Uz Latvijas ceļiem joprojām cieš un iet bojā cilvēki, no tiem gandrīz 30% ir mazaizsargātie satiksmes dalībnieki – kājāmgājēji un velosipēdisti, un šo satiksmes dalībnieku dzīvībai kritiskākie mēneši ir gada nogalē.
Šogad pirmajos deviņos mēnešos gājuši bojā 32 gājēji, tas ir par 25% mazāk nekā 2014. gadā. Līdz šim oktobrī dzīvību zaudējuši 7 gājēji, kas nozīmē, ka vidēji katru trešo dienu uz Latvijas ceļiem iet bojā kāds gājējs un katru dienu tiek savainoti pāris gājēju un/vai velosipēdistu. Traģēdiju galvenais iemesls – cilvēki tumsā ir neredzami.
To, ka šī melnā statistika Latvijai godu nedara, trešdien, 21. oktobrī, tiekoties ar reģionālo plašsaziņas līdzekļu pārstāvjiem, akcentēja arī Ministru prezidente Laimdota Straujuma un Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) valdes priekšsēdētājs Andris Lukstiņš.
Jānēsā vestes
Tikšanās laikā gan premjere, gan CSDD valdes priekšsēdētājs ar reģionālo plašsaziņas līdzekļu starpniecību aicināja ikvienu Latvijas iedzīvotāju iesaistīties CSDD un partneru kampaņā „Esi gaismas vest-nesis!", pašiem nēsājot atstarojošās vestes un izgaismojot arī līdzcilvēkus.
– Paldies, ka CSDD ir nākusi ar šo ideju, kas vērsta uz to, lai mazinātu cilvēku bezjēdzīgu bojāeju. Gada tumšākajā laikā mums jākļūst par gaismas vest-nešiem, padarot savu un līdzcilvēku dzīvi kā gaišāku, tā arī drošāku. Nepieļaujot „tumšās" statistikas ikgadējo atkārtošanos, aicinu kājāmgājējus un velosipēdistus būt uzmanīgiem uz tumšajiem ceļiem. Izvēlieties atstarojošās vestes un esiet redzami, tā saudzējot savu veselību un dzīvību! – mudināja Laimdota Straujuma.
Arī Andris Lukstiņš atzina, ka, vērojot bēdīgo statistiku, ir skaidrs, ka jāmeklē risinājumi, lai situāciju uzlabotu.
– Labi zinām, ka gada pēdējos trīs mēnešos – oktobrī, novembrī un decembrī – uz ceļiem bojāgājušo ir tikpat daudz, cik pārējos deviņos mēnešos kopā. Šogad kopumā gājuši bojā 32 cilvēki, un oktobra statistika arī nav iepriecinoša – katrās trīs dienās viens bojāgājušais. 70% gājēju tiek nobraukti uz tumšiem, neapgaismotiem ceļiem, tai skaitā Rīgā, kur gājēji tiek sabraukti, tos nepamanot. Protams, var runāt par to, ka gājējam nav jāatrodas uz viena ceļa ar autotransportu, un šai atziņai noteikti var piekrist – kamēr vien šāda prakse turpināsies, būs cietušie, taču valsts rīcībā vēl ilgu laiku nebūs tik daudz līdzekļu, lai nodrošinātu apgaismojumu uz visiem lauku ceļiem un izbūvētu gājēju celiņus. Pagaidām mums jādara viss iespējamais, lai gājējus darītu redzamus. Gājējs pats, būdams tumšs, pārvietojoties pa tumšu ceļu, domā, ka automašīnu starmešu spilgtajā gaismā ir pamanāms. Īstenībā ir tieši otrādi, un sekas parasti ir letālas, – norādīja Andris Lukstiņš.
„Melnā" statistika
Andris Lukstiņš minēja, ka, lai mazinātu negadījumu skaitu un pievērstu sabiedrības uzmanību, CSDD kampaņas „Esi gaismas vest-nesis!" ietvaros plānots bez maksas izdalīt 20 tūkstošus vestu visā Latvijā. Viņš arī atgādināja, ka pagājušajā gadā Ceļu satiksmes noteikumos tika ieviesta prasība – gājējiem un velosipēdu vadītājiem diennakts tumšajā laikā ārpus apdzīvotām vietām, kā arī apdzīvoto vietu posmos nepietiekamas redzamības apstākļos jālieto atstarojoša veste vai apģērbs, kurā iestrādāts gaismu atstarojošs materiāls.
– Gājēju glābšanas kampaņā mums šogad ir vairāk palīgu nekā citus gadus. Vestes tiks dalītas kā ar Latvijas Samariešu apvienības palīdzību, tā arī aptuveni 120 mobilajās vest-niecībās starppilsētu un reģionālajos autobusos („Nordeka", „Liepājas autobusu parks" un CATA), savukārt iegādāties tās būs iespējams 757 vest-niecību punktos visā Latvijā –
„Latvijas Pasta" nodaļās, „Statoil" DUS, veikalos „Maxima", kā arī stila vest-niecībā – www.zibstore.com. Nevaru apgalvot, ka, izdalot 20 000 vestu, mēs izglābsim 20 000 cilvēku, taču kāds noteikti tiks izglābts, un, ja tiek lēsts, ka viena cilvēka dzīvība maksā aptuveni 500 000 eiro, gan iedzīvotāji, gan valsts kopumā tikai iegūs. Mazumtirgotāji vestes ir solījuši tirgot par pazeminātām cenām, savukārt autobusos vēlajos reisos vestes varēs paņemt tie pasažieri, kam kājām jāmēro tālākais ceļš līdz mājām. Ar vesti mugurā viņi to varēs droši darīt. Ceru, ka akcija uzlabos šobrīd ne pārāk iepriecinošo statistiku. Nereti tiek uzsvērts, ka Latvija Eiropā ieņem pēdējo vietu uz ceļiem bojāgājušo skaita ziņā. Diemžēl tieši gājēji ir tie, kas šo vietu mums nodrošina, jo to skaits veido 30%-40% no kopējā bojāgājušo skaita. Latvijā vidēji gadā iet bojā 30 gājēju uz miljonu iedzīvotāju. Skandināvijā šis skaits ir 3-4, Īslandē – bieži vien pat 0, – par statistikas rādītājiem, uz kuriem Latvijai vajadzētu tiekties, runāja CSDD valdes priekšsēdētājs Andris Lukstiņš.
Salīdzinot satiksmes negadījumos cietušos pēc reģioniem, šā gada pirmajos mēnešos visvairāk gājēju ceļu satiksmes negadījumos iesaistīti Latgales reģionā (74), vismazāk –
Vidzemes reģionā (47), savukārt velosipēdisti ceļu satiksmes negadījumos visvairāk iesaistīti Zemgales reģionā (66), vismazāk – Latgales reģionā (30).
Foto: TOMS NORDE, Valsts kanceleja