Oktobra pirmā pirmdiena saskaņā ar Latvijas Arhitektu savienības (LAS) iniciatīvu un iedibināto ilggadējo tradīciju visā pasaulē tiek svinēta kā Pasaules arhitektūras diena. Šajos gados ir izveidojušās labas tradīcijas gan Rīgā, gan visā Latvijā. Šogad Arhitektūras dienu bija uzņēmusies organizēt Cesvaines novada pašvaldība.
Domes priekšsēdētāja vietnieks Juris Rozenbergs svinīgajā atklāšanas brīdī citēja izcilo britu arhitektu Normenu Fosteru: arhitektūra – tā ir bagātība. – Ja raugāmies uz Cesvaines novada pamatbagātībām, skaidri varam apgalvot, ka tā sastāv no arhitektūras un cilvēkiem, kas to radīja, rada un turpinās radīt, no cilvēkiem, kas to uztur un cenšas savest kārtībā, kā arī no cilvēkiem, kas tajā dzīvo. Cesvaines novada pamatbagātību sarakstā iekļaujama Cesvaines pils un tās komplekss. Šī diena Cesvainē nebūtu notikusi bez LAS prezidentes Guntas Grikmanes lielā atbalsta – par to viņai esam ļoti pateicīgi. Paldies vēlos teikt arī Cesvaines muzeja speciālistei Daigai Matrozei, Cesvaines, Lubānas un Varakļānu novada apvienotās būvvaldes arhitektam Jānim Liepiņam, kuru ieguldījums šā pasākuma norisē ir nenovērtējams, – atzīmēja Juris Rozenbergs.
Pasākuma atklāšanas brīdis nav iedomājams bez LAS prezidentes Guntas Grikmanes klātbūtnes. Viņa pauda lielu prieku būt Cesvainē, vietā, kura šogad ir uzņēmusies rīkot Arhitektūras dienu: – Jau 11 gadu LAS, sadarbojoties ar pašvaldībām, organizē arhitektūras dienas arī ārpus Rīgas. Tas dod iespēju redzēt un iepazīt situāciju visā Latvijā, apzināties, saprast un pārrunāt kopīgās problēmas.
LAS prezidente iepazīstināja arī ar Latvijas Republikas kultūras ministres Daces Melbārdes apsveikumu arhitektiem Pasaules arhitektu dienā. Ministres pieteiktā tēma „Par atbildīgu arhitektūru" ir arī šīs dienas LAS iecere sarunai Cesvainē.
Arī Jānis Liepiņš uzrunā neslēpa prieku redzēt kolēģus tik kuplā skaitā: – Es varu būt lepns, ka Cesvaine ir tik tālu no metropoles un tieši šeit pulcējas tik liels arhitektu skaits. Manuprāt, arhitektūra nav tikai sacensība par to, kurš uzbūvēs ātrāk, augstāk, krāšņāk. Arhitektu pienākums ir rūpēties arī par to, kas jau ir radīts. Ir vērts aizdomāties, kāpēc Arhitektūras diena norisinās tieši Cesvainē. Mēs vēršam visas sabiedrības, attiecīgo institūciju uzmanību uz to, ka mums rūp Cesvaines pils, Cesvaines muižas komplekss, mums rūp mūsu vēsture. Es gribētu ļoti lielu paldies teikt nerimstošajam dzinējspēkam Daigai Matrozei, cilvēkam, kuram pateicoties šodien pulcējamies Cesvainē.
Pēc svinīgās atklāšanas Cesvaines vidusskolas aulā turpinājās LAS organizētās lekcijas, kas sniedza iespēju prakses uzturēšanai iegūt vienu kredītpunktu formālās obligātās kompetences paaugstināšanas pasākuma sadaļā „Normatīvie akti". LAS Sertificēšanas centra vadītāja Elīna Rožulapa klātesošos iepazīstināja ar jauno sertificēšanas kārtību, Ekonomikas ministrijas pārstāve Evija Avota uzstājās par tēmu „Izmaiņas būvniecības likumdošanā un ar to saistīto pretrunu skaidrojums", bet LAS Sertificēšanas centra padomes priekšsēdētājs arhitekts Ervīns Timofejevs – „Projekta loma būvniecības procesā".
