Eiropas Parlamenta (EP) lielākās frakcijas – Tautas partijas – pārstāve Inese Vaidere EP deputātu sastāvā ir trešo sasaukumu, vienpadsmito gadu. Tiekoties ar reģionālās preses pārstāvjiem Rīgā 16. oktobrī, vispirms deputāte runāja par migrācijas tēmu.
Inese Vaidere atzina, ka migrācija šobrīd ir gan Latvijas, gan Eiropas Savienības (ES) politikas centrā. Tik kritiskas situācijas, kāda ir patlaban, nav bijis kopš ES izveidošanas laika. „Ja valstis nevar vienoties, ja nemeklē saprātīgus kompromisus, kas apmierina katru no tām, mēs riskējam ar ES pastāvēšanu."
Deputāte neslēpa, ka „atvērto durvju politika", ko izraisīja Eiropas Komisijas prezidents Žans Klods Junkers un Vācijas kanclere Angela Merkele, pamudināja migrantus vēl intensīvāk doties uz Eiropu. Tikai daļa no viņiem uzskatāma par bēgļiem, cilvēki no Bosnijas, Maķedonijas, Melnkalnes, Albānijas bēg no mazākām algām uz lielākām, viņi ir ekonomiskie migranti. Uzskaite šobrīd nav veikta, tomēr it pamatoti izskan, ka Eiropā apmēram trešdaļa no visiem patvēruma meklētājiem ir ekonomiskie migranti.
– Atcerēsimies, kā tika kritizēta Ungārija, kas, sargājot savu robežu no patvēruma meklētāju pūļiem, cēla žogus. Kuluāru sarunās deputātu vairākums Ungārijas rīcību, lai bēgļu masas aizturētu, vērtēja kā vienīgo iespējamo. Diemžēl publiski tiek runātas vienas lietas, kuluāros – citas, – nožēlu pauda EP deputāte, piebilstot, ka nav patīkami šodienas Eiropā celt žogus, tomēr „migrācijas plūsma ir jāregulē, un, ja nav citas iespējas, der arī tāda".
I. Vaidere pauda gandarījumu, ka beidzot arī mūsu valdība ir sākusi runāt par to, ka Eiropas ārējā robeža ir Eiropas austrumu robeža un tur vajadzīga kopīga, stingra politika un robežu apsardze.
– Pašlaik tā ir katras dalībvalsts atbildība. Atsaucīgi vērtēju Ž. K. Junkera ieteikumu par kopīgo ES robežapsardzi. Protams, Latvijas robežu pamatā apsargās Latvijas robežsargi, Igaunijas – igauņu un tamlīdzīgi, bet kritiskā situācijā jābūt nopietnai palīdzībai no Eiropas Savienības, – uzsvēra runātāja.
Robežapsardzes stiprināšana, legālās migrācijas lietu sakārtošana, cilvēku, kas ieradušies citā valstī, ātra identifikācija – tas tagad ir galvenais.
– Ekonomiskajiem bēgļiem ir jāatgriežas savās valstīs, un tur nevajag jūtināties, – pauda I. Vaidere. – Šie cilvēki ir vajadzīgi savās valstīs, jo, ja visi spēcīgie jaunie vīrieši izbrauks no Balkāniem, atstājot tur sievietes, bērnus un vecus cilvēkus, kad gan šīs valstis ekonomiskās attīstības ziņā panāks pārējās? Ekonomisko laimes meklētāju migrācija ir jāierobežo, un, ja Vācijai sakarā ar iedzīvotāju būtisku novecošanos ir vajadzīgs darbaspēks, lai tā risina to legālā veidā.
Drošības struktūras liecina – nekontrolēti atverot robežas, līdzās kara bēgļiem ir ieplūduši cilvēki ar netīriem nolūkiem. Oktobra sākumā Vācijas iekšlietu ministrs Tomass de Mezjērs bija izbrīnīts par bēgļiem, kam materiālā ziņā nekā it kā nav, tomēr ir pietiekams daudzums naudas, lai aizbrauktu uz jebkuru Vācijas vietu. Turklāt šie cilvēki sarīko streiku un agresīvu kautiņu. Aicinājums sveštautiešiem ievērot „ierašanās kultūru" diez vai uzskatāms par pietiekamu soli.
Attiecībā uz situāciju mūsu valstī Inese Vaidere atzina, ka Latvijā joprojām nav pamatotas programmas, ko darīt ar bēgļiem, kurus uzņemsim. – Nav problēmas uzņemt šos 250 vai vairāk cilvēku, bet jāzina, ko viņi te darīs, –
pauda deputāte. – Esmu laukos runājusi ar cilvēkiem, vai viņi būtu gatavi bēgļu ģimenes pieņemt pie sevis, un saņēmusi pozitīvu atbildi. Manuprāt, „Mucenieku" paplašināšanas plāni ir bīstami, jo, koncentrējot patvēruma meklētājus vienā vietā, viņi nekad sabiedrībā neintegrēsies. Ir jādod iespēja šiem cilvēkiem strādāt, viņu bērniem iet skolā. Ja izdosies sakārtot sistēmu, ka pašvaldības uzņems bēgļus savā teritorijā, mūsu cilvēki ir līdzjūtīgi, viņi noteikti palīdzēs, un bēgļi varēs integrēties. Iespējams, pēc kāda laika, ja situācija uzlabosies, sveštautieši vēlēsies atgriezties savā valstī. Tomēr programmai ir jābūt, un pašvaldībām – jāpalīdz. Jāpalīdz visiem bēgļiem, neatkarīgi no viņu ticības, ģimenes stāvokļa un ārējā izskata. Lielākā daļa bēgļu ir godīgi cilvēki. Protams, ir svarīgi izstrādāt dokumentus ne tikai par migrantu tiesībām un mūsu pienākumiem, bet arī par bēgļu pašu pienākumiem.
Pieminot Krievijas politiku, I. Vaidere komentēja, ka Krievija ir sarosījusies, un tas ir ļoti bīstami: – Krievija ir sākusi uzbrukumus Sīrijā, un šai valstij šai ziņā ir divi mērķi: pirmkārt, palielināt starptautisko prestižu, kas sakarā ar Krimas aneksiju un karu Ukrainā ir mainījies (Krievija ir izmesta no visiem pasaules nopietnajiem forumiem); otrkārt, saasinot situāciju Sīrijā, bombardējot teritoriju, atņemot cilvēkiem viņu mājas, tas palielina bēgļu plūsmu uz Eiropas Savienību un apdraud tās pastāvēšanu.