēku uz vietas, kas ar to gatavi nodarboties. Mēs varam iesēt ideju, palīdzēt ar atbalstu, padomu, varam aizbraukt un padalīties informācijā. Piemēram, Liepājā, Aizkrauklē un arī citviet ļoti labi darbojas atbalsta grupas, kur cilvēkiem ar onkoloģiskām saslimšanām tikties, izrunāties. Domāju, ka arī Madonā tas varētu notikt, jo, pirmkārt, ir ļoti atsaucīgs sociālais dienests, kas varētu palīdzēt atrast jumtu virs galvas šādām tikšanās reizēm. Atliek vien sakontaktēties ar mums, izteikt šādu vēlmi, un noteikti palīdzēsim.