Pasākuma ietvaros gides Māras Evardsones vadībā viesi devās ekskursijā pa rudenīgo Cesvaini. Zinot, ka, vienas profesijas pārstāvjiem sastopoties un iegrimstot sarunās, nereti mēdz pazust laika izjūta, pasākuma vadītājs Viktors Leimanis nekautrējās ieskandināt zvanu, kas signalizēja, aicinot doties uz nākamo apskates objektu. Pirmā pieturvieta – Cesvaines vidusskolas pagalms. Šīs ēkas projekta vadītājs un viens no projekta autoriem arhitekts Pēteris Zilberts sarunā atklāja, ka pilsētas plānojumā šī vieta skolai tika paredzēta jau padomju laikā: – Izvērtējot trīs iesniegtos projektus, par labāko tika atzīts mūsu piedāvājums, kas tika arī īstenots. Par galveno tika uzskatīta ēkas funkcija – lai, ieejot skolā, viss būtu viegli saprotams.
Atbildot uz jautājumu, kā ir atgriezties vietā, kur tapusi paša projektēta ēka, Pēteris Zilberts neslēpa, ka jūtas gandarīts. Lai gan līdz galam šī būve nav pabeigta, viņš cer, ka arī pārējais projektā paredzētais reiz ieraudzīs saules gaismu. – Prieks, ka šī ēka kalpo ne tikai kā izglītības iestāde, bet arī sabiedrības vajadzībām, – ir gandarīts arhitekts.
Jānis Liepiņš atzina, ka ļoti liels ieguvums Cesvainei būtu skolas sporta zāle, jo pašreizējā sporta halle ir necilā stāvoklī un atrodas patālu no skolas. Viņš skaidroja: – Ir vairākkārt lūgts ministrijai realizēt Madonas ielas projektu, kas it kā karājas gaisā un īsti nav piesaistīts ielas infrastruktūrai. Tas ir tas, ko mēs gribētu sakārtot.
Ieklausoties gides stāstījumā, viesi pamazām devās Cesvaines novada lepnuma – pils – virzienā. LAS prezidente Gunta Grikmane uzsvēra, ka LAS, sadarbojoties ar pašvaldībām, Arhitektūras dienas norises vietu plāno jau vairākus gadus uz priekšu. – Ir liels prieks, ka šogad Arhitektūras diena notiek Cesvainē, un vēl jo vairāk ir interesanti redzēt Cesvaini, kas vairumam varbūt neasociējas ar pilsētām, kuras sit pie krūtīm un saka: cik mēs esam lieli un vareni. Esmu priecīga, ka pasākuma sākuma sadaļa notika vidusskolā, jo mums bija iespēja redzēt ne tikai Cesvaines pili, bet arī citas šīs pilsētas bagātības. Protams, ekskursiju uz pili es ļoti gaidīju, gribēju redzēt restauratoru nometnes darba rezultātu. Kaut gan Cesvaine ļoti daudz dara, lai sevi reklamētu, reizē ar arhitektu ierašanos Cesvainē sabiedrība daudz vairāk uzzinās par šo Vidzemes pilsētu. Arī es šeit esmu tikai otro reizi, pirmā viesošanās Cesvainē bija skolas laikā, tātad tas ir ļoti sen, un es nezinu, kas par šo vietu ir saglabājies manās atmiņās un cik tas jūk kopā ar savulaik Cesvainē uzņemto filmu „Melnā vēža spīlēs". Man simpatizē, ka pašvaldība ar savām idejām un entuziasmu var uzsākt ļoti nopietnu zinātnisku darbu, – atzina LAS prezidente Gunta Grikmane.
Kamēr viena daļa klausījās Rīgas Doma atjaunošanas vadītāja Ronalda Lūša lekciju „Restaurācijas process – ideālā restaurācija" Cesvaines pils balles zālē, tikmēr daļa darbojās keramiķes Sanitas Ozolas radošajā darbnīcā. Viesi nevilcinājās, ņēma rokās Sanitas sagatavotos māla tornīšus, nepieciešamos instrumentus un – gluži kā bērnībā – ļāvās fantāzijai: grieza, līmēja, lipināja, līdz tapa sapņu pils ar tiltu centrālajā daļā, kurš it kā simbolizē saikni starp pretējām pusēm.
Mežkunga māja, staļļu ēka, mākslas un amatniecības salons „Divi torņi" – arī šajās apskates vērtajās vietās pabija Cesvaines viesi, bet vēlāk devās uz arhitektūras dienas noslēguma vietu – Cesvaines evaņģēliski luterisko baznīcu, kur klausījās svētku koncertu „Saulrietu violeto ērģeļu stāsts Cesvainē" Latvijas Nacionālās operas un baleta solistes Ievas Paršas un ērģelnieka Jāņa Pelšes sniegumā